Raksteiba
Vuordineicys
Publikacejis
Latkovsku Maruta
Tymā saulē aizīt myusu vacvacuoki, aizīt muotis, tāvi, bet kas nu jūs palīk myusu sirdīs - tukšums voi boguoteiba? Ar jūs ceņteibu i struodeigumu ir tykuse nūdrūšynuota jau daudzu jaunūs paaudžu labkluojeiba, bet voi mes, Latgolys bārni, vysod asam muocejuši pasceit paļdis sovai Muotei, gon turpynojūt seņču īsuoktū dorbu pošu zemeitē, gon naaizmierstūt Jū nu tuolīnis... Voi asam spiejuši apgiut i nūvērtēt vacuoku dzeivēs sakruotū gudreibu, pīredzi, muocejuši saklauseit i pajimt kū palīkūšu deļ sovu atlaseišu?
Myusu bārni ir pādejais pūsms tagadejuos atdzimšonys kēdeitē. Mes tagad guodojam par Latgolys gruomotu fonda atjaunuošonu, raksteituo vuorda izkūpšonu, bet myusu bārnim jau nikas nu tuo nabyus vajadzeigs, jo jim pītryuks gribeišonys tradicejis i volūdu turpynuot, jo mes jūs sirsneņuos nabyusim īlykuši tuo syltuo maiguma, kas apjam, dzieržūt latgalīšu tautysdzīsmis voi nūstuostus par paguojušim laikim. Deļ tuo myusu - vacuoku i skūlys - daguojums paleidzēt jaunajam cylvākam apsazynuot sevi kai taida nūvoda puorstuvi, kuram ir cytim kū pastuosteit par sovu dzymtū pusi, tuos kulturviesturi, saprast sovu seņču runys pīviļceibu i naatkuortojameibu, izjyutūt tū kai vydeju vajadzeibu.
Jo myusu babeņom beja pa pīci, seši voi pat desmit paaudzis turpynuotuoju i juos varēja palaist sovus bārnus pasauļa plašumūs, ari nacerejūt iz tūs atsagrīzšonu, tod myusim, šudiņdīnys Latgolys muotem, kam tūs lūluojumu skaits ir tik modernai nīceigs, daudz vairuok juodūmoj par tū, ka kūki bez sakņu zemē nasaturēs, jo saimei nikod nav bejs i nabyus leluokys boguoteibys par dzymtū sātu mīļojūšim bārnim.
Kod akters Evalds Vaļters sovā laikā gasteja Latgolā, tikšonuos ar jū puorpiļdeitajā kulturys nomā vysod beja pateikama i gaiša. Itys cīnejamais siermgaļvs, stuovūt iz skotuvis, prīcuojuos par latgaliskuo vuorda skaneigumu, aicynuoja tū cīnā i gūdā turēt, apsazynuot, ka latgaliskajam Latgolā ir juobyun pīteikūši lapnam i kūptam, ka tei nav nikaida "kuknis" volūda, par kuru byutu juosakaunej. Jo myusim byutu vairuok tik patīsu i dzeivis (na tikai gruomotu) gudru cylvāku kai vuorda muokslinīks Vaļters - mes byutu cyta tauta. Daudz saskaneiguoka i stypruoka.
Kaids pazeistams cylvāks maņ apgolvuoja, ka jis grybātu īsavuiceit runuot latgaliski, bet navarūt saprast, kur krīviskais beidzās i latgaliskais suocās. Atzeistu, ka myusu volūda Latgolā ir puorkrīvuota, bet tam ir sovi viesturiskī cālūni. Puorkrīvuošonys politika "augstu viļni syta" drukys aizlīguma, kas stuojuos spākā l865.goda 2.oktobrī, laikā, kod školuos lapnuojuos lozungi "govoritj po latišski strogo vospreščajetsa". Pavysam biedeigs tys stuovūklis palyka piec boļševiku ībrukuma Latvejā 1940.godā, kod nu školu biblioteku izjēme i gunī sasvīde pat taidys politiski mozkaiteigys gruomotys kai O.Skryndys i F.Trasuna "Gramatika", V.Seilis "Sistematiskais latgaļu gruomotu ruodeituojs", M.Apeļa "Latgalīšu literaturys viesture" u.c.
