Latgaļu drama i teatris

Publikacejis

Nūtikšonys

Poezeja

Proza

. (

Rubeņu Arturs

Latgaļu drama i teatris
    Latgaļu drama - kas tei taida? Voi taida i pastuov? Voi irā kaida vajadzeiba piec taidas dramas? Kaida byus tuos nuokūtne?
    Latgaļu drama irā taidi dramatiskī sacerējumi, kuri raksteiti tymā runas veidā, kuru runoj i kurā roksta latgali. (Vysus cytus puorsprīdumus par tū, kas irā voi nav latgaļu - nav ituo roksta temats.) Voi taida latgaļu drama eksistej? Mikeļa Bukša Latgaļu literaturas viesturē uzskaiteiti tīpat 27 autori ar kaidim 65 titulim dramā, kuri saraksteiti latgaliski. Vl. Luoča izdūtajā lugu kruojumā Dramas (1977.) atrūnamas vēļ 20, bet gruomotuos Tykumeņi sudobreņu vyzynoj i Naatrostajā Latgolas gruomotā - vēļ cytas 14 lugas. Taitod, vysmoz 100 dažaidu darbeņu nu kaidim 40 autorim jau reprezentej latgaļu dramu. Vysas lugas saraksteitas latgaliski. Taitod: latgaļu drama eksistej. Tei pat daleji apraksteita, ja na izvērteita piec muokslinīciskuos varēšonas voi spējom. Par pyrmom latgaļu lugom bibliografiskus datus īvuoce Valerija Seile sovā Puorskotā par latgaļu gruomotom (237.-248.pl.) gruomotā Rokstu kruojums latgaļu drukas aizlīguma atceļšonas 40 godu atcerei (Daugpilī, Vl.Luoča izd., 1944.). Latgaļu dramas pyrmū uzskaiti deve Norberts Trepša, sovā rokstā Divdesmit pīci godi, (tīpat, 419.-424.pl.). Itys materials tyka puorpubliceits ari Bēržgolas dramaturgā, nr.1.-13., 1992.-95. Bēržgolas dramaturga pīlykumi Nr.1.-2. deve pīejamū latgaļu dramu bibliografiskū aprokstu. Bet kai ar latgaļu teatri? Ja jau drama irā, voi tod taidas lugas kaids naspēlej? Bukšs līcynoj, ka jau ap 1905. godu pogostūs, Picerī i Sibirejā uzvastas izruodes. Bet kū mēs zynim par vysu tū? Tī otkon jauns pētnīceibas lauks latgaļu filologim i teatra studentim.
    Kai tū izpēteit, kur suokt? Juoizsejoj latgaļu periodika. Juosastuoda izruožu kronika - kur, kod, kas i kai īstudeits i kas pīsadola? Jo jau uzvadumi irā nūticis fakts, bet voi ari taids latgaļu teatris eksistej, ja irā sova, latgaliskuo drama? Puordūmuosim! Voi irā bārnu i jaunīšu sagotovotas izruodes? Irā. Voi pošdarbnīki sagatovoj i ruoda sovas izruodes. Sagatavoj. Voi tim irā skateituoji? Irā. Bārnu i jaunīšu izruodes svoreigs moments teatra mīlesteibas kūpšanā i jaunūs skateituoju audzynuošonā. Pošdarbnīku pasuokumi tikpat svēteigs, kai nuokomais sūļs latgaļu dramas augšonā. Bet voi taidi uzvadumi nūteik, voi eksistej ari latgaļu teatris? Kai ar profesionalu teatri? Juorestaurej na tikai, kas dareits vakar, kai ar šūdīnu? Voi taidi nūteik? Nūteik. Tikai daži, konkreti pīmāri: Dzymtuo zeme (Rēsnes tautas teatris), Kū Ičas yudini aizskoloj (Bēržgola i Leivuons), Bezbaiļs meklej laimi, Bolta nuoce buorineite (Bērzgolas vydsškola) i c. Rēsnē i Daugpilī sovu laiku bejs profesionalais teātris, pi tam spēleits arī latgaliski. Bet voi taidi uzvadumi nūteik tān, profesionali? Voi tys kolpoj Latgolas i latgaļu gareigai augšonai i gora naatkareibai? Myusim, par latgaļu dramu i latgaļu teatri runuodamim, cīši svoreiguoks uzdavums - ceļt tautas pošapziņu i naatkareibu. Kod tauta tū sasnēgs? Tauta sevi aplīcynoj par breivu i naatkareigu tikai tod, kod tai irā sovs teatris. Kod izruodē skateituoji dzeivoj sovu vorūņu dzeives i dūmoj kūpeibas dūmu. Izruode irā akts, kurā tauta sevi aplīcynoj kai dzeivu kūpeibu, izdzeivoj sovas gora breiveibas augstuokū aplīcynuojumu. Aplīcynoj sovu viesturiskū miseju, ar sovim vorūnim, vodūnim i vērsaišim. Tys nanūteik tautas danču, dzīšmu, sporta vai oršonas saceikstēs. Tys nūteik tikai sova teatra izruodē. Kod kotrs skateituojs, vysi skotuves muokslinīki īmīsoj tautas viesturiskū patīseibu gon smīklūs, gon suopēs, gon car osorom i gaviļem, caldami tautas teiksmu nu paguotnes iz nuokameibu.
    Kaidai juobyut latgaļu dramai? Universalai i latgaliskai, latviskai i skotuviskai. Latgaļu dramai juoaplyukoj vyspuorcylvēciskuos vērteibas, tykumi i nuoves grāki. Juoparuoda latgali, natikai kai katuoli, voi sādžas vīntiseigū cylvāku, par kuru smeign puornūvodnīks. Juoīt meklēt saknys pi tyukstuts godu ilgūs latgaliskuma pīredzys, kura īraksteita myusu genūs. Pi tū poša juomeklej tautiskais ītārps, navys svešu tautu patopynuoti kankari. Tū vysvairuok redzim internacionaluo televizora lūdzeņa krateikļūs, kur apstulbynuoti roboti žvengelej kai dīgā pakuorti spūki. Latgaļu dramai juosasakņoj ritualā, ceremonejā, izdareibā, nūtykumā i darbeibā. Roksturim i jūs atteiceibom juoatsakluoj car roksturu mejīdarbi, navys bezgaleigu pļūpuošonu. Tī vajadzeiga tikpat kai redzamuo glezna, skaņa, kruosa, auduma voi vīlas izjyuta, tikpat smūrds, rytmiska kusteiba i atsakuortuošona pec latgaliski tipiskas pīgrīztnes. Par taidu latgaļu dramu dūmuosim. Kai pi tuos tiksim? Lai latgaļu drama plauktu, tai juoīkuop teatrī. Tī dramas eistynuo vīta. I gruomotā. Par lugu izdūšonu gruomoteņuos ari juodūmoj. Par kū raksteit lugas? Lugu temas lelūs viļciņūs var sagrupeit septeņūs leluos kategorejuos:

