Gerbs

Aktualumi

Volūda

Literatura

Viesture

Muoksla

Etnokultura

Dūmu meiti

Breivī servisi

Gostu gruomota

Saitys













. (.)


latgola.lv

Nagļu Viktors, prīsters      

Mihaels de Borhs -
izcyla personeiba 18. i 19.gs. mejā

    Grafs fon der Borhs Mihaels Johans - Lubošics irā Varakļuonu muižu dzymtsīpašnīks kaidreizejā pūļu Livonejā, Baltkrīvejis Vitebskis gubernejis daļā, Ludzys starasta, Belskis vojevoda, pūļu Baltuo Ērgļa, Sv. Stanislava, Kurpfalcas Lauvys i Maltys ordeņa bruninīks.
    Dzims Varakļuonūs 1753.gods 31.juņa i mirs 1810.gods 29.dekabra (piec vacuo stila). Apbedeits Varakļuonūs grafu de Borhu dzimtis kopūs Sv. Viktora kapelā.
    Mihaels de Borhs ir bejs vuiceits veirs i ražeigs rakstnīks, nuocs nu izcyluo pūļu vaļsts zamkanclera grafa Johanna de Borha saimis. Jo tāvs nu 1759.g. leidz 1767.g. lyka pranču galminīkim jū audzynuot pa daļai savuos muižuos, pa daļai - Varšavys kieneņa golmā i školuos, i - vysbeidzūt - Varšavys kolegejā. Jau nu 1762.goda vīnlaiceigi izastojs pūļu karadīnestā.
    1776.godā kieneņš jū īceļ par huzaru pulkvedi. Šymā laikā jaunuo pulkveža rūkuos nūīt Bridona valdzynūšī Sicilejis aproksti, i nu 1776.gods leidz 1777.godam jis dūdas diplomatiskā aizdavumā iz Italeju i Maltu. Maltā jaunais grafs Mihaels de Borhs īsuoka lelus aktivitetus, kab nūdybynuotu Maltys ordeņa pūļu nūdali. Atsagrīzs nu ituo ceļovuma Varšavā, jis nu jauna atsadeve dīnestam i kliva par generalleitnantu.
    1778.godā Mihaels de Borhs kliust par Lītavnīku Kuojinīku gvardis kapitanu. Kieneņa Stanislava Ponatovska namīra i aizvešanys laikā, aizstuovādams sovu valdinīku, Mihaels de Borhs giust īvainujumus nu namīrniku pistolis šuovīņa. 1781.godā grafu Mihaelu de Borhu īceļ par Lītavys generalkvartirmeistaru. Vairuokys reizis bejs Livonejis syutnis reihstagūs.
    1786.godā kliust par Pūlejis kara departamenta pastuoveigu padūmes lūcekli i vysūs itymūs omotūs īmontoja pilneigu karaļa izticeibu un izcylu lobvēleibu.
    Apmāram piec 1790.goda, kod grafs Mihaels de Borhs beja veics vēļ vīnu diplomatisku braucīni iz Angleju, jis atsasoka nu sabīdriskuos darbeibys i nūbrauc iz sovim dzimtsīpašumim.
    Sovu ūtrū dzeivis daļu (pūsmu) grafs Mihaels de Borhs pavoda Varakļuonūs. Īkuoortoj Varakļuonu pili i dorzu ar tai piguļūšū parku. Itymā laikā grafa aizaraušona beja dobys zineibys i mineralogeja, dieļ kurys jis padareja vērteigu biblioteku, kabinetus i mineralu kolekcejis. Nu slavenuokajim jo laika bīdrim, ar kurim jis sazarakstejs, varātu minēt: Voļteru, Geti un Prusejis kieneņu.
    Grafs de Borhs beja par bīdri ari daudzuos tuo laika zinyskajuos bīdreibuos:
  • Zineibu akademejā Dizonā i Sv.Kolumbejis bidreibā Florencē 1778.g.,
  • Rūmys Sv. Luja akademejā 1778.g.,
  • Florencis zeimēšonys muokslys akademejā 1778.g.,
  • Botanikis zineibu akademejā 1779.g. Florencē,
  • geografejis akademejā Florencē 1779.g.,
  • Parmys maļavuošonys, skulpturu i arkitekturys akademejā 1779.g.
  • Sankt-Pīterburgys Keizariskaja ekonomejis bīdreibā 1786.g.
    Kai radzam pi grafa Mihaela de Borha dzeivis guojuma, jis irā bejs ar plašu gareigu vērīni i dzeivovs sovu padūtū lobkluojeibai i zineibuom, bejs izcyla militarpersona i izveiceigs diplomats. Par tū vysu līcinoj juo laikā byuvātuos Borkovys, Sternīnis, Atašīnis, Vydsmuižys bazneicis, Varakļuonu piļsmuiža ar lelu duorzu i parku, bazneica i Sv. Viktora kapela.