Kai volūdys kūpšonys vierzīnī byutu juoīt šudiņ? Lai bārni vīgluok apgyutu vuordu darynuošonys sovpateibys, ir juonūsoka atškireiguos vuordu formys, kurys nav identys latvīšu literarajā volūdā i latgaliskajā izrunā. Vyslobuokais paleigs te var byut saleidzynomuo volūdnīceiba, kod muoceibu stuņdēs školuotuojs pastuosteitu par atškireibom vuordu darynuošonā. Tod bārnim nabyutu juolītoj pošdarynuotī "atgāja", "ābelnīca", "būds", "pie mums atbrauca gasti", "tēvs rāvās kamēr pārzarāvās", "viņi acasējās", "es šodien neiezavuicējos", "tu mani nedadzīsi", "gaļa nebija dacepta", "viņš tikai pazasmējās", "man mamma vīkalā nuopirka jaunu klītu", "kā dacepēt šo burtiņu", (un beidzūt taids pateikams jaunynuojums) "skolotāj, sašņorē man prievīti, es gribu būt latvietis".
Skaidrs, ka vīnkuoršuok jau ir izsmīt tū Latgolys latvīšu volūdu. Lai skūluos narunoj, lai sātā narunoj, lai tū var dzierdēt tikai humoristiskūs skečūs i uoriškeiguos reklamuos... I sātā jau daudzkur narunoj. Tikai... moz ar tū kas teik leidzāts, jo vacuoku i vacvacuoku latvīšu literaruos volūdys klaidys kai spīgelī radzamys i dzieržamys bārnūs.
Lai īvuiceitu pareizu latvīšu literarū volūdu, runu juosuoc kūpt jau bārnu duorzā, lītdareigi izmontojūt laiku, kod mozuo cylvāka volūdys mehanisms ir elasteigs. Lai bārnus sagatavuotu školai tai, ka jau duorzeņā jūs izrunuotī kaki puorsavārstu par kaķiem, pukes par puķēm, tēvi (ar šaurū e) par tēviem (ar plotū e). Runojūt par šū problemu, asu sajāmuse atbiļdis, ka nav taidu specialistu, kas itymā jūmā ar bārnim dorbuotūs, nav izstruoduotys metodikys, nav praktisku īspieju. I tai bīži viņ attuoluoku Latgolys nūstyuru bārnu volūdeņa ir kai spāņu zuobokā ībuozts, samūceits latvīšu literaruos volūdys mistruojums, nu kura runuotuoji poši, kod suoc tū apsazynuot, kaunejās i lobuok runoj krīviski, jo zyna, ka tod par jim nivīns nasasmīs i nasceis: "Latgalieši tikai bojā mūsu valodu".
Par tū maņ gribīs aizstuovēt dūmu, ka tei ari byus myusu vīneibys ideja, jo mes, latvīši, spēsim paleidzēt vīns ūtram, papyldynuot vīns ūtru, atzeit vīns ūtru na tikai dzīsmē ar Raiņa vuordim "Daugav's abas malas mūžam nesadalās", bet, pīmāram, rostā īspiejā nūpublicēt Raiņa Literaturys i viesturis muzeja fondūs na eisu laiku globuotuos myusu Franča Kempa viestulis Raiņam. Tuos daudz paleidzātu myusu kūpejuos viesturis izpratnē i skaidruojumā.
