Gerbs

Aktualumi

Volūda

Raksteiba
Vuordineicys
Publikacejis

Literatura

Viesture

Muoksla

Etnokultura

Dūmu meiti

Breivī servisi

Gostu gruomota

Saitys













. (.)


latgola.lv

Latgaļu literaruos volūdys raksteibys nūsacejumi

l.
    Latgaļu literaruos volūdys raksteiba dybynojama iz ponetikys, morpologejis i konveņcejis pamatim. Par latgaļu literaruos volūdys ponologiskuos sistemys pamatu teik pījimta Juosmuižys, Vuorkovys, Vydsmuižys, Viļānu, Sakstagola, Uzulainis, Makašānu, Drycānu, Gaigalovys, Bieržu, Tiļžys i Nautrānu izlūkšņu ponologiskuo sistema, kas vyslobuok saglobuojuse latgaļu ciļts volūdai rakstureiguos ponologejis pazeimis.

2.
    Latgaļu literaruos volūdys skanis apzeimejamys ar burtim a, ā, b, c, č, d, e, ē, f, g, ģ, h, i, y, i, j, k, ķ, l, ļ, m, n, ņ, o, ō, p, r, s, š, t, u, ū, v, z, ž i burtu savīnuojumim dz, dž.
    Raksteibā burts ō lītojams tikai izsauksmis vuordūs, kur jys apzeimej garū patskani ō, sac., kaladō!, ō!, bet navys divskaņa uo apzeimiešonai.
    Raksteibā burtu savīnuojums ch navā lītojams, par tū ka jam Latgolys izlūkšņu ponetikā i ponologejā navā nikaida pamata.

3.
    Leidzskaņu burti l, n, k, g meikstynojami ar komatu (lipeņu), sac., ļaut, atpakaļ, ņaudēt, seņ, kaķa, kuģa.
    Izrunā vysi leidzskani irā voi nu cīti, voi ari meikstynuoti resp. meiksti, bet raksteibā vīnkuoršeibys dieļ meikstynojami tikai ļ, ņ, ķ, ģ, bet ari itī meikstynuotūs leidzskaņu burti navā meikstynojami tymūs gadejumūs, ka aiz jim sekoj palatalūs resp. meikstūs patskaņu burti i, ī, e, ē voi burtu savīnuojumi ei, ie, iu, sac., likt, līkt, lemess, lēme, leiks, neit, lieni, nieši, šliukt, šniukt.

4.
    Burts j kai morpologiski pamatuots lītojams lītvuordu, īpašeibys vuordu, divdabju i vītnīkvuordu pīdiekļūs, sac., nesiejs, oruojs, malejs, videjs, dabuojs, galiejs, munejs, tovejs, kai ari darbeibys vuordu personu formuos, sac., ej, meklej, stompoj.

5.
    Izrunā patskani irā eisi i gari. Raksteibā patskaņu garums vysod apzeimejams ar guļūšu streipeņu (-), sac., dāls, meklēja, īva, ūga, kaladō.

6.
    Raksteibā lītojami burtu savīnuojumi ai, oi, au, ei, iu, yu, ui, ie, uo divskaņu apzeimiešonai, sac., maize, ostoitais, saule, meita, šliukt, lyugt, puika, suoļs.

