Raksteiba
Vuordineicys
Publikacejis
- 1. Vyspuoreigis zinis
- 2. Skanis, burti i burtu savīnuojumi
- 3. Leidzskaņu burtu meikstynuošona
- 4. Burta j lītuošona
- 5. Patskaņu burtu garums
- 6. Burtu savīnuojumi divskaņu apzeimiešonai
- 7. Saknis patskaņa kvalitate deklinejamūs vuordu lūcejumūs
- 8. Rakstureiguokuos lītvuordu i īpašeibys vuordu izskanis
- 9. Lītvuordu, kai ari īpašeibys vuordu, skaitļa vuordu, vītnīkvuordu i lūkomūs divdabu golūtnis
- 10. Nūsaceitū īpašeibys vuordu, kuortys skaitļa vuordu i nūsaceitū lūkomū divdabu golūtnis
- 11. Golvonī skaitļa vuordi
- 12. Golvonī vītnīkvuordi
- 13. Darbebibys vuordu golūtnis
- 14. Apstuokļu vuordu raksteiba
- 15. Prīvuordi i prīdiekli
- 16. Saikli
- 17. Personu vuordi, pavuordes i vītu vuordi
- 18. Ponetiskuo i ponologiskuo transkripceja
- Lidijis Leikumys pīzeime
Raksteibā burts ō lītojams tikai izsauksmis vuordūs, kur jys apzeimej garū patskani ō, sac., kaladō!, ō!, bet navys divskaņa uo apzeimiešonai.
Raksteibā burtu savīnuojums ch navā lītojams, par tū ka jam Latgolys izlūkšņu ponetikā i ponologejā navā nikaida pamata.
Izrunā vysi leidzskani irā voi nu cīti, voi ari meikstynuoti resp. meiksti, bet raksteibā vīnkuoršeibys dieļ meikstynojami tikai ļ, ņ, ķ, ģ, bet ari itī meikstynuotūs leidzskaņu burti navā meikstynojami tymūs gadejumūs, ka aiz jim sekoj palatalūs resp. meikstūs patskaņu burti i, ī, e, ē voi burtu savīnuojumi ei, ie, iu, sac., likt, līkt, lemess, lēme, leiks, neit, lieni, nieši, šliukt, šniukt.
Vysuos montuotūs darbeibys vuordu formuos (gon personu formuos, gon inpinitivūs, supinūs i lūkomajūs i nalūkomajūs divdabūs) respektejams pozicionaluos puorskanis lykums, kura byuteiba irā taida: ka vuorda formys b??? formantā agruok (aizviesturiskajūs laikūs) irā bejuši patskani u, o, a, ū, ō, ā voi divskani, kas suocēs ar u, o, a, i storp saknis voi pīdiekļa patskani i sekojušuo formanta patskani voi divskani navā meikstynuotuo voi meikstuo leidzskaņa i atteiceigajā ziļbē (saknē voi pīdieklī) irā patskani o, a, u, y, bet, ka sekojušā formantā agruok (aizviesturiskajūs laikūs) irā bejuši patskani i, e, ī, ē voi divskani, kas suocēs ar i, e, voi ari storp sekojūšuo formanta patskani voi divskani i storp saknis voi pīdiekļa patskani irā meikstynuoti voi meiksti leidzskani, tod saknis pīdiekļa ziļbē irā atbylstūši a, e, ē (> ie), i, sac., roku (< * rokou), roktu (< *roktou) rokuse (< * rokusē), rokts (< * roktos), rokdams (< * rokdemos ): rakšu (< * ra???, racs (< *racis), rakškys (< *rakšūs), rakt (< *raktiļ; maklātu (< *meklētū), maklātuos (< *meklētos), maklādams (< *meklēdemos): mekleju (< *meklējū), meklieju (< *meklēju) mekliešu (< * meklēšū), mekliejs (< *meklējis), meklejams (< *meklējems), meklieškys (< *meklēšūs), meklēt (< *meklēti); ādu (< *ēdū), āstu (< *ēstū), ādūšs (< * ēdūšos), ādams (< *ēdemos), āduse (< *ēdusē), āzdams /< *ēzdems), iežu (< *ēžou), iesšu (< *ēdšū), ieds (< *ēdis), ieškys,(< *ēdšūs), ieškūte (< * ēd???) ēst (< *ēsti); grybu (< *gribū), grybātu (< *gribētū), grybūšs ļ< * gribū???), grybāts (< gribētos), grybādams (< *gribēdemos): grib (< * gribi), gribieju (< *gribējū), gribiešu (< *gribēšū), gribiejs (< *gribējis), gribēt (< *gribēti).