1913.godā viestulē Raiņam jis raksteja: "Vai tad Baltijā neatradīsies gaišāki prāti, kas sapratīs, ka nupat ir laiks iegūt vai zaudēt Latvijas teritorijas gandrīz vienu trešo daļu. Latgale ir Latvijas priekšpostenis austrumos, cietoksnis, kurā daudz robu. Stiprajai Baltijas Latvijai būtu pienākums nākt palīgā latgaliešiem - pabalstīt viņu literatūru. Latgalei viss atņemts, atstāta tikai literatūras brīvība. Bet priekš tam trūkst līdzekļu: tauta tumša, nabadzīga. Buržuāzija pārpoļojas, inteliģence darbojas ar pliku roku. Vai ilgi viņa varēs strādāt, kad pati, badu ciezdama, bez atlīdzības ziedo sevi tautas labā. Uz mums beidzamajā laikā gan sākuši griezt vērību Baltijā, tikai šī vērība stipri saistīta ar laukstrādnieku trūkumu Baltijas saimniecībās. Bet Latgalē darba roku ir daudz... Cerēsim tomēr, ka pēc tirgotājiem un "pelēkā barona" uz Latgali sāks nākt un to izdibināt arī rakstnieki un mākslinieki, kam rūp augstākas idejas, nevis latgaliešu muskuļu spēks."
Fraņcs Kemps i cyti tuo laika sabīdriskī darbinīki klaudzynuoja pi daudzu tautys bruoļu durovu, bet reši kurys nu tom tyka attaiseitys. Šudiņ mes vysā piļneibā izgaršojam šūs tūreiz naizklauseitūs vuordu augļus. Deļ tuo napīļausim sovu vactāvu (na viņ sirds, bet ari politiskuos tyvredzeibys) klaidys, ceņssimēs saprast, ka praktiskā sadarbeibā i atbolstā myusim sova vīneiba juopīruoda kotru dīnu, kotru stuņdi. Ir juoatrūn vareiba vysim Latvejis školānim pastuosteit par Latgolys nūvoda viesturi, presi.
Lai varātu saleidzynuot, puorsalīcynuot, saprast, ir vajadzeigys gruomotys, laikroksti, originali i kopejis, kur školāni var izskaiteit, apsavērt myusu kaidreiz atškireiguos ortografejis (ar gotiskajim i latiņu burtim). Tod jī poši varēs izdūmuot dūmu, par kū latgaliskais, kas neidāts i līgts nu tik daudzu kungu, vojuots i apsmīts, tūmār cauri godu symtim ir atguojs leidz myusu dīnom, lai gon samūceits i navajadzeigu aizgivumu pylns, tūmār vēļ dzeivs.
Voi tys byutu kaids nuoveigs grāks, ka ari cytūs Latvejis nūvodūs skūlāni dabuotu zynuot, ka pyrmuo latgaliski raksteituo gruomota, kura sasaglobuojuse leidz myusu dīnom, ir 1753. godā izdūtais "Evangelia Toto Anno" (Evaņgeliji vysam godam), ka pyrmuo augstuokuo muoceibu īstuode Latvejā ir Kruoslovys Goreigais seminars (1757-1844), ka Latgolys inteligeņcis tāvs ir mons. Nikodems Rancāns, latgalīšu pyrmuos laiceiguos avīzis "Gaisma" (izguoja Pīterpilī 1905.g.) redaktors - Fraņcs Kemps, ka latvīšu tautys vīnuotuojs Fraņcs Trasuns "īcieļs Latvejis zvaigznuojā" ari Latgolu, ka tuos apgaismeibai daudz struoduojuši bruoli Skryndys, Mikeļs Bukšs, Boļeslavs Brežgo, Ontons Dzeņs, Jezups Grišāns MIC i daudzi citi atmūdys laika darbinīki. Periodā piec mynātuo drukys aizlīguma atceļšonys (1904.godā) izīt 32 nūsaukumu avīzis, 33 žurnali, 25 kalendari, 16 ābecis, 9 gramatikys i cytys vuiceibys gruomotys. Voi tī nav pīteikūši stypri latgalīšu rokstu pastuoveišonys tradicejis līcinīki?! Breivuos Latvejis laikā jau nu pyrmūs naatkareiguos vaļsts pastuoveišonys dīnu latgaļu literaturu školuos muoceja kai pastuoveigu prīkšmatu. Dīmžāļ tys varēja nūtikt tikai leidz l934.goda 15.majam.