7.
    Saknis patskaņa kvalitate vysūs deklinejamūs vuordu lūcejumūs parasti nūsokoma piec vīnskaitļa nominatīva formys, sac., vylks - vylki, lobs - lobi, pyrmais - pyrmī. Izjāmums irā nūsaceitais vītnīkvuords pats, kuru deklinejūt, saknē mainuos a i o, sac., pats, poša, pošam i t.t.
    Vysuos montuotūs darbeibys vuordu formuos (gon personu formuos, gon inpinitivūs, supinūs i lūkomajūs i nalūkomajūs divdabūs) respektejams pozicionaluos puorskanis lykums, kura byuteiba irā taida: ka vuorda formys b??? formantā agruok (aizviesturiskajūs laikūs) irā bejuši patskani u, o, a, ū, ō, ā voi divskani, kas suocēs ar u, o, a, i storp saknis voi pīdiekļa patskani i sekojušuo formanta patskani voi divskani navā meikstynuotuo voi meikstuo leidzskaņa i atteiceigajā ziļbē (saknē voi pīdieklī) irā patskani o, a, u, y, bet, ka sekojušā formantā agruok (aizviesturiskajūs laikūs) irā bejuši patskani i, e, ī, ē voi divskani, kas suocēs ar i, e, voi ari storp sekojūšuo formanta patskani voi divskani i storp saknis voi pīdiekļa patskani irā meikstynuoti voi meiksti leidzskani, tod saknis pīdiekļa ziļbē irā atbylstūši a, e, ē (> ie), i, sac., roku (< * rokou), roktu (< *roktou) rokuse (< * rokusē), rokts (< * roktos), rokdams (< * rokdemos ): rakšu (< * ra???, racs (< *racis), rakškys (< *rakšūs), rakt (< *raktiļ; maklātu (< *meklētū), maklātuos (< *meklētos), maklādams (< *meklēdemos): mekleju (< *meklējū), meklieju (< *meklēju) mekliešu (< * meklēšū), mekliejs (< *meklējis), meklejams (< *meklējems), meklieškys (< *meklēšūs), meklēt (< *meklēti); ādu (< *ēdū), āstu (< *ēstū), ādūšs (< * ēdūšos), ādams (< *ēdemos), āduse (< *ēdusē), āzdams /< *ēzdems), iežu (< *ēžou), iesšu (< *ēdšū), ieds (< *ēdis), ieškys,(< *ēdšūs), ieškūte (< * ēd???) ēst (< *ēsti); grybu (< *gribū), grybātu (< *gribētū), grybūšs ļ< * gribū???), grybāts (< gribētos), grybādams (< *gribēdemos): grib (< * gribi), gribieju (< *gribējū), gribiešu (< *gribēšū), gribiejs (< *gribējis), gribēt (< *gribēti).

8.
    Rakstureiguokuos lītvuordu izskanis irā -aine (vacaine), -aiņs (kulaiņs), -aite (ziernaite), -aļa (Zeimaļa), -āns (bruolāns), -eiba (teireiba), -eica (muoseica), -eite (prīdeite), -eits (bruoleits), -eja (Latveja), -eļs (zīmeļs), -ieja (nesieja), -iejs (nesiejs), -ine (meitine), -īne (kaļvīne), -(i)neica (saimineica, struodneica), -(i)nīks (saiminīks, struodnīks), -ins (riekins), -yns (zūsyns), -iņs (iudiņs), -īņs (viļcīņs), -īte (latgalīte), -īts (rykavīts), -yune (kolpyune), -ive (slauktive), -ivs (pļautivs), -šona (vesšona), -šonuos (mozguošonuos), -tova (mozguotova), -tuoja (laseituoja), -tuojs (laseituojs), -uks ( večuks), -uļs (zeimuļs), -ums (teirums), -ūne (sleikūne), -ūņs (myrūņs), -uoja (dzāruoja), -uojs (oruojs), -uve (skotuve).
    Rakstureiguokuos īpašeibys vuordu izskanis irā -aids, -aida (cytaids, cytaida), -ains, -aina (smiļkšains, smiļkšaina), -eigs, -eiga (laimeigs, Iaimeiga), -eims, -eima (tuoleims, tuoleima), -ejs, -eja (videjs, videja), -eņš, -eņa (mozeņš, mozeņa), -gons, -gona (zaļgons, zaļgona); -iņs, -ine (dzeļziņs, dzeļzine), -isks, -iska (puicisks, puiciska), ons, ona (leidzons, Ieidzona), -uots, -uota (zoruots, osoruota).