Rakstureiguokuos īpašeibys vuordu izskanis irā -aids, -aida (cytaids, cytaida), -ains, -aina (smiļkšains, smiļkšaina), -eigs, -eiga (laimeigs, Iaimeiga), -eims, -eima (tuoleims, tuoleima), -ejs, -eja (videjs, videja), -eņš, -eņa (mozeņš, mozeņa), -gons, -gona (zaļgons, zaļgona); -iņs, -ine (dzeļziņs, dzeļzine), -isks, -iska (puicisks, puiciska), ons, ona (leidzons, Ieidzona), -uots, -uota (zoruots, osoruota).
II deklinacejis lītvuordi vīnskaitļa nominativā parosti beidzās ar golūtni -s, sac., bolūds, ceiruļs, uopss, vecs, viezs. Taidūs gadejumūs, kod, patskaņam i zyudūt, rostūs gryuši izrunojamas leidzskaņu kūpas, II deklinacejis lītvuordu vīnskaitļa nominativā sasagloboj vacuokuo golūtne -is, sac., greislis, kauslis, vepris, gruobeklis, pereklis, suseklis, dzeivūklis, stuovūklis, veistūklis, staipeknis.
IV deklinacejis lītvuordim, kai ari īpašeibys vuordim, skaitļa vuordim, vītnīkvuordim i lūkomajim divdabim, kurus lūka piec IV deklinacejis parauga, vīnskaitļa genitiva, daudzskaitļa nominativa i akuzativa golūtne aiz cītim leidzskanim irā -ys, sac., golvys, lobys, vīnys, munys, nasamys, vastys.
IV deklinacejis lītvuordim, kai ari īpašeibys vuordim, skaitļa vuordim, vītnīkvuordim i lūkomajim divdabim, kurus lūka piec IV deklinacejis parauga, vīnskaitļa genitiva, daudzskaitļa nominativa i akuzativa golūtne aiz meikstynuotajim leidzskanim irā -is, sac., dalis, Krīvejis, zalis, vuojis, septenis, ostonis, munejis, tovejis.
Dailliteraturā stilistiskūs nūlyukūs itaiduos IV deklinacejis formuos pīļaunama ari golūtne -as.
V deklinacejis lītvuordim i īpašeibys vuordim, kurus lūka piec V deklinacejis parauga, vīnskaitļa genitiva, daudzskaitļa nominativa i akuzativa golūtne ir -is, sac., eglis, prīdis, dzeļzinis, perinis. Dailliteraturā stilistiskūs nūlyukūs itaiduos V deklinacejis formuos pīļaunama ari golūtne -es.
V i Vl deklinacejis lītvuordu daudzskaitļa genitivā golūtnis -u prīškā leidzskani p, b, m, v irā cīti, sac., upu, dūbu, zemu, viervu, zyvu, partū itaiduos formuos aiz burtu p, b, m, v ni akuts, ni apostrofs navā juolīk. Aizjimtajūs Il, V i VI deklinacejis Iītvuordūs aiz leidzskaņu burtim p, b, m, v daudzskaitļa genitivā akutu voi apostrofu var lītuot, sac., latv'u.