Jo tagad myusu Latvejis vaļsts volūdys lykumā ir izsaceits atbolsts latgalīšu rokstu volūdys saglobuošonai i atteisteibai, deļ kuo latvīšu literaturys stuņdēs, runojūt, pīmāram, par rakstneicys Annys Saksis "Puosokom par zīdim", skūluotuojs navarātu pastuosteit, ka vēļ pyrma juos itymā žanrā ir rakstejuse latgalīte Rozaleja Tabine (Naaizmierstule) i t.t. Ar tū jau myusu Latvejis gora montu kūpeiguo skreine kliutu tikai boguotuoka, piļneiguoka.
Leidz šam maņ redziejuos, ka Latgolys kulturviesturis nazynuošona, tei ir tikai myusu pošu suope, bet niu vairuok dūmoju, ka tei tūmār ir vysys Latvejis ryupe. Naseņ kaidā TV spēlē "Gribi byut miļjonars" vīns kungs beja ticis pi smukys naudys summys, kod ekranā pasaruodeja vaicuojums: sakuortuot latgaliskūs laikrokstu nūsaukumus tū izdūšonys seceibā. Veirīša sejā beja losams navyltuots izbreins, jo, kai tamā krīvu dzīsmeitē saceits: "tū mes naasam vuicejušīs, tys nav bejis myusim aizdūts". Jys nasakavejūt atsateice nu atbiļdis i, prūtams, naudys.
Paguojušajā zīmā beja gostūs atbraucs kaids cylvāks nu Italejis. Jys, runojūt par volūdys attīceibu situaceju sovā vaļstī paskaidruoja, ka pi jūs ir daudz vairuok dialektu par myusu divejim (augšlatvīšu i lejslatvīšu), bet atškireiba ir tei, ka pi jūs, jo kaids nasaprūt ūtra dialektu, tod tei asūt tuo cylvāka problema, kurs napuorvolda cyta runys, navys tuo, kurs tamā izasoka. It kai pavysam vīnkuoršs, bet psihologiski breineigs rysynuojums. Dūta īspieja byut lapnam ar sovu volūdu, navys nu tuos kaunētīs.
Pasaverit, kaida šudiņ ir lela daļa nu Latgolys lauku! Prūtams, golvonais tymā vysā ir bejuse iz golvyspiļsātu vaļdeibys "tāmātuo" ekonomiskuo politika, bet daudzu myusu bādu cālūņs ir ari tys, ka latgalīts jau nu školys sūla natyka īpazeistynuots ar sova nūvoda gora boguoteibom. Tam ir bejuse lela lūma "nu seve izbēgt grybūšu" cylvāku sasavairuošonai. Itī kompleksi, ka myusim it kai nav ar kū pasalapnuot literaruos jaunradis laukā, pīsmītuo i nycynuotuo volūda daudzim zamapziņā ir īsadzeivuojuse kai negaceja, nu kurys atsabreivuot ir cīši gryuši. Runojūt lejslatvīšu dialektā, latgalīts jyutās lobuoks, pareizuoks latvīts asam nakai dorūt tū sovā augšzemnīku dialektā. Bet obi (gon lejzemnīku, gon augšzemnīku) ir tei poša myusu Latvejis vaļsts volūda, kura sastuov nu obeju itūs dialektu. Deļ tuo ir juodora vyss, lai myusu bārni runuotu piec īspiejis teiruokā latvīšu literarajā volūdā, bet ari sovu dzymtū volūdu zynuotu i mīļuotu.