9.
    I deklinacejis lītvuordu, kai ari īpašeibys vuordu, skaitļa vuordu, vītnīkvuordu i lūkomūs divdabu, kurus lūka piec I deklinacejis parauga, vīnskaitļa nominativa golūtnis irā -s, -š, sac., golds, orkls, ceļš, teļš, lobs, veikls, zaļš, vīns, symts, muns, kurs, zīdūšs, nasams, nasts.
    II deklinacejis lītvuordi vīnskaitļa nominativā parosti beidzās ar golūtni -s, sac., bolūds, ceiruļs, uopss, vecs, viezs. Taidūs gadejumūs, kod, patskaņam i zyudūt, rostūs gryuši izrunojamas leidzskaņu kūpas, II deklinacejis lītvuordu vīnskaitļa nominativā sasagloboj vacuokuo golūtne -is, sac., greislis, kauslis, vepris, gruobeklis, pereklis, suseklis, dzeivūklis, stuovūklis, veistūklis, staipeknis.
    IV deklinacejis lītvuordim, kai ari īpašeibys vuordim, skaitļa vuordim, vītnīkvuordim i lūkomajim divdabim, kurus lūka piec IV deklinacejis parauga, vīnskaitļa genitiva, daudzskaitļa nominativa i akuzativa golūtne aiz cītim leidzskanim irā -ys, sac., golvys, lobys, vīnys, munys, nasamys, vastys.
    IV deklinacejis lītvuordim, kai ari īpašeibys vuordim, skaitļa vuordim, vītnīkvuordim i lūkomajim divdabim, kurus lūka piec IV deklinacejis parauga, vīnskaitļa genitiva, daudzskaitļa nominativa i akuzativa golūtne aiz meikstynuotajim leidzskanim irā -is, sac., dalis, Krīvejis, zalis, vuojis, septenis, ostonis, munejis, tovejis.
    Dailliteraturā stilistiskūs nūlyukūs itaiduos IV deklinacejis formuos pīļaunama ari golūtne -as.
    V deklinacejis lītvuordim i īpašeibys vuordim, kurus lūka piec V deklinacejis parauga, vīnskaitļa genitiva, daudzskaitļa nominativa i akuzativa golūtne ir -is, sac., eglis, prīdis, dzeļzinis, perinis. Dailliteraturā stilistiskūs nūlyukūs itaiduos V deklinacejis formuos pīļaunama ari golūtne -es.
    V i Vl deklinacejis lītvuordu daudzskaitļa genitivā golūtnis -u prīškā leidzskani p, b, m, v irā cīti, sac., upu, dūbu, zemu, viervu, zyvu, partū itaiduos formuos aiz burtu p, b, m, v ni akuts, ni apostrofs navā juolīk. Aizjimtajūs Il, V i VI deklinacejis Iītvuordūs aiz leidzskaņu burtim p, b, m, v daudzskaitļa genitivā akutu voi apostrofu var lītuot, sac., latv'u.

10.
    Nūsaceitajūs īpašeibys vuordūs, kuortys skaitļa vuordūs i nūsaceitajūs lūkomajūs divdabūs rokstoma veirīšu dzimtis vīnskaitļa nominativa golūtne -ais, bet vysuos cytuos nūsaceituos deklinacejis paplašynuotajuos golūtnēs rokstoms leidzskaņa burts j, sac., lobais, pyrmais, caltais, lobajam, pyrmajam, caltajam, Iobajai pyrmajai, caltajai, lobajā, pyrmajā, caltajā, lobajim, pyrmajim, caltajim; lobajom, pyrmajom, caltajom, lobajūs, pyrmajūs, caltajūs, lobajuos, pyrmajuos, caltajuos.

11.
    Golvonī pamata skaitļa vuordi irā vīns - vīna, divi, diveji - divi, divys, divejys, treis, četri - četrys, pīci - pīcys, seši - sešys, septeni - septenis, ostoni - ostoni deveni - devenis, desmit, symts, tyukstūša, miļjons, miļjards.
    Golvonī kuortys skaitļa vuordi pyrmais - pyrmuo, ūtrais - ūtruo, trešais - trešuo, catūrtais - catūrtuo, pīktais - pīktuo, sastais - sastuo, septeitais - septeituo, ostoitais - ostoituo, deveitais - deveituo, dasmytais - dasmytuo, symtais - symtuo, tyukstūšais - tyukstūšuo, miļjonais - miļjonuo, miļjardais - miļjarduo.
    Atļautys ari kuortys skaitļa vuordu formys ar nanūsaceitajom golūtnem ūtrs - ūtra, trešs - treša, catūrts - catūrta, pīkts - pīkta, sasts - sasta, septeits - septeita, ostoits - ostoita, deveits - deveita, dasmyts - dasmyta.

