Gerbs

Aktualumi

Volūda

Literatura

Viesture

Muoksla

Etnokultura

Dūmu meiti

Vasals
Bazneica
Školāni
Studenti
Breivī servisi

Gostu gruomota

Saitys













. (.)


latgola.lv

Nūsyuteit atsaceišonu | Saroksts | Pyrmuokejuo viests | Cyta viests

vasals

Vysys vaļsts mārūga svātkūs paraleli juoizmontoj latgalīšu volūda

Syuteituojs: ALMA SALNA <ir_N@N_inbox.lv> (83.223.141.150)
Data: Catūrtdiņ, 2008 gods dekabra (zīmys) mieneša 4 dīnys 17 stuņdēs 56 mynotūs

Roksts nu "Latvejis Aveizis". Tī vēļ kluotn ir šmuka potomontaža.

Vaira veritēs ite:

http://mod.la.lv/main1.php?dat=2008-12-04&type=la

"Pirms neilga laika tika atzīmēta valsts 90. dzimšanas diena. Prieku par svētkiem mazināja daudzās vietās izvietotie "patriotiskie mākslas darbi", kas aicināja uz iedegšanos tikai populārākajās Latvijā pārstāvētajās valodās. Žēl, ka aicinājums "Iededzies par Latviju!" neizskanēja visā valsts teritorijā oficiāli atzītajā latgaliešu rakstu valodā, kas savukārt rada sajūtu, ka 1) Latvija nav latgaliešu kultūras valsts; 2) nākotnē šāda diskriminācija pastiprinās latgaliešu separātisma tendences. Man tiešām nevajag tādu Latviju, kur netiek īstenotas latgaliešu valodas tiesības! Latgaliešu separātisms?! Nē, tikai cīņa par taisnību, vienlīdzību un kultūras attīstību!

Latvijas dzimšanas dienā visuzskatāmākajā veidā valsts pārvalde un svētku organizētāji parādīja savu attieksmi pret latviešu kopējo kultūru un otro rakstu tradīciju. Atruna, ka aicinājums par iedegšanos bija domāts Francijas vai Vācijas tūristiem, lai paliek naivajiem! Visos laikos pirmie par Latviju degs, cīnīsies un strādās cilvēki, kuri šeit dzīvo ikdienā, arī latgalieši.

Plakāti skaidri signalizēja, ka Latvijā nākotnē būs latviešu, angļu un krievu valodas, bet, piemēram, līvu un latgaliešu valodas vismaz no valsts puses tiks atklāti ignorētas un aizmirstas! Skumji, ka valsts pārvaldei arī šajā Latvijas dibināšanas gadadienā latgaliešu rakstu valoda bija vienaldzīga un nevajadzīga! Organizatori, uzrakstot aicinājumus latgaliski un līviski, varēja apsveikt un nenostumt malā šīs Latvijas pamatiedzīvotāju daļas – citādi izskatās, ka rīkotājiem un valsts pārvaldei, piemēram, spāņi ir tuvāki un ekonomiski izdevīgāki, bet latgalieši un līvi – mazāk vērtīgi un noderīgi.

No latgaļu etnosa cēlies latviešu tautas un Latvijas nosaukums. Latgaļu sarkanbaltsarkanais karogs ir Latvijas valsts karogs. Bez 1917. gada aprīļa Rēzeknes kongresa, kad latgalieši izteica vēlmi apvienoties a