Raksteiba
Vuordineicys
Publikacejis
Myurinīku Iļža
Kulturys daļa. Ci net kulturys pamatdaļa. Pundamente, nu kuruos Ļaudiste izguojuse. Styga, pa kuru Ļaudiste atsateistejuse. Tei ir volūda. Seve izsaceit i apsazynuot var vīn ar sovu volūdu. Audžu pīredziejumus puorjimt, vactāva guodus dazynuot, kai sovejūs sajust tāva tāva bārnu bārnus var car sovu senejū volūdu. Tuos lītys kai sasītys - pošapzine, ideņtitats, mentalitats i volūdys sovpateiguo skonu sistema, senejuo pagluobe, pareizraksteibys normys. Deļ tam kod dadzynoj sveci kulturys laukā, juostota volūdu kū varams tyuļuok da gaismys. Kod gaist volūda, leidza gaist i kultura - ļaudistis, kur runoj itū volūdu, dzeivisparāds, vierteibu sistema.
Kū Latvejā dora ar volūdu? Tur gūdā? Sorgoj? Paleidz atsateisteit? Kai volūda īsakļaun vysā vaļstiskā pasavierīnī iz kulturu? Tī ir vaicuojumi par mehanismim, kuri eksistej volūdys kai Latvejis kulturis dalis uzturiešonai. Vaicuojumi par pamata seikdaļom, nu kuruom sastateita volūdys - kulturys apleicīne. Mehanismi i apleicīnis veiduošona ir vaļsts kulturpolitikis aizdavums. Iz ituos pundameņtis nūteik kulturys individualūs aktivitašu rūseiba. Cikom pamata navā, sevkura iniciativa sleikst naparādā i navar izavērst.
Kai jau tys palīk skaidrs nu roksta volūdys, leluoka iņterese ir dagrīzta vaicuojumam par latgaļu volūdu Latvejā. Tak latgaļu volūdys definiejums Latvejis vaļstī ir gona myglains: "Latgaļu rokstu volūda" asūte "..viesturiski izaveidovs latvīšu volūdys paveids" (Vaļsts volūdys likums, 3.pants). Taida pasaukšona var zeimuot, ka latgaļu volūda tei poša latvīšu volūda vīn ir i juos sorguošonai tī poši instrumenti juolītoj. Ari latgaļu volūdys runuotuoji vysi skaita seve par latvīšim, na tik par Latvejis republikis pilsūnim. Deļ tam, kab suokt runuot par latgaļu volūdys vītu Latvejis kulturā, pyrma juoizrunoj, kai vaļsts kulturpolitika veras iz latvīšu volūdu.
Vīns nu vaļsts kulturpolitikis svareiguokajim aizdavumim ira "Puorsorguot Latveju, kura ir mozs kulturys i volūdys areals, nu leluoku kulturys i volūdys arealu ekspansejis; styprinūt latvīšu i lībīšu nacionaluo ideņtitata sajušsonu i pošcīnu, dzeivojūt valiejā pasauļa kulturys talpā."(KP) Tys zeimoj, ka vaļsts, veidojūt kulturys politiku, uzajem sorguot volūdu. Par Kulturys politikis sorguotuojim pasludynuoti Saeima, Ministru Kabinets i Kulturys ministreja, kura tod ari ir tei eistynuo dorba dareituoja. (1.3.1.) Iz ituom īstuodem izlikts vyslelais atsaceigums par latvīšu volūdys saglobuošonu i atsateisteišonu.
Atsaceigums. Tuo realiziešonai Kulturys ministrejis rūkuos sadūti pours instrumenti, kuru lobuokai voi na tai lobai izlītuošonai niu byutu juoizapauž myusu ļaudistē. Vīns nu taidim instrumentim ir nūsacejums, ka tim lykumlaisšonys aktim, kuri regulej ar kulturpolitikis pamataizdavumim sasītis nūzaris, juoir saskaneigim ar pošu kulturys politiku. Vēļ ir ļauts praseit tolkā pi KP procesa realiziešonys ari citys ministrejis i ļaudiskuos organizacejis. Drupeiti tyuļuok pi realuo dorba ir KP aizdavumi vuiceibys lauceņā - škola ir tei, kuruo i kulturu, i reizī ar tū i volūdu vysmudruok i plašuokā mārā sagloboj i atteista. Apsazynojūt itū, vuiceibā KP pastateišona ir "dūt kūpeigu apjausšonu i izprasšonu par sovys tautys i pasauļa kulturys i muokslys vierteibom". (Tys sasasauc ar volūdys vierteibu apsazynuošonu.) Kab itū padareitu, KP dokumentā īdarareits nūsacejums: "Tuos stuņdis, kur vuica kulturys pamatvierteibys i veidoj nacionaluo ideņtitatu, īlykt vuiceibu planūs kai pamata stuņdis."
Nasaceišu, ka daudz vareibu car itū dokumentu īdūd Kulturys ministrejis rūkuos. Koč īraksteita kai vīns nu golvanūs aizdavumu, volūda tuoļuokā dokumenta tekstā teik drupeiti damiersta. I tik vyspuoreigūs instrumentu ailē atsarūn kaids puors, kuri lītojami i volūdys statis styprynuošonai.