12.
    Personu vītnīkvuordi irā es, tu, jys-jei, mes, jius, jī- juos.
    Atgrīziniskais vītnīkvuords irā sevis.
    Pīdereibys vītnīkvuordi irā muns - muna, tovs - tova, sovs - sova, muns - muneja, munejais - munejuo, tovejs - toveja, tovejais - tovejuo, sovejs - soveja, sovejais - sovejuo, juo - juos, myusu, jiusu, jūs, myusejs - myuseja, myusejais - myusejuo, jiusejs - jiuseja, jiusejais - jiusejuo.
    Nūruodomī vītnīkvuordi irā itys - itei, tys - tei, itaids - itaida, taids - taida. Atļautys irā ari paralelformys šys - šei, šaids - šaida.
    Nanūsaceitī vītnīkvuordi irā cyts - cyta, kas, kaids - kaida, kurs - kura, kas navīn, kaids navīn - kaida navīn, kurs navīn - kura navīn, kazyn kurs -kazyn kura, naz kas, nazyn kas, naz kaids - naz kaida, nazyn kaids - nazyn kaida, naz kurs - naz kura, nazyn kurs - nazyn kura, vīns ūtrs, vīna ūtra.
    Vaicojamī vītnīkvuordi irā kas, kaids - kaida, kurs - kura.
    Attīksmis vītnīkvuordi irā kas, kaids - kaida, kurs - kura.
    Nūsaceitī vītnīkvuordi irā vyss - vysa, kotrs - kotra, sevkotrs - sevkotra, vyss kas, kurs kotrs - kura kotra, sevkurs - sevkura, pats - poša.
    Nūlīguma vītnīkvuordi irā nikas, nikaids - nikaida, nivīns - nivīna.