1. Sadzeives (kai gimiņu sadzeive, latvyskuo i latgaliskuo i jaunuotnes audzynuošonys problemys, cytim vuordim: ikdīne.
2. Viesturiskuos i teiku lugas (ite pīdar puosokas, teikas, legendas i viestures roksturi, kai ari spekulativuo voi zinūtniskuo puorsoka. Teiksmas.
3. Vyspuorciļvēceigū morales mārauklu (septeņi nuoves grāki), morale, tykumi, ticējumi. Morale.
4. Religiskūs (kristeigūs, dīvturu uc religiska satura voi ritualu, religiskū ceremoneju sludynuošona; Ticeiba.
5. Bārnu lugas, parosti dūmuotas 3-13 godu vacim bārnim. Bārnim.
6. Propogandas lugas vysaidu -ismu sludynūšonai voi cyldynūšonai. -Ismi.
7. Uzjautrynuojuma lugas, tikai smīklim. Jūki.

Lugom olūtus varim pasmeļt nu sovas dzeives, nū vysa, kas eksistej ap myusim. Bet vīns nu svoreiguokim momentim latgaļu dramā tys, lai tei pacaltu Latgolu viesturiskā eistineibā. Deļ tam myusim vysupyrms juoroksta par latgaļu vorūnim, vērsaišim i gudrim veirim, drūsminīkim. Deļ tam myusim byus vajadzeigs Latgolas teatris. Taids, kurs stuosta par Latgolu. Lai Latgola-Latve pastuoveitu, myusim juoceļ tei iz styprim gareigim pamatim. Breivu i naatkareigu ļaužu dzeivei jūizapauž breivi, drūsmeigi i ar dziļu puorlīceibas spāku. Dīvs irā mums i myusim natryuks ni nīka. Voi tī vysi izpylda literaturas praseibas, lai par latgaļu raksteitū vūrdu runojūt, dūmuotu par literarom vērteibom? Šaubas roda dažu latgaļu izcelsmes literatu naatbiļdeiga laksteišona ar ideju, ka vysim latgalim byutu juoroksta tikai latviski. Tai saceit, runuošonu dialektā atstuosim babeņom i bazneicai. Godim ilgi beja ceiņa par latgaļu lyugšonu dīvkolpuošonā. Izaver, ka tei pazaudējusi sovu vītu svešumā, nazkaidas mistiskas tautas vīneibas piec. Bet breinumu breinums, Latgolā pat vysjaunūkī cylvāki natikai skaidri runoj, spēlej teatri, bet pat skaita puotorus bazneicā = latgaliski! Vēļ vairuok, myusim irā vairuoki jaunuos paaudzes raksteituoji, kuri suoc muoceitīs kai raksteit skotuviskas lugas. Myusim juodūmoj, kai izvērst teatra spēlēšonu Latgolā, jo bez spēlēšonas navar atsateisteit skotuviski vērteigas lugas. Kas irā apzynuots i zynoms par latgaļu dramu i teatri. Svešumā ītū apzynūšonu cīši nūpītni veice grūmotu izdevējs Vladislavs Luocs. Te byus vītā eisumā pastūsteit par jū veikumu. Vyspyrms jau 1945.g. Latgaļu izdevnīceibas saguoduota iznuoce Ontona Rupaiņa drama par latgaļu tautas atmūdas darbinīku Pīteri Miglinīku Kod pirmī gaiļi dzīduoja. Tam sekuoja Dektera ludzeņa Kuozas, kur vīglā stilā paruodeitas kuozu izdareibas sādžas Latgolā. Itei 58 puslopu bīzuo gruomoteņa labi roksturoj tautas atmiņā saglobuotuos izdareibas. Latgaļu žurnalā Dzeive tyuka nūdrukuota Franča Trasuna luga Nūgrymušuo piļs. Luocs ar tū nasalyka mīrā, īcarādams plašu latgaļu dramas kruojumu. Taids ari iznuoce 1977.godā ar nūsaukumu Dramas, Vl. Luoča sakuortuojumā, pavysam 527 puslopu bīzs sējums. Vyspyrms, redaktors eisim vuordim roksturoj kotru autoru (5.