Golvonī kuortys skaitļa vuordi pyrmais - pyrmuo, ūtrais - ūtruo, trešais - trešuo, catūrtais - catūrtuo, pīktais - pīktuo, sastais - sastuo, septeitais - septeituo, ostoitais - ostoituo, deveitais - deveituo, dasmytais - dasmytuo, symtais - symtuo, tyukstūšais - tyukstūšuo, miļjonais - miļjonuo, miļjardais - miļjarduo.
Atļautys ari kuortys skaitļa vuordu formys ar nanūsaceitajom golūtnem ūtrs - ūtra, trešs - treša, catūrts - catūrta, pīkts - pīkta, sasts - sasta, septeits - septeita, ostoits - ostoita, deveits - deveita, dasmyts - dasmyta.
Atgrīziniskais vītnīkvuords irā sevis.
Pīdereibys vītnīkvuordi irā muns - muna, tovs - tova, sovs - sova, muns - muneja, munejais - munejuo, tovejs - toveja, tovejais - tovejuo, sovejs - soveja, sovejais - sovejuo, juo - juos, myusu, jiusu, jūs, myusejs - myuseja, myusejais - myusejuo, jiusejs - jiuseja, jiusejais - jiusejuo.
Nūruodomī vītnīkvuordi irā itys - itei, tys - tei, itaids - itaida, taids - taida. Atļautys irā ari paralelformys šys - šei, šaids - šaida.
Nanūsaceitī vītnīkvuordi irā cyts - cyta, kas, kaids - kaida, kurs - kura, kas navīn, kaids navīn - kaida navīn, kurs navīn - kura navīn, kazyn kurs -kazyn kura, naz kas, nazyn kas, naz kaids - naz kaida, nazyn kaids - nazyn kaida, naz kurs - naz kura, nazyn kurs - nazyn kura, vīns ūtrs, vīna ūtra.
Vaicojamī vītnīkvuordi irā kas, kaids - kaida, kurs - kura.
Attīksmis vītnīkvuordi irā kas, kaids - kaida, kurs - kura.
Nūsaceitī vītnīkvuordi irā vyss - vysa, kotrs - kotra, sevkotrs - sevkotra, vyss kas, kurs kotrs - kura kotra, sevkurs - sevkura, pats - poša.
Nūlīguma vītnīkvuordi irā nikas, nikaids - nikaida, nivīns - nivīna.
Tim 3 konjugacejis darbeibys vuordim, kam tagadnes 3 persona beidzās ar -a, daudzskaitļa 1 i 2 personys golūtnis irā -om, -ot, sac., laseit, losa - losom, losot, skaiteit, skaita - skaitom, skaitot.
Tagadnis i-calmu darbeibys vuordim tagadnis daudzskaitļa 1 i 2 personys golūtnis irā -im, -it. Senejī i-calma darbeibys vuordi ir: a) 3 konjugacejis darbeibys vuordi ar nanūsaceismis formantu -ēt: cerēt, drebēt, dzierdēt, gribēt, gulēt, kustēt, minēt, ņaudēt, ņūrdēt, redzēt, sēdēt, syudzēt, skanēt, smirdēt, stuovēt, ticēt, turēt, vaidēt, varēt i c., sac., dzierdēt - dzierdim, dzierdit, gribēt - gribim, gribit, gulēt - gulim, gulit, redzēt - redzim, redzit; b) 3 konjugacejis darbeibys vuordi ar nanūsaceismis formantu -uot: dzīduot, rauduot, zynuot, sac., dzīduot - dzīdim, dzīdit.
