Gerbs

Aktualumi

Volūda

Literatura

Viesture

Muoksla

Etnokultura

Dūmu meiti

Vasals
Bazneica
Školāni
Studenti
Breivī servisi

Gostu gruomota

Saitys













. (.)


latgola.lv

Nūsyuteit atsaceišonu | Saroksts | Pyrmuokejuo viests | Cyta viests

vasals

Coca Cola, Peugeot i Vosoruošona

Syuteituojs: Ilze Sperga <sperga_N@N_yahoo.com> (159.148.161.97)
Data: Catūrtdiņ, 2005 gods augusta (labeibys) mieneša 4 dīnys 16 stuņdēs 32 mynotūs

Coca Cola, Peugeot i Vosoruošona
(Koka Kola, Pežo i Vosorōšona)

Voi ari nadaudz par autortīseibom, tekstim i autorim

Raksteiba kulturys pastuoviešonai ir cīši svareiga līta, partū ka jei ir vīnuošonuos, kai cytim saprūtamā veidā pīraksteit volūdys skanis i nūdūt tuoļuok informaceju, a, nu ūtrys pusis, raksteiba ir volūda poša – juos grafiskais attāls, kas bīži ir vīna nu radzamuokajom kurys tautys identitatis zeimem. Partū sevkura raksteibys reforma ir riskanta – daļa ļaužu nasaprass jaunūs puormaiņu i puorprass pīraksteituo teksta nūzeimi, a daļa naspēs pījimt izmaiņu, kas skar raksteibu – pat teiri vizualu.

Itymā kontekstā īilgušais streids par latgalīšu rokstu volūdys reformys gaitu i nuokūtni ir lykumsakareigs i normals. Sevkura dzeiva volūda mainuos i nastuov iz vītys, taipat nūteik juos izpiete i normiešona. Laikam byutu gryuts īsadūmuot, ka myusu dīnuos latvīšu volūdā raksteitu gotu burtim voi garūs patskaņu naapzeimuotu ar garumzeimi.

Ir skaidrys, ka grafema “ō” ir rakstureiga latgalīšu kulturys zeime, jei aplīcynoj myusu raksteibys tradiceju, koč i na vysā garu – tik nu 1929. goda da myusu dīnu. Garumzeime latgalīšu i latvīšu raksteibys tradicejā apzeimoj burta garumu, kas 1929. godā vēļ nabeja īrosts i naradēja nikaidu puorprotumu, tok niule ir cytaiž. Grafemys “ē” i “ō” vysu pyrma teik saprostys kai garūs skaņu “e” i “o”, na divskaņu “ie” i “uo” apzeimuojumi.

Latgalīšu rokstu volūdā pa šai dīnai nūteik divskaņa [uo] apzeimuojumu "ō" i "uo" kari. I patīšom pa reizei ruodīs, ka runa ir par nabeidzamu i beistamu dzeivi aktivys karadarbeibys zonā, kur atļauti sevkuri leidzekli i redaktors ir ka na pats Dīvs, to vysmoz juo lobuo rūka, kas taisneigi struopej nakryškuonus i īloboj vysu piec vīna parauga, aizslaukūt sevkurus autora breivys grybys ceņtīņus i taidā veidā volūdys teirumā īspraužūt otkon jaunys i jaunys kupicys – mes izdevem vēļ i vēļ jaunu gruomotu vacajā (ci jaunajā) raksteibā.

Nav nūslāpums, ka kasdīnys prese latgaliski naizīt, a ratuos reizis, kod regionaluo prese i roksta latgaliski, ir veļteitys pamatā periferai i kulturviesturiskai informacejai, kas vēļ vaira nūstyprynoj atziņu, ka latgaliski var raksteit tik dzeju, rauduošonu par mierstūšū volūdu, materialus par myrušim rakstnīkim i humoristiskus gobolus, kur vīneigais smīkla olūts ir volūdys eksotiskuo sovpateiba.

Itī [uo] kari ir muoksleigi izpyusti laikam tok 90. godūs, tai nūsaformejūt konfliktam, kur lela lūma varbyut paaudžu, varbyut kaidu cytu latgalīšu sabīdreibys daļu atškireibom. A varbyut vēļ leluoka – speiteibai i oklumam. Na pīsakuopūt i ļaunūt dzeivuot cytaidajam, a ar totalitarom metodem revejūt jū kai iņdeigu nazuoli, kai nazkū beistamu. Dūmuot, ka puormainis ir nauorstejama vaine, kas latgalīšu volūdu īdzeis grobā.