13.
    Tim darbeibys vuordim, kam kaidreiz tagadnis calms beidzēs ar o-, tagadnis daudzskaitļa 1 i 2 personys golūtnis irā -am, -at. Pi ituos grupys pīdar: a) vysi 1 konjugacejis darbeibys vuordi, sac., nest - nasam, nasat, krist - kreitam, kreitat, just - jyutam, jyutat, prast - prūtam, prūtat, sīt - sīnam, sīnat, rimt, rymstam - rymstat, ceļt - ceļam, ceļat; b) naregularī darbeibys vuordi byut, dūt, īt, sac., byut - asam, asat; c) vysi 2 konjugacejis darbeibys vuordi, sac., staiguot - staigojam, staigojat, skoluot - skolojam, skolojat, meklēt - meklejam, meklejat, svietēt - svietejam, svietejat; d) 3 konjugacejis darbeibys vuordi derēt, muocēt, tecēt, sac., muocēt - muokam, muokat, tecēt - takam, takat.
    Tim 3 konjugacejis darbeibys vuordim, kam tagadnes 3 persona beidzās ar -a, daudzskaitļa 1 i 2 personys golūtnis irā -om, -ot, sac., laseit, losa - losom, losot, skaiteit, skaita - skaitom, skaitot.
    Tagadnis i-calmu darbeibys vuordim tagadnis daudzskaitļa 1 i 2 personys golūtnis irā -im, -it. Senejī i-calma darbeibys vuordi ir: a) 3 konjugacejis darbeibys vuordi ar nanūsaceismis formantu -ēt: cerēt, drebēt, dzierdēt, gribēt, gulēt, kustēt, minēt, ņaudēt, ņūrdēt, redzēt, sēdēt, syudzēt, skanēt, smirdēt, stuovēt, ticēt, turēt, vaidēt, varēt i c., sac., dzierdēt - dzierdim, dzierdit, gribēt - gribim, gribit, gulēt - gulim, gulit, redzēt - redzim, redzit; b) 3 konjugacejis darbeibys vuordi ar nanūsaceismis formantu -uot: dzīduot, rauduot, zynuot, sac., dzīduot - dzīdim, dzīdit.
    Tim darbeibys vuordim, kam paguotnis 3 personā irā golūtne -o, daudzskaitļa 1 i 2 personā irā golūtnis -om, -ot. Pi ituos darbeibys vuordu grupys pīdar: a) daļa 1 konjugacejis darbeibys vuordu, sac., veit, vyna - vynom, vynot; b) naregularī darbeibys vuordi byut, īt: byut, beja - bejom, bejot; īt, guoja - guojom, guojot; c) vysi 2 konjugacejis darbeibys vuordi, sac., meklēt, meklēja - meklējom, meklējot; skoluot, skoluoja - skoluojom, skoluojot; d) vysi 3 konjugacejis darbeibys vuordi, sac., laseit, laseja - lasejom, lasejot; tecēt, tecēja - tecējom, tecējot; redzēt, redzēja - redzējom, redzējot.
    Dailliteraturā pīļaunamys ari paguotnis izskanis -ovu, -ovi, -ova, -ovom, -ovot, -ovūs, -ovīs, -ovuos, -ovomēs, -ovotēs tim 2 konjugacejis darbeibys vuordim, kam nanūsaceisme beidzās ar formantim -uot, -uotīs, sac., skoluot - skolovu, skolovi, skolova, skolovom, skolovot, skolova; mozguotīs - mozgovūs, mozgovīs, mozgovuos, mozgovomēs, mozgovotēs, mozgovuos.
    Tim darbeibys vuordim, kam paguotnis 3 personā irā golūtne -e, daudzskaitļa 1 i 2 personys golūtnis irā -em, -et. Pi ituos darbeibys vuordu grupys pīdar: a) daļa 1 konjugacejis darbeibys vuordu, sac., ceļt - cēle, cēlem, cēlet; b) naregularais darbeibys vuords dūt: deve, devem, devet.
    Vysim atgrīziniskajim darbeibys vuordim tagadnē, paguotnē i nuokūtnē vīnskaitļa 1 personā irā golūtne -ūs i 2 personā - golūtne -īs, sac., valkūs, veļcīs, vylkūs, vylkīs, viļkšūs, viļksīs; nasūs, nesīs, nešūs, nesīs, nesšūs, nessīs; mozgojūs, mozgojīs, mozguojūs, mozguojīs, mozguošūs, mozguosīs; grūzūs, grūzīs, grūzejūs, grūzejīs, grūzeišūs, grūzeisīs; turūs, turīs, turiejūs, turiejīs, turiešūs, turiesīs.
    Atgrīziniskūs formu tagadnis i paguotnis 3 personā golūtnis patskaņa kvalitate i kvantitate vysod atkareiga nu tuo, kaids seņuok irā bejs darbeibys vuorda calms. Vysim darbeibys vuordim, kam seņuok tagadnis calms beidzēs ar -o, irā golūtne -ās, sac., valkās, nasās, mozgojās. Vysim darbeibys vuordim, kam seņuok tagadnis i paguotnis calms beidzēs ar , irā golūtne -uos, sac., grūzuos, vylkuos, grūzejuos, mozguojuos, turējuos. Vysim darbeibys vuordim, kam seņuok tagadnis calms beidzēs ar -i, irā golūtne -īs, sac., kustīs, pirīs, turīs. Vysim darbeibys vuordim, kam paguotnis calms beidzēs ar , irā golūtne -ēs, sac., cēlēs, nesēs, škeirēs.     Vysim atgrīziniskajim darbeibys vuordim nuokūtnis 3 personys golūtne irā -īs, sac., viļksīs, nessīs, mozguosīs, grūzeisīs, turēsīs.
    Vysim atgrīziniskajim darbeibys vuordim tagadnis, paguotnis i nuokūtnis daudzskaitļa 1 i 2 personā irā golūtnis -(V)mēs, -(V)tēs, sac., viļktīs - valkamēs, valkatēs, vylkomēs, vylkotēs, viļksimēs, viļksitēs; nestīs - nasamēs, nasatēs, nesemēs, nesetēs, nessimēs, nessitēs; mozguotīs - mozgojamēs, mozgojatēs, mozguojomēs, mozguojotēs, mozguosimēs, mozguositēs; grūzeitīs - grūzomēs, grūzotēs, grūzejomēs, grūzejotēs, grūzeisimēs, grūzeisitēs; turētīs - turimēs, turitēs, turējomēs, turējotēs, turēsimēs, turēsitēs.
    Pavielis izsaceismis vīnskaitļa 2 personā vysod lītoj eistineibys izsaceismis formys, sac., veļc, veļcīs, nes, nesīs, ceļ, celīs, mozgoj, mozgojīs, grūzi, grūzīs, turi, turīs. Pavielis izsaceismis daudzskaitļa 2 personā irā golūtnis -it, -itēs, sac., veļcit, veļcitēs, nesit, nesitēs, celit, celitēs, mozgojit, mozgojitēs, grūzit, grūzitēs, turit, turitēs.