Vys jau ar itaidom pastateišonom i instumentim, Vaļsts kulturys politikai juoir golvanajim, t.z."jumta" nūsacejumim Latvejā, kod runoj i guodoj par volūdys vaicuojumim. Tys zeimoj, ka KP, Vaļsts volūdys likumam i Vyspuoreiguos vuiceibys likumam juoir koordinātim sovā vydā. Kai saīt dzeivē? Vaļsts volūdys lykuma piļdeišonys puorraudzeiba (i ar tū ari volūdys sorguošonys i atteisteišonys funkcejis) atdūtys Vaļsts volūdys centram, kurs atsarūn Tīsu lītu ministrejis pakļauteibā. Vuiceibu planu maineišona saskaneibā ar Vyspuoreiguos vuiceibys likumu ir ISEC (vuiceibys satura i eksaminacejis (puorbaudeišonys) centrs) puorraudzeibā, kurs otkon dorbojās zam Vuiceibu i zynuotnis ministrejis jumta. A verūtīs pošys Kulturys ministrejis aizdavumu i dorbu sarokstūs, navar tī atrast koč kaidu nūruodi, ka tī kaids guoduotu par volūdu vaira kai tik gruomotu izlaisšonys i nūvodu folklorys atspaida veidā.
Nav saskanis. Pavisam. Tī likumi i organizacejis, kuri reali dora pi latvīšu volūdys, nav sasīti ar vaļsts kulturys politiku. Kod pasaver ISEC voi Vaļsts volūdys centra dorba aprakstejumus, navar atrast tymūs saiti ar KP pastateišanom. A kulturys ministrejā, kura atsaceiga par KP realiziešonu, nav strukturys i instrumentu kulturys politikis pastateišonu volūdys nūzarē realiziešonai. Saīt, ka dokuments pasūla vaļsts garantejis volūdys saglobuošonā i atteisteišonā, a mehanisms nasadarboj i garantejis palīk vīn iz papeira.
Vysleluokuo bāda, ka itam vīnam vaicuojumam ir treji saiminīki ci treji dareituoji vīnam dorbam. Myusu vaļstī par vysaidom vaļsts volūdys suonpusem atsaceigys ir Tīsu lītu ministreja, Vuiceibys i zynuotnis ministreja i Kulturys ministreja. Saīt golā, ka atsaceiguo daudz, a kod suoc vaicuot par latgaļu volūdu, tod navā, kam atsaceit. Kam Tīsu lītu ministrejis kompetence vaira par pilsūņu i migracejis vaicuojumim - kai īvuiceit nalatvīšim lavīšu volūdu, a Vaļsts volūdys centra Latvīšu volūdys eksperti puorsaver vaicuojumu eili par draudim latvīšu volūdai nu krīvu i angļu volūdu pusis i paziņoj, ka navar byut runys par volūdys škaļdeišonu vēļ seikuok. Vuiceibu ministreja vaicuojumu par latgaļu volūdys vuiceišonu školuos puoradresej mozuokuma tauteibu i etniskūs minoritašu vuiceibu programu koordinatoram, koč nasajyut Latgolys latvīši seve kai minoritati. A Kulturys ministrejā atsavainoj, ka jūs kompetence ir vīn gruomotu izlaišsonys i folklorys saglobuošonys atspaida ramuos.
Koč realuo state naatsateik dokumentūs raksteitajom, tak ar jau asūšajim kulturys politikis pastatejumim var padareit gona daudz, ka tik sadaleituo atsaceiguma vītā kotra iņstituceja reali piļdeitu sev saistūšu dokumentu aizdavumus. Tei poša Kulturys ministreja vēļ da šam nav pīsavērsuse vysu kulturys politikis aizdūtu, ar volūdu saisteitū, dorbu dareišonai, tū var pamaneit goda puorsavierīnūs, budžeta izlītojumā i ministrejis strukturvīneibu dorbu aprokstā. Vaļsts volūda, par kuru tāteņ Latvejā cīši politizāts guoduošonys veids - vaira uzatrauc par lelū krīvu volūdys ītekmi, kai par pošys volūdys atteisteibu, teireišonu i cyta obroza veiduošonu, vēļ lobu šelti natiks aizlaista nu politiskuo iz kulturys lauceņa. A cīši vajadzātu. Kam, kai jau suokuos saceits, volūda ir kulturys elements, na politisks iņstruments. I cikom iz volūdu viersīs na kai kulturys dali, ari sevkura vaicuojuma par latgaļu volūdu cyluošona byus "politisks akts", na vasala nūvoda kulturys gluobšonys raudziejums.
© 2002, Iļža Myurineica, rakstīņs © 2000-2002, Aņss Ataols Bierzeņš Myusu E-posta adress: latgola@latgola.lv
Ituos puslopys pādejuo papruoveišona: 2002 gods juņa (vosorys) mieneša 7 d.