Tim darbeibys vuordim, kam paguotnis 3 personā irā golūtne -o, daudzskaitļa 1 i 2 personā irā golūtnis -om, -ot. Pi ituos darbeibys vuordu grupys pīdar: a) daļa 1 konjugacejis darbeibys vuordu, sac., veit, vyna - vynom, vynot; b) naregularī darbeibys vuordi byut, īt: byut, beja - bejom, bejot; īt, guoja - guojom, guojot; c) vysi 2 konjugacejis darbeibys vuordi, sac., meklēt, meklēja - meklējom, meklējot; skoluot, skoluoja - skoluojom, skoluojot; d) vysi 3 konjugacejis darbeibys vuordi, sac., laseit, laseja - lasejom, lasejot; tecēt, tecēja - tecējom, tecējot; redzēt, redzēja - redzējom, redzējot.
Dailliteraturā pīļaunamys ari paguotnis izskanis -ovu, -ovi, -ova, -ovom, -ovot, -ovūs, -ovīs, -ovuos, -ovomēs, -ovotēs tim 2 konjugacejis darbeibys vuordim, kam nanūsaceisme beidzās ar formantim -uot, -uotīs, sac., skoluot - skolovu, skolovi, skolova, skolovom, skolovot, skolova; mozguotīs - mozgovūs, mozgovīs, mozgovuos, mozgovomēs, mozgovotēs, mozgovuos.
Tim darbeibys vuordim, kam paguotnis 3 personā irā golūtne -e, daudzskaitļa 1 i 2 personys golūtnis irā -em, -et. Pi ituos darbeibys vuordu grupys pīdar: a) daļa 1 konjugacejis darbeibys vuordu, sac., ceļt - cēle, cēlem, cēlet; b) naregularais darbeibys vuords dūt: deve, devem, devet.
Vysim atgrīziniskajim darbeibys vuordim tagadnē, paguotnē i nuokūtnē vīnskaitļa 1 personā irā golūtne -ūs i 2 personā - golūtne -īs, sac., valkūs, veļcīs, vylkūs, vylkīs, viļkšūs, viļksīs; nasūs, nesīs, nešūs, nesīs, nesšūs, nessīs; mozgojūs, mozgojīs, mozguojūs, mozguojīs, mozguošūs, mozguosīs; grūzūs, grūzīs, grūzejūs, grūzejīs, grūzeišūs, grūzeisīs; turūs, turīs, turiejūs, turiejīs, turiešūs, turiesīs.
Atgrīziniskūs formu tagadnis i paguotnis 3 personā golūtnis patskaņa kvalitate i kvantitate vysod atkareiga nu tuo, kaids seņuok irā bejs darbeibys vuorda calms. Vysim darbeibys vuordim, kam seņuok tagadnis calms beidzēs ar -o, irā golūtne -ās, sac., valkās, nasās, mozgojās. Vysim darbeibys vuordim, kam seņuok tagadnis i paguotnis calms beidzēs ar -ā, irā golūtne -uos, sac., grūzuos, vylkuos, grūzejuos, mozguojuos, turējuos. Vysim darbeibys vuordim, kam seņuok tagadnis calms beidzēs ar -i, irā golūtne -īs, sac., kustīs, pirīs, turīs. Vysim darbeibys vuordim, kam paguotnis calms beidzēs ar -ē, irā golūtne -ēs, sac., cēlēs, nesēs, škeirēs. Vysim atgrīziniskajim darbeibys vuordim nuokūtnis 3 personys golūtne irā -īs, sac., viļksīs, nessīs, mozguosīs, grūzeisīs, turēsīs.
Vysim atgrīziniskajim darbeibys vuordim tagadnis, paguotnis i nuokūtnis daudzskaitļa 1 i 2 personā irā golūtnis -(V)mēs, -(V)tēs, sac., viļktīs - valkamēs, valkatēs, vylkomēs, vylkotēs, viļksimēs, viļksitēs; nestīs - nasamēs, nasatēs, nesemēs, nesetēs, nessimēs, nessitēs; mozguotīs - mozgojamēs, mozgojatēs, mozguojomēs, mozguojotēs, mozguosimēs, mozguositēs; grūzeitīs - grūzomēs, grūzotēs, grūzejomēs, grūzejotēs, grūzeisimēs, grūzeisitēs; turētīs - turimēs, turitēs, turējomēs, turējotēs, turēsimēs, turēsitēs.