    Vieliejuma izsaceismē irā lītojamys formys ar formantim -tu, -tūs vysuos personuos, sac., vastu, caltūs, maklātu, mozguotu, mozguotūs, tacātu, turātu, laseitu. Dailliteraturā stilistiskūs nūlyukūs irā pīļaunamys ari formys ar formantim -tum, -tim, -tu, -tumem, -tumet, -tumūs, -tumīs -tūs, -tumemīs, -tumetīs, sac., caltum, caltim, caltu, caltumem, caltumet, caltu; caltumūs, caltumīs, caltūs, caltumemīs, caltumetīs, caltūs.
    Atstuostomuos izsaceismis tagadnis vysuos personuos lītojamys formys ar formantu -ūt veirīšu i sīvīšu dzimtē, sac., nasūt, ceļūt, skolojūt, sokūt. Pīļaunamys ari sīvīšu dzimtis formys ar formantu -ūte, sac., nasūte, ceļūte, skolojūte, sokūte. Atstuostomuos izsaceismis tagadnis atgrīziniskuos formys irā ar formantu -ūtīs veirīšu i sīvīšu dzimtē, sac., nasūtīs, ceļūtīs, mozgojūtīs. Pīļaunamys ari sīvīšu dzimtis formys ar formantu -ūtēs, sac., nasūtēs, ceļūtēs, mozgojūtēs.
    Atstuostomuos izsaceismis nuokūtnis formys vysuos personuos Iītojamys ar formantu -šūt veirīšu i sīvīšu dzimtē, sac., nesšūt, ceļšūt, skoluošūt, saceišūt. Pīļaunamys ari sīvīšu dzimtis formys ar formantu -šūte, sac., nesšūte, ceļšūte, skoluošūte, saceišūte. Atstuostomuos izsaceismis nuokūtnis atgrīziniskuos formys irā ar formantu -šūtīs veirīšu i sīvīšu dzimtē, sac., nesšūtīs, ceļšūtīs, mozguošūtīs, grūzeišūtīs. Pīļaunamys ari sīvīšu dzimtis formys ar formantu -šūtēs, sac., nesšūtēs, ceļšūtēs, mozguošūtēs, grūzeišūtēs.
    Cīšamuos kuortys tagadnis divdabu raksteibā juoīvāroj nūsacejums par izskaņu -ams, -ama, -amīs, kai ari pīdiekļa -am i izskaņu -oms, -oma, -omīs, kai ari pīdiekļa -om raksteibu. Ka darbeibys vuorda vīnkuoršuos tagadnis 3 personys teišuo forma beidzās ar golūtni -a, tod divdabī rokstomys izskanis -oms,-oma i pīdieklis -om, sac., grūza - grūzoms, grūzoma, grūzom. Vysūs puorejūs gadejumūs rokstomys izskanis -ams, -ama i pīdieklis -am, sac., aun - aunams, aunama, aunam; nas - nasams, nasama, nasam; sadz - sadzams, sadzama, sadzam; sauc - saucams, saucama, saucam; miercej - miercejams, miercejama, miercejam; raud - raužams, raužama, raužam; redz - radzams, radzama, radzam. Ka darbeibys vuorda vīnkuoršuos tagadnis 3 personys atgrīziniskuo forma beidzās ar golūtni -uos, tod divdabī rokstoma izskaņa - -omīs, sac., grūzuos - grūzomīs; lūkuos - lūkomīs. Vysūs puorejūs gadejumūs rokstoma izskaņa -amīs, sac., aunās - aunamīs; nasās - nasamīs; sadzās - sadzamīs; saucās - saucamīs; miercejās - miercejamīs; redzīs - radzamīs.
    Cīšamuos kuortys paguotnis divdabu raksteibā juoīvāroj nūsacejums par s, z raksteišonu izskanis -ts, -ta prīškā. Ka 1 konjugacejis darbeibys vuorda sakne vīnkuoršajā paguotnē beidzās ar s, t, d, tod divdaba izskanis -ts, -ta prīškā juoroksta s, sac., nese - nasts, nasta; mete - masts, masta; vede - vasts, vasta. Ka 1 konjugacejis darbeibys vuorda sakne vīnkuoršajā paguotnē beidzās ar z, tod divdaba izskanis -ts, -ta prīškā juoroksta z, sac., lauze - lauzts, lauzta.
    Itys pats nūsacejums atsatīc ari iz nanūsaceismis, supina, vieliejuma izsaceismis i nuokūtnis formu raksteibu.
    Nanūsaceismis formantu -t, -tīs, supina i vieliejuma izsaceismis formantu -tu, -tūs prīškā juoroksta s tod, ka 1 konjugacejis darbeibys vuorda paguotnis 3 personys sakne beidzās ar s, t, d, sac., nese - nest, nastu; mete - mest, mastu; vede - vest, vastu; nesēs - nestīs, nastūs; metēs - mestīs, mastūs. ltūs pošu formantu prīškā juoroksta z tod, ka 1 konjugacejis darbeibys vuorda paguotnis 3 personys sakne beidzās ar z, sac., lauze - lauzt, lauztu; lauzēs - lauztīs, lauztūs.
    Nuokūtnis formuos formantu -šu, -si, -s, -sim, -sit, -šūs, -sīs, -simēs, -sitēs prīškā juoroksta s, ka 1 konjugacejis darbeibys vuorda paguotnis 3 personys sakne beidzās ar s, t, d, sac., nese - nesšu, nessi, ness, nessim, nessit, ness; mete - mesšu, messi, mess, messim, messit, mess; vede - vesšu, vessi, vess, vessim, vessit, vess; nesēs - nesšūs, nessīs, nessīs, nessimēs, nessitēs, nessīs; metēs - mesšūs, messīs, messīs, messimēs, messitēs, messīs. Itūs pošu nuokūtnis formantu prīškā juoroksta z tod, ka 1 konjugacejis darbeibys vuorda paguotnis sakne beidzās ar z, sac., lauze - lauzšu, lauzsi, lauzs, lauzsim, lauzsit, lauzs; lauzēs - lauzšūs, lauzsīs, lauzsīs, lauzsimēs, lauzsitēs, lauzsīs.
    Daleji lūkomajūs divdabūs ar izskaņom -dams, -dama, -damīs, -damuos izskanis prīškā juoroksta s tod, ka 1 konjugacejis darbeibys vuorda paguotnis sakne beidzās ar s, sac., nese - nasdams, nasdama; nesēs - nasdamīs, nasdamuos. Itūs pošu divdabu izskaņu -dams, -dama, -damīs, -damuos prīškā juoroksta z tod, ka 1 konjugacejis darbeibys vuorda paguotnis sakne beidzās ar t, d, z, sac., mete - mazdams, mazdama; vede - vazdams, vazdama; lauze - lauzdams, lauzdama; metēs - mazdamīs, mazdamuos; lauzēs - lauzdamīs, lauzdamuos.