Ite vys īguodoju Pītera Stroda tiuleņ piec juo jaunuos ortografejis, kasizsauce na mozumu ībyldumu, pījimšonys raksteitū, ka juo suoktūs reformu (divskaņu apzeimuojumi ar , golūtnis) turpynuojums ir juopamat nuokūtnei, partū ka niule vacuokī jūs nasaprass. Ir paguojs gondreiž godusymts, i vysleidza “vacuokī” reformom nav gotovi.

Voi tys nasaīt kai ar suneiša astis ciersšonu. Na cīši gudrys saiminīks sovam sugys kucalānam asti cierta pa mozam gabaleņam – kab mozuok suopātu. Tai i latgalīši – pa mozam viņ sūleišam, a pa vydam izakaun ar mītim.

Kab 90. godu suokuos, kod beidzēs latgaliskuos sovpateibys nūklusiejuma laiks, latgalīši byutu tykuši pi vīna sliedzīņa raksteibys vaicuojumā, byutu ari vairuok kuo sasnāguši - kab tyvredzeigai namaklātu īnaidnīku tī, kur taidu nimoz nav - mierki to, dūmojams, vysim myusim vīnaidi. Globuot, kūpt, atteisteit volūdu i latgaliskumu. Cytaiž ruodīs, ka raksteit dreiž paliks dzeiveibai beistami, partū ka divejim kungim napatruopsi.

Ite cīši svareiga ir 2003. goda suokuos Reigā nūtykušuo diskuseja par latgalīšu rokstu volūdys i raksteibys nuokūtnis vaicuojumim. Jimā, pīsadolūt goreigajai i laiceigajai inteligeņcei, kūpeigi tyka panuokta vīnuošonuos, ka volūda ir juokūp, juonormej specialistim, tys zeimoj, volūdnīkim, a jūs lamtais byus saistūšs volūdys lītuotuojim. Taipat kai na kotrys pats sev ir zūbuorsts, na kotrys byus volūdys rokstu tradicejis veiduotuojs.

Partū i tyka izveiduota ortografejis komiseja, kam dareit itū dorbu. A puorejī, tymā skaitā bazneica, jims jūs dareitū vārā i volūdu lītuos taidā raksteibā, kaida byus volūdnīku normāta. Taidu vīdūkli paude kardinals Juoņs Pujats, taidu atbaļstaja ari cyti kluot asūšī.

Kas nūteik piec laika? Plaisa pliešās kū na plotuoka - školuos fakuļtativi vuica, školuotuoju vosorys kursūs "Vosoruošona", školānu nūmetnē "Atzolys" lītoj, olimpiadis reikoj i cytus volūdys aktualiziešonys pasuocīņus veidoj, jamūt vārā 20./21. g. s. mejis raksteibu, a vīneiguo latgalīšu izdevnīceiba, regionaluo prese, goreidznīceiba vysleidza turīs pi 20. g. s. suoku raksteibys. Kai te lai nasuoc dūmuot, ka latgalīši poši sev ir leluokī īnaidnīki? Vīns sūļs iz prīšku, div atpakaļ.

Latgaliskūs tekstus publicejūšūs izdavumu redaktori pīsauc bailis nu bazneicys reakcejis iz jaunū raksteibu (tok voi bīžuok tys nav poša cenzors, sok, lobuok bez puormaiņu, partū kotrys potencialais jaunuo nūlīdziejs lobs), baile nu skaiteituoja, kas pīrads pi vīnys tradicejis (tok poši radynoj tik tuoļuok, vys vaira i vaira izdūdami gruomotu i drukuodami rokstu pa vacam).

Lai roksta ar "ō" tī, kas tai roksta jau godim ilgi, - ka tik vyspuor roksta i vyspuor drukoj latgaliskūs tekstus. Tei ir myusu viesture i myusu raksteiba. Bet lai redaktori par varis napuormej munus jaunajā raksteibā īsnīgtūs rokstus taipat kai es leidzeigā gadīnī nameju cyta raksteitū.

Tys ir suopeiguokais punkts - ruodīs, ka myusu dīnu Latgolā ar jūceigu speiteibu i zviereigu apjiemeibu vysu ar "uo" raksteitū mej iz "ō" - ite dūmoju "Tāvu Zemes kalendari", "Katōļu Dzeivi", lelā mārā ari "Rēzeknes Vēstis" i cytus.