-15.pl.) dūdams ari biografiskus datus. Saturā šaidas lugas: Konstances Daugules drama trejūs cēlīnūs Guņsgrāks (17.-32.pl.) i Marijas Eglājas ludzeņa Kūču vokors, divūs cēlīnūs dramatizej Zīmas svātku svēteišonu bārnim Pīters Kalneņš sovā divu cēlīnu komedejā nu Amerikas dzeives Tolka buoleņam, ironizej par tautīšu saklumu i atsasaceišonu sevi atzeit par latgalim. Juo vīncēlīna ludzeņā Laimes zeme ruoda Saules kolnu pi Siversa azaru i jaunīšu rūtaļas tautīšu dzeives pyrmsūkumus Amerikā ruoda juo komedeja četrūs cēlīnūs Īskoti doluos. Madsolas Juoņam bārnu ludzeņa pi Zīmas svātku egleites Princeses gluobējs, skots pi Zīmas svātku egleites Buorineiši i didaktisks vīncēlīns Andrīva nakts sapnis, kur slykts Juoneiša sapyneits puormuoca puiku blēņas vairs nadareit. Kruojumā Norberts Trepša reprezentēts ar 4 cēlīnu sadzeives komedeju Pādejais gods i tragisku jaunūtnes dramu trejūs cēlīnus Zvons. Annai Dimantai eiss skateņš SNĪGPUORSLEŅA-VYZBULEITE i JAUNĪŠU VAKARĒŠONA. Ontonam Zvīdram pantūs saraksteiti darbeņi SUOPEITE, BOLTAIS TĪSNESIS i luga divu cēlīnu luga TEIKA. Atlykušu krūjuma daļu aizjam Rubyņa komedeja PSICHOLOGIJAS DOKTORANDA DONATA PUISĀNA APSASĪVOŠONA i jū lugu trejūtne ABRINEI GOLA NABYUS (Varibuša treji dāli, Dyureite Maskalejas golmā, i Vydvuds puornuoce sātā) (289.-526.pl.). 1979.g. Vl. Luocs ari izdeve 447 pl. bīzū kruojumu TYKUMEŅI SUDROBEŅU VYZYNOJ, kurā sakūpūtas Artura Rubeņa septeņas skaistuokūs poursokas svešumā augušim bārnim i jaunīšim. Tī var atrast: Bolta nuoce buorineite, Bezbaiļs meklej baimi, Taisnu myužu nūdzeivuot, Es uzkuopu kalneņā, Sūleits mokā nakreit, Pats par sovu naudu dzēru i Muokuņkolna piļs duorgumi.
Luoča vadeituo Latgaļu izdevnīceiba suoce izdūt Rubyņa Naatrostuos Latgolas gruomotys cyklu, bet napabeidze redaktora puorogruos aizīšonas dēļ. Šymā teiksmu lugu cyklā ītylpst: Kur Maltas yudini burbulej, Ai zaļū leidaceņa, Kū Ičas yudini aizskoloj, Dusme, kas tevi atrībs, kas atmoksuos? Vējš pūri azarim, Vīsols pūri piļskolnim i Kauprā kūpu pasavērt. Trymdas literaturzyninīka Mikeļa Bukša Latgaļu literaturas viesturē apraksteiti latgaļu dramas suokumi. Pīļneiguoks izvērtējums myusim vēl prīškā. Tys vyss (otkon nalaimeigī igreki!!) myusim atguodynoj, ka latgaļu dramai jau krītni snīgumi, par kurim myusim nabyutu juosakaunej. Taitod - ari latgaļu drama kai taida jau pastuov, bet vai jei byus nuokūtnē? Tei atkareiga nu myusim pošim. Nivīna cyta. Tuoļuok, par savuoktū i jau apzynuotū latgaļu dramas bibliografeju, i par tū, kura vēļ juosameklej i juopublicej, juoaproksta i juopētej.

Ituos puslopys pādejuo papruoveišona: 2002 gods maja (lopu) mieneša 27 d.