Pavielis izsaceismis vīnskaitļa 2 personā vysod lītoj eistineibys izsaceismis formys, sac., veļc, veļcīs, nes, nesīs, ceļ, celīs, mozgoj, mozgojīs, grūzi, grūzīs, turi, turīs. Pavielis izsaceismis daudzskaitļa 2 personā irā golūtnis -it, -itēs, sac., veļcit, veļcitēs, nesit, nesitēs, celit, celitēs, mozgojit, mozgojitēs, grūzit, grūzitēs, turit, turitēs.
Vieliejuma izsaceismē irā lītojamys formys ar formantim -tu, -tūs vysuos personuos, sac., vastu, caltūs, maklātu, mozguotu, mozguotūs, tacātu, turātu, laseitu. Dailliteraturā stilistiskūs nūlyukūs irā pīļaunamys ari formys ar formantim -tum, -tim, -tu, -tumem, -tumet, -tumūs, -tumīs -tūs, -tumemīs, -tumetīs, sac., caltum, caltim, caltu, caltumem, caltumet, caltu; caltumūs, caltumīs, caltūs, caltumemīs, caltumetīs, caltūs.
Atstuostomuos izsaceismis tagadnis vysuos personuos lītojamys formys ar formantu -ūt veirīšu i sīvīšu dzimtē, sac., nasūt, ceļūt, skolojūt, sokūt. Pīļaunamys ari sīvīšu dzimtis formys ar formantu -ūte, sac., nasūte, ceļūte, skolojūte, sokūte. Atstuostomuos izsaceismis tagadnis atgrīziniskuos formys irā ar formantu -ūtīs veirīšu i sīvīšu dzimtē, sac., nasūtīs, ceļūtīs, mozgojūtīs. Pīļaunamys ari sīvīšu dzimtis formys ar formantu -ūtēs, sac., nasūtēs, ceļūtēs, mozgojūtēs.
Atstuostomuos izsaceismis nuokūtnis formys vysuos personuos Iītojamys ar formantu -šūt veirīšu i sīvīšu dzimtē, sac., nesšūt, ceļšūt, skoluošūt, saceišūt. Pīļaunamys ari sīvīšu dzimtis formys ar formantu -šūte, sac., nesšūte, ceļšūte, skoluošūte, saceišūte. Atstuostomuos izsaceismis nuokūtnis atgrīziniskuos formys irā ar formantu -šūtīs veirīšu i sīvīšu dzimtē, sac., nesšūtīs, ceļšūtīs, mozguošūtīs, grūzeišūtīs. Pīļaunamys ari sīvīšu dzimtis formys ar formantu -šūtēs, sac., nesšūtēs, ceļšūtēs, mozguošūtēs, grūzeišūtēs.
Cīšamuos kuortys tagadnis divdabu raksteibā juoīvāroj nūsacejums par izskaņu -ams, -ama, -amīs, kai ari pīdiekļa -am i izskaņu -oms, -oma, -omīs, kai ari pīdiekļa -om raksteibu. Ka darbeibys vuorda vīnkuoršuos tagadnis 3 personys teišuo forma beidzās ar golūtni -a, tod divdabī rokstomys izskanis -oms,-oma i pīdieklis -om, sac., grūza - grūzoms, grūzoma, grūzom. Vysūs puorejūs gadejumūs rokstomys izskanis -ams, -ama i pīdieklis -am, sac., aun - aunams, aunama, aunam; nas - nasams, nasama, nasam; sadz - sadzams, sadzama, sadzam; sauc - saucams, saucama, saucam; miercej - miercejams, miercejama, miercejam; raud - raužams, raužama, raužam; redz - radzams, radzama, radzam. Ka darbeibys vuorda vīnkuoršuos tagadnis 3 personys atgrīziniskuo forma beidzās ar golūtni -uos, tod divdabī rokstoma izskaņa - -omīs, sac., grūzuos - grūzomīs; lūkuos - lūkomīs. Vysūs puorejūs gadejumūs rokstoma izskaņa -amīs, sac., aunās - aunamīs; nasās - nasamīs; sadzās - sadzamīs; saucās - saucamīs; miercejās - miercejamīs; redzīs - radzamīs.