Na veļti 1953.godā Andryva Jūrdža fonda trimdys izdavumā "Dzeive" Marijanu kongregacejis tāvs dr. Stanislavs Škutāns (dzimis 1901.g. 16. novembrī, Kruoslovys rajona Kombuļūs, Lelūs Unguru sādžā) raksteja: "Jo myusu arheologi tik ceņteigi vuoce Latgolys vacuos klietenis, pierts i rejis, lai saglobuotu kai duorgu paguotnis reminisceņci, draudejūt ar struopi kotram, kas byutu īsadrūšynuojs šaidu paguotnis pīminekli būjuot. Bet... voi tod pierts voi reja, kas ir nīceiga daļa nu kulturys, ir vierteiguoka par volūdu, kurā atsaspūguļoj na jau kaids nīceigs materialuos kulturys aspekts, bet gon poša tautys dvēsele, juos gora dzeivis izpaudumi, ar vysom nabeidzamajom sovu puordzeivuojumu niansem?" Volūda eistyn ir cylvāka vīneiguo ideņtitate, vīneiguo juo sāta. Dūmoju, ka na viņ ekonomiskuos problemys ir cālūņs tam, ka tik daudz Latgolys cylvāku aizīt pasaulī iz naatsagrīzšonu.
Situacejā, kod Latvejis Universitatis absolventam, latgaliskys izceļsmis volūdnīkam voi žurnalistam vajadzātu izaškiert, kai reikuotīs, jo apdraudāta byutu myusu vaļsts volūda vyspuor, jys nūteikti palyktu tuos sardzē kai uzticeigs karaveirs. Jo latgalīts jau vysod ir bejs eistyns latvīts, gon dūdūt Latvejai tuos vuordu, gon karūga kruosys, gon īvadūt latiņu rokstu veidu - antikvu (lat. antiquus - senejais). Jys tuos sardzē ir stuoviejs i dora tū šudiņ. Tūmār "strausa politika" byutu nikuo nadareišona situacejā, kod īspiejams kūpt sova nūvoda kulturmontuojumu, sauleitē ceļt myusu Bazneicys i presis viesturi, folklorys, dzejis i prozys boguoteibys, lauku apsaimnīkuošonys pīredzi, školu i augstškolu nūtykšonys, draudžu dzeivi.
Daudz iudiņu aizteciejs nu laika, kai myusu vydā vaira nav mons. Nikodema Rancāna, Aglyunys gimnazejis direktora Aloizeja Broka, Ludzys gimnazejis direktora volūdnīka Juoņa Turkopuļa, pedagogis Valerejis Seilis, Lagolys studentu tāva Bronislava Spūļa i daudzu cytu īprīkšejuos Latvejis atmūdys calmlaužu, kas pošā Latgolā labi saprota nūvoda kulturviesturis i volūdys nūzeimeibu. Tūmār ari itys laiks ir atguojs ar gondarejumu, ka tagad Latgolai var byut sova prese, ka ir nūdybynuota i dorbojās Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociaceja ar sovom breineigajom "Vosoruošonom", "Vuolyudzānim". I, prūtams, prūtams, Latgolys studentu centris, kas ir vysūs itymūs darbeņūs vydā! Varbyut vēļ pamoz tūs siejieju, bet, jo sieklenis kriss augleigā zemeitē - asneni byus.
Atjaunuotajā i nu 1989.goda Leldīņu izīt suokušajā žurnalā "Katuoļu Dzeive" pa mazeitem ir sakupluojs jaunūs skaiteituoju i raksteituoju puļceņš. 2004.godā byus specials atvārums studejūšajai (i na tikai) jaunuotnei. Tū vadeis Rēzeknis Augstskūlys studeņte Anna Briška. Interesentus, kuri grib jimt daleibu itymā dorbā, lyudzam pīsasaceit pa e-postu: k.dz@one.lv
Iz myusu žurnalu var pasaraksteit vysuos Latvejis posta nūdaļuos. Indekss 2056.
Redakcejis adress: Guņsdziesieju īla l, Viļāni, LV-4650,
tel.: mob. 6563793, faksimiļs 46-28l70 (ar nūruodi "K. Dz.")
© 2003, Maruta Latkovska, rakstīņs © 2000-2024, Aņss Ataols Bierzeņš Myusu E-posta adress: latgola@latgola.lv
Ituos puslopys pādejuo papruoveišona: 2003 gods dekabra (zīmys) mieneša 20 d.