Varakļuonu piļs


    Irā sena legenda, kura viestej ap Varakļuonūs asūšū "Alku kaļneņu", iz kura tān atsarūn Sv.Viktora kapela. Nazkod Varakļuonūs īsaroduši misionari i iz jau mynātā "Alku kolna" pacāluši krystu i tū svietejuši. Apleik iz tū breidi nu plašis apleicīnis beja saguojuši dažaidi burvji, ragonas, vylkači i cyti paguoniskuo kuļta pīkritieji. Bet leidz ar Dīva vuorda miniešonu i krysta svēteišonu, vysi itī ragaiņi i ellis kolpi puorsavārtuši par dažaidim dzeivnīkim i aizbāguši iz tānejū tai saucamū Raganbērzi, jo jūs vajuojs augstu pacaltais krysts. Ar tū zemei i nūvodam asūt nasts mīrs i svēteiba. Pi tuo krysta, tod esūt apsamatuši Krysts kolpi, kab sorguotu tautu no nalabvielim. Tymā vītā vāluok irā būdavuota svātuo Viktora, tys irā, Uzvarātuoja bazneica.
    Itaidys voi daudz moz sagrūzeitys legendys mēs varam dzērdēt tautā par vīnu nu Varakļuonu viesturiski-arkiteknoniskajuom pērlēm. Piec arkivu dokumentim, Sv. Viktora kapela irā byuvāta iz kaidys vacys kopsātys voi senču kuļta vītys. Kuorms suokts byuvēt 1770. godā par grāfīnis Eleonorys Borhis leidzeklim, a tānejā izskotā kapela tykuse izveidūta 1814.godā. Piec īceris Sv. Viktora kapelai beja juokliust par Borhu dzymtys atdusys vītu, bet tai leidz net 1854.godam irā kalpovuse kai draudzis bazneica. 16.gs. vydā Rūmā no Sv. Priscillys katakombuom izjam Sv. Viktora mērsteiguos atlīkis, kab tuos varātu izdaleit bazneicom. 1778.godā tuos teik pīškērtas ari Varakļuonim. Suokumā Sv. Viktora relikvejis tyka izglabuotys grafu Borhu pilsmuižis kapelā, a 1814.godā svineigi puornastas iz Sv. Viktora kapelu. Kuorms, kur atsarodās relikvejis, navā lels, svineibu reizēs tys naspej izjimt vairuok par 200 personom. Iz 1849.godu Varakļuonu draudzē bejs 5361 draudzes lūceklis i varam īsadūmuot, kaids beja varakļuonīšu stuovūklis leidz leluos, jaunuos bazneicis uzbyuvēšonai, kas tyka īsvēteita 1854.godā. Partū tautā sazaglobuojs nūstuosts, ka vēļ grāfīnis Eleonorys Borhys laikā, jai īsarūdūt kapelā, dīvlyudzēji sazačukstēja: "Saspīssim grāfīni, kab mudruok ceļtu jaunū bazneicu." Navā šaubu, ka draudzes lūceklim, eistuo vuorda nūzeimē, leli svātki irā bejuši 1854.gods 23.oktebra, kod jī pyrmū reizi apsavāra jaunuo Debesīs Uzjimtuos gūdam caltū bazneicu. Piec tuo Sv. Viktora kapela irā palikuse par sova veida Borhu dzymtys mauzoleju, kai tys i beja dūmuots, jo kapelys pogrobā beja izbyuvātys četrys specialys kopa vītys: grafim Mikelim (1753. - 1810.) i Eleonorai (1760 - 1864), Karlim (1799. - 1861.) i Anatolejam (1834. - 1861.) Borhim.

Bazneica

    Lelu pūstu kapelai nese 1917.g.,1919.g. i Ūtruo Pasauļa kara pieckara godi, kod zemiski cylvāki, šukādami duorgumu, lauze kapeņu durovys i pūsteja sarkofagus ar grafu mērsteigajom atlīkom. Net legendaruo grafa Kārļa de Borha leikis asūt rausteits tyvumā asūšajā tiergs laukumā, leidz guodeigi cylvāki grafu mērsteiguos atlīkis asūt guļdejuši draudzis kopsātā.
    Namīra laikūs ari Sv.Viktora relikvejis irā skuorušys svātzadzeigys rūkys, asūt uzlaustys kapelys augšejuo stuova durovys i šos relikvejis izmātuotys. Vysleidza atkol kaidys guodeigis rūkys šos relikvejis savuoce i Reigys arkiveiskups Antonijs Springovičs 1924.gods vosorā, vizitejūt Varakļuonus, tuos atzyna par autentyskam i otkon nu jauna uzstuodeja publiskai gūdynuošanai. Varakļuonīši leidz Ūtrajam pasauļa koram divys reizis godā - Sv. Viktora dīnā, kas Varakļuonūs teik svynāta pyrmajā svātdinē piec Leldīnom (Boltuo Svātdīne), i Vysusvātuokuo Sakramenta svātkūs - irā guojuši svineiguos procesejuos ar Vysusvātuokū Sakramentu nu draudzis bazneicys puori tiergs laukumam iz Sv. Viktora kapelu. Sv. Viktora dīnā parosti kapelā tyka svynāta reita Svātuo Mise, nū kurys Vysusvātuokais Sakraments svineigā veidā tika nasts iz bazneicu. Ari Sakramenta dīnuos svātku proceseja devēs iz kapelu, kur iz kapelys kuopnim, iz bārzu rūtuota altora, nūvītova monstranci ar Altora Sakramentu i piec vīna svātku evangeleja nūdzīduošonys proceseja devēs atpakaļ iz bazneicu.

Sv. Viktors

    Pieckara godūs Sv. Viktora kapela tyka atsavynuota draudzei i kolpova dažaidim profanim mierkim, bet niu tei otkon ir eistū saiminīku, tys irā Varakļuonu draudzis, puorziņā. Piec kapelys atgiušonys 1989.gods 13.pebraļa, tei dreiži atgiva sovu kaidreizejū majestatiskumu. Tyka izremontāta gon kapelys vydspuse, gan uorpuse, savastys kuorteibā sanuos grafu Borhu kapenis, apleik kapelai tyka padareits kryumu sātmaļs. Pa biškeņam tautā atdzymst tradiceja apmeklēt kapelu Sv. Viktora dīnā.





© 2001, Viktors Naglis, rakstīņs        © 2000-2017, Aņss Ataols Bierzeņš        Myusu E-posta adress: latgola@latgola.lv

Ituos puslopys pādejuo papruoveišona: 2002 gods maja (lopu) mieneša 27 d.