Cīšamuos kuortys paguotnis divdabu raksteibā juoīvāroj nūsacejums par s, z raksteišonu izskanis -ts, -ta prīškā. Ka 1 konjugacejis darbeibys vuorda sakne vīnkuoršajā paguotnē beidzās ar s, t, d, tod divdaba izskanis -ts, -ta prīškā juoroksta s, sac., nese - nasts, nasta; mete - masts, masta; vede - vasts, vasta. Ka 1 konjugacejis darbeibys vuorda sakne vīnkuoršajā paguotnē beidzās ar z, tod divdaba izskanis -ts, -ta prīškā juoroksta z, sac., lauze - lauzts, lauzta.
Itys pats nūsacejums atsatīc ari iz nanūsaceismis, supina, vieliejuma izsaceismis i nuokūtnis formu raksteibu.
Nanūsaceismis formantu -t, -tīs, supina i vieliejuma izsaceismis formantu -tu, -tūs prīškā juoroksta s tod, ka 1 konjugacejis darbeibys vuorda paguotnis 3 personys sakne beidzās ar s, t, d, sac., nese - nest, nastu; mete - mest, mastu; vede - vest, vastu; nesēs - nestīs, nastūs; metēs - mestīs, mastūs. ltūs pošu formantu prīškā juoroksta z tod, ka 1 konjugacejis darbeibys vuorda paguotnis 3 personys sakne beidzās ar z, sac., lauze - lauzt, lauztu; lauzēs - lauztīs, lauztūs.
Nuokūtnis formuos formantu -šu, -si, -s, -sim, -sit, -šūs, -sīs, -simēs, -sitēs prīškā juoroksta s, ka 1 konjugacejis darbeibys vuorda paguotnis 3 personys sakne beidzās ar s, t, d, sac., nese - nesšu, nessi, ness, nessim, nessit, ness; mete - mesšu, messi, mess, messim, messit, mess; vede - vesšu, vessi, vess, vessim, vessit, vess; nesēs - nesšūs, nessīs, nessīs, nessimēs, nessitēs, nessīs; metēs - mesšūs, messīs, messīs, messimēs, messitēs, messīs. Itūs pošu nuokūtnis formantu prīškā juoroksta z tod, ka 1 konjugacejis darbeibys vuorda paguotnis sakne beidzās ar z, sac., lauze - lauzšu, lauzsi, lauzs, lauzsim, lauzsit, lauzs; lauzēs - lauzšūs, lauzsīs, lauzsīs, lauzsimēs, lauzsitēs, lauzsīs.
Daleji lūkomajūs divdabūs ar izskaņom -dams, -dama, -damīs, -damuos izskanis prīškā juoroksta s tod, ka 1 konjugacejis darbeibys vuorda paguotnis sakne beidzās ar s, sac., nese - nasdams, nasdama; nesēs - nasdamīs, nasdamuos. Itūs pošu divdabu izskaņu -dams, -dama, -damīs, -damuos prīškā juoroksta z tod, ka 1 konjugacejis darbeibys vuorda paguotnis sakne beidzās ar t, d, z, sac., mete - mazdams, mazdama; vede - vazdams, vazdama; lauze - lauzdams, lauzdama; metēs - mazdamīs, mazdamuos; lauzēs - lauzdamīs, lauzdamuos.
Apstuokļu vuordu formanti -an, -yn rokstomi ar n, sac., augšan, eistyn, sacyn, slapyn.