14.
    Vacuokajūs apstuokļu vuordūs, kas darynuoti nu īpašeibys vuordu, parosti nūteik calma beigu leidzskaņa voi leidzskaņu grupys maiņa, sac., dreizs - dreiži, gleits - gleiši, gluds - gluži, lāts - lieši, skaists - skaiški. Daudzūs jaunuokūs darynuojumūs leidzskaņu mainis vairs nava, sac., jauks - jauki, smogs - smogi, smolks - smolki, parosts - parosti.
    Apstuokļu vuordu formanti -an, -yn rokstomi ar n, sac., augšan, eistyn, sacyn, slapyn.
    Beigu leidzskaņs n, kas sekoj aiz patskaņu e, i, ī, apstuokļu vuordūs vysod meikstynojams, sac., seņ, sastdīņ, svātdīņ, šudiņ.
    Škierti rokstomi apstuokļu vuordi kazyn kai, kazyn kod, kazyn kur, nazkai, naz kod, naz kur, kai navīn, kod navīn, kur navīn, kod nakod, kur nakur.

15.
    Prīvuords da irā montuojums nu indoeiropīšu pyrmvolūdys i literarajā volūdā lītojams bez īrūbežuojumu.
    Prīdiekli da-, pro- irā montuojams nu indoeiropīšu pyrmvolūdys i literarajā volūdā lītojami bez īrūbežuojumu.

