Gerbs

Aktualumi

Volūda

Literatura

Viesture

Muoksla

Etnokultura

Dūmu meiti

Breivī servisi

Gostu gruomota

Saitys













. (.)


latgola.lv

Latkovsku Maruta      

Nu sarunu ar Zuzanu Ornicāni

    (Nu sarunu ar babeņu Zuzanu Ornicāni, dzymušu Škaunis pogosta Ostrovsku sādžā. Vactāvu Pīteri jei satyka Pīterpīlī dorba mekliejumu godūs. Jaunū sīvu jys atvede iz sovu dzymtū sātu Rēzeknis apriņka Viļānu pogosta Ūgrinīkim. Babenis dzeivē beja sovs laiks Dīvam, sovs dzīsmei, sovs dorbam.)

    Nu i dīneņa izadavuse itamā slapņajā vosorā, sauleite pa zemis viersu tai i staigoj. A kaidys pupys myusu duorzā saaugušys! Pi kotrys pupys pa treis žuburi, nu kotrys pupys trejs rīkšovys pīgaļdeju.
    Zynu jau zynu, tu piec tom dzīsmeitem atbrauci. Paguojušajā godā pi mane jau beja vīna taida meitine nu Reigys, nu augstys školys, klausejuos, pīraksteja. Pīmiņu, jei staiguoja taiduos garuos, plotuos biksēs. Tev koč bruņceiši apvylkti, cīši eisi gon i šauri, nu vys jau piec sīvīšu cylvāka izaver. A myusu kaimiņa Ontužāna pastareits (jaunuokais dāls) ni druskys nasmuodēja, ka tai meitinei tuos garuos, plotuos biksis, skrēja jai pakaļ obi ar sovu motocikletu kai nagudri, a sābreits guoja pi mane i žāluojuos, ka tuo jaunuokuo navar ni savaļdeit, ni pīvaļdeit.
    Taidi jau ir tī jaunī godi, ni tī kū savaļdeisi, ni pīvaļdeisi. Tu tagad verīs iz mane i dūmoj, ka taida vaca taņteņa gon daudz vacu dzīsmeišu zyna... Zynu, meit, zynu. Na vīns viņ jaunais puors myužā satykts, na vīns viņ pavadeits. Tikai, redzi, maņ pošai nasatic, ka es jau taida vaca.
    Cik ta seņ beja tī agrī svātdīņu reiti, guojom ar muoseņu iz Landskoronys bazneicu, guojom bosom kuojom deļ tuo, ka kūrpis beja vīneiguos i vajadzēja taupeit, tikai pi pošu bazneicys durovu varēja apviļkt kuojuos.
    A deļ tuo vokorā beja daņči sādžys foļvorkys bierstaleņā, i, ka Dīvs mani par doncuošonu struopātu, tod es par sovim grākim navarātu ni pīlyugt, ni puorlyugt.
    I cik tod seņ es varieju saceit:
       Muns mīlais maņ sūlej nu dabasu zvaigznis,
       I vuorpeņu leigovys kleitai -
       Jam sūleju duovynuot dieleņu es,
       Nu bryuna i skaneiga muola…
       A bierneiba muna bez tylta, bez laipu,
       Pa vacū meža ceļu pi babenis skrīn.
       Na tikai piec gluosta i syltuma,
       Jei steidzās piec dzīsmeitis tuos
       Par boltū puči azarā…
    Kotru pavasari Laksteigolu solā plauks īvys, Maltys, Dubnys i Čečorys krostā zīdēs naaizmierstulis, bet vīneigi Dīva Muotei, taipat kai sovom muotem, mes vysod paliksim tī poši - sorgojamī i žālojamī.
    A godi aizskrīn. Garum Ūgrinīkim, Maltys, Spiergys upem, pa skaneigū Laksteigolys saleņu i tu, cilvieceņ, nazyni, kur jī palīk. Tu namoni tuo breiža, ka rūkys vaira nagrib klauseit kai seņuok, a kuojis par poļkys sūlim naguodoj. Vyss mainuos. Vot muns pat vacais Pīters jau nu poša reita sēd tī iz sūleņa i gaida, kod postnīks jam avīzis atness. A cik ta seņ mes obi ar jū bazneicys gruomotā skaitejom, tagad padūmojit, lels kungs, avīzis škurynoj... A tamuos avīzēs sludynuojumu bez sova gola. Tī i rūnās tī aicynuojumi. Unučkeņai aicynuojums iz teijātera spieleišonu, unuks gribūt byut par dzejnīku. Kas jim par myusu tukšajom ustobom i naravātūs runkuļu vogom. Tai i aizīt piec aicynuojuma. Gaidi kod atsagrīzs, gaidi kaidi atsagrīzs, i gaidi - voi atsagrīzs.
    A par tom dzīsmeitem es tev, meit, gribieju saceit: - Nav jau aiz kolnu tī laiki, ka gruomotu vyspuor nabeja. Vāluok pasaruodeja pa kaidai, gadejuos, pītryuka santimu par kū jū nūpierkt. Deļ tuo dzīsmeitis vysod leidzēja meitinis, puiškynus izaudzynuot. I beja myusim taids dzīsminīks, par Jūrdžu Andryvu sauce. Sovys dzīsmis iz bārza tuoss ar ūgli jys raksteja. A skola guņs cīši acs maitoj, dreiži okls palyka. Tikai nu dzīsmis jys nikod nasaškeire.
    Dzīsme jau ir kai breinuma putns. Jo ļauds jū suoks aizmierst, nūšveikstynuos ar spuornim i prūjom byus. Deļ tuo unučkeņ:
       Kū dzīduosi, kū runuosi,
       Cytu pusi staiguodama,
       Dzīdi poša sovys dzīsmis-
       Runoj sovu volūdeņu.
       Kas nu dzērvis garuo kokla,
       Ka zeileišu nanosoj,
       Kas nu meitys smuidrys, garys,
       Ka dzīsmeņu nazynoj.
    I dzeivis celeņus staigojūt, vysod pīmini, meit: - Rūkys deļ dorba, sirds deļ laimis, acs - lai aiz sovys sātys vuorteņu pasauli īraudzeitu.





© 1989, Maruta Latkovska, rakstīņs        © 2000-2017, Aņss Ataols Bierzeņš        Myusu E-posta adress: latgola@latgola.lv

Ituos puslopys pādejuo papruoveišona: 2003 gods seņtebra (rudiņa) mieneša 7 d.