Beigu leidzskaņs n, kas sekoj aiz patskaņu e, i, ī, apstuokļu vuordūs vysod meikstynojams, sac., seņ, sastdīņ, svātdīņ, šudiņ.
Škierti rokstomi apstuokļu vuordi kazyn kai, kazyn kod, kazyn kur, nazkai, naz kod, naz kur, kai navīn, kod navīn, kur navīn, kod nakod, kur nakur.
Prīdiekli da-, pro- irā montuojams nu indoeiropīšu pyrmvolūdys i literarajā volūdā lītojami bez īrūbežuojumu.
Īmesļa saiklis partū atzeistams par literaru.
Nūlyuka saiklis kab radīs nu kaba i literarajā volūdā lītojams bez īrūbežuojumu.
Raksteibys komisejis prīkšsādātuojs: O.Breidaks
Lūcekli: J.Cybuļskis, J.Elksnis, L.Leikuma, A.Rancāne, B.Reidzāne, A.Sarkanis, A.Stafecka, V.Valeinis, A.Vulāne.
1996 gods pebraļa mieneša 15 d.
Latgaliski raksteitajūs izdavumūs iz prīšku lītuosim latgaļu volūdnīku izstruoduotūs latgaļu literaruos volūdys raksteibys lykumus, kurus prop. O.Breidaka galeigajā redakcejā publicejam augstuok. Itei atjaunynuotuo, bet byuteibā turpynuotuo 1929 gods raksteiba plašuok īsuokta lītuot 1992 godī i pakuopiniski ījam sovu lykumsakareigū vītu latgaliskuos raksteibys apritē. Tuos sakarā irā izskaniejs na vīns vīn "par " i "pret", bet nivīns nu kategoriskajim nūlīdziejim tai ari navā spiejs nikuo racionala likt vītā (apstyprynojūt aksiomu, ka cyta prācu nūlīgt vysvīgļuok). Daudzim beidzūt irā tics skaidrs, ka "piec Stroda" raksteit vīnolga namuokam - kotra gaita agri voi vālu irā īsagrīzuse dzymtuos sātys stidzeņā (t.i., bierneibys izlūksnē voi vairuoku izlūkšņu jaukumā)... Bet, taidā raibumā dzeivojūt, pat bejušī trymdinīki, kuri pasorguoja latgaliskuo vuorda napuortraukteibu, latgaļu izdavumūs olkst dreižuok īraudzeit vīnu vīneigū ortograpeju.
Vizuali napīrostais divskaņs uo bīdej vairs nadaudzus, tū lītuot dreizā laikā pīrūn pat godūs vaci cylvāki, bet uo "puorinīku" - divskani ie daudzi raksteituoji lītoj bez kaidu opicialu "atļuovu" (ie lītuojumu sovā nadagaideitajā Varaveiksnā pīpraseja ari A.Eglōjs).
Ka patīsai gribim, ka latgaļu volūda dzeivuotu, tei juolaiž plašuokā apritē juoīvad Latgolys školā. Tuos gramatika irā juovuica (taipat kai kūpnacionaluo volūdys gramatika) Iatvīšu volūdys stuņdēs, i juovuica tei irā vīnā variantā - tikai tod var turēt cereibu iz kaidim panuokumim.
Kab ar Acta Latgalica-9 svieteibu volūdnīku suoktais ceļš izaruoda, cik nacik varams, taisns i leidzons!
Latgaļu literaruos volūdys raksteibys nūsacejumi irā opiciali apstyprynuoti vairuokūs nūzeimeigūs latgaļu saītūs - ari LPI II koņfereņcejā (pādejū reizi - Rēzeknis Augstūs školys zynyskajā koņfereņcejā 1996 gods apreļa mieneša 25 d.).
L. Leikuma
© 2000-2024, Aņss Ataols Bierzeņš Myusu E-posta adress: latgola@latgola.lv
Ituos puslopys pādejuo papruoveišona: 2002 gods juņa (vosorys) mieneša 18 d.