16.
    Savīnuojuma saiklis i radīs nu vacuokys formys *ira, taitod radnīceigs ar lītavnīku saikli irā - 'i'. Literarajā volūdā jys lītojams bez īrūbežuojumu.
    Īmesļa saiklis partū atzeistams par literaru.
    Nūlyuka saiklis kab radīs nu kaba i literarajā volūdā lītojams bez īrūbežuojumu.

17.
    Latgaļu personu vuordi i pavuordes i Latgolys vītu vuordi latgaliskajūs tekstūs rokstomi latgaliski saskaņā ar itim raksteibys nūsacejumim.

18.
    Lingvistiskūs dorbūs skaņu i fonemu precizai atveidei lītojama ari ponetiskuo transkripceja i ponologiskuo transkripceja.


    Raksteibys komisejis prīkšsādātuojs:        O.Breidaks
    Lūcekli:        J.Cybuļskis, J.Elksnis, L.Leikuma, A.Rancāne, B.Reidzāne, A.Sarkanis, A.Stafecka, V.Valeinis, A.Vulāne.

1996 gods pebraļa mieneša 15 d.      



PĪZElME

    Latgaliski raksteitajūs izdavumūs iz prīšku lītuosim latgaļu volūdnīku izstruoduotūs latgaļu literaruos volūdys raksteibys lykumus, kurus prop. O.Breidaka galeigajā redakcejā publicejam augstuok. Itei atjaunynuotuo, bet byuteibā turpynuotuo 1929 gods raksteiba plašuok īsuokta lītuot 1992 godī i pakuopiniski ījam sovu lykumsakareigū vītu latgaliskuos raksteibys apritē. Tuos sakarā irā izskaniejs na vīns vīn "par " i "pret", bet nivīns nu kategoriskajim nūlīdziejim tai ari navā spiejs nikuo racionala likt vītā (apstyprynojūt aksiomu, ka cyta prācu nūlīgt vysvīgļuok). Daudzim beidzūt irā tics skaidrs, ka "piec Stroda" raksteit vīnolga namuokam - kotra gaita agri voi vālu irā īsagrīzuse dzymtuos sātys stidzeņā (t.i., bierneibys izlūksnē voi vairuoku izlūkšņu jaukumā)... Bet, taidā raibumā dzeivojūt, pat bejušī trymdinīki, kuri pasorguoja latgaliskuo vuorda napuortraukteibu, latgaļu izdavumūs olkst dreižuok īraudzeit vīnu vīneigū ortograpeju.
    Vizuali napīrostais divskaņs uo bīdej vairs nadaudzus, tū lītuot dreizā laikā pīrūn pat godūs vaci cylvāki, bet uo "puorinīku" - divskani ie daudzi raksteituoji lītoj bez kaidu opicialu "atļuovu" (ie lītuojumu sovā nadagaideitajā Varaveiksnā pīpraseja ari A.Eglōjs).
    Ka patīsai gribim, ka latgaļu volūda dzeivuotu, tei juolaiž plašuokā apritē juoīvad Latgolys školā. Tuos gramatika irā juovuica (taipat kai kūpnacionaluo volūdys gramatika) Iatvīšu volūdys stuņdēs, i juovuica tei irā vīnā variantā - tikai tod var turēt cereibu iz kaidim panuokumim.
    Kab ar Acta Latgalica-9 svieteibu volūdnīku suoktais ceļš izaruoda, cik nacik varams, taisns i leidzons!
    Latgaļu literaruos volūdys raksteibys nūsacejumi irā opiciali apstyprynuoti vairuokūs nūzeimeigūs latgaļu saītūs - ari LPI II koņfereņcejā (pādejū reizi - Rēzeknis Augstūs školys zynyskajā koņfereņcejā 1996 gods apreļa mieneša 25 d.).

L. Leikuma      





© 2000-2017,
Aņss Ataols Bierzeņš        Myusu E-posta adress: latgola@latgola.lv

Ituos puslopys pādejuo papruoveišona: 2002 gods juņa (vosorys) mieneša 18 d.