Rakstureigs pīmārs – roksti par “Vosoruošonu”. Nūsaukums, kas ir itūs kursu pazeišonys zeime i kur divskaņs nav najaušeiba, teik puorcalts cytā raksteibā, byuteibā nūnycynojūt cik cylvāku dorbu.
Voi “Koka Kola” iz dzierīņa butelis byutu tei poša “Coca Cola” i voi iz “Peugeot” mašynom Latgolā byutu juoroksta “Pežo”? A tod parkū Latgolys avīzēs roksta par nazkaidu “Vosorōšonu”?

Tys patīseibā var ari tikt pagrīzts (a varbyut vajadzātu?) kai autortīseibu puorkuopums - seviški, ka runa par originaltekstim. Ar kaidom tīseibom redaktors puormej pat dzeju? Kur tok kotrai skaņai, kotrai grafiskai zeimei, seviški 20./21. gs. literarajā tradicejā, lela nūzeime. Ir tok atškireiba, voi aliteracejis gadīnī dzejūlī nazcik reižu atsakuortoj skanis "uo", kū grafiski ruoda atpazeistams divskaņa apzeimuojums "uo", voi muoksleigys konvencejis rezultatā pījimtais simbols "ō", kas zynuotuojim ir juosaprūt kai divskaņs - kur tok lela daļa pat latgalīšu (cik lela vyspuor ir latgaliskūs tekstu skaiteišonys prakse) puorskaiteis kai garū "o".

Voi ite nacīš teksts, nasaveidoj jau pavysam jauns teksts? I kas itaidā gadīnī ir juo autors - dzejnīks, redaktors voi ortografeja? Kam pīder jaunuo teksta autortīseibys, ka Latgolā vyspuor kaidam tekstam ir autortīseibys i tīseibys tikt namaineitam?

Pa šaļtei taids pīkusums nu tuo vysa. Seviški – skaitūt “pareizajā” raksteibā puorlyktu dzeju, kur tok na mozums laika i prācys dalykts, kab autora raksteibu puortaiseitu pa sovam. Rakstureigs pīmārs – niule izguojušais “Olūta” 10. laidīņs. Jimā publicāti vysaidi autori, kas īt nu atškireigu paaudžu, kam atsaškir pasauļa i literaturys redziejīni. Tok vysi kai piec vīna šnita lobpruoteigi voi redaktora spīsti “roksta” (ir puorlykti) tai sauktajā vacajā ortografejā.

Parkū suokusēs i valkās piļneiga nasariekinuošona ar cytā tradicejā rokstūšim autorim i skaitūšim cylvākim? To itī na auditoreja, na gruomotu piercieji, raksteituoji, skaiteituoji? Par daudz jauni, glupi, troki i var tikt ar vīglu rūku pastumti pi molys, puortulkuoti “pareizajā” raksteibā, partū ka byus prīceigi vyspuor tikt publicāti? A kas byus piec godu 20?

Tiuleņ maņ kriss viersā i oponēs, skaitūt stereotipiskū panteņu, ka nivīns jau piec 20 godu latgaliski narunuos, pat saimē nā, i naskaiteis nicik. Tok juovaicoj - kur ta mes vysi paliksim, kas mes niule asam. Myusim ir dūta breineiga vareiba itymā laikā īspaiduot nuokušū laiku, a laiku mes nazyn parkū vys vēļ tierejam, daruodūt, kur ir eistynuoks latgalīts i kurs pareizuok roksta.

Juodūmoj par nuokūtni, par volūdys atteisteibu laikūs iz prīšku, na itū momentu i nazkaidim principim, kam niule nasavar puorkuopt puori. Kaunūtīs vīnam ar ūtru, vīgli varim pazaudēt kū volūdys dzeiveibai byutisku. Pa vīnam stuovādami, lyuzt pat leluokī i rasnuokī kūki.

Ilze Sperga

 

Nūsyuteit atsaceišonu

Vuords, pavuorde:
E-posts adress:
Tema:
Viests:

 

Nūsyuteit atsaceišonu | Saroksts | Pyrmuokejuo viests | Cyta viests




Dūmu meits/viestu eile vasals dora iz WebBBS 2.25 i Majordomo 1.94.4.
Kūpāsalaids, piļneiguojs i latgaliskuojs © 2000 Aņss Ataols Bierzeņš        Myusu E-posta adress: latgola@latgola.lv