Gerbs

Aktualumi

Volūda

Literatura

Viesture

Muoksla

Etnokultura

Dūmu meiti

Vasals
Bazneica
Školāni
Studenti
Breivī servisi

Gostu gruomota

Saitys













. (.)


latgola.lv

Apsavērt neits | Nūsyuteit atsaceišonu | Saroksts | Pyrmuokejuo viests | Cyta viests

vasals

RE: ES aizrāda Krievijai par izturēšanos pret mazo tautu - mariešiem (Diena)

Syuteituojs: Juris Cibuls <juriscibuls_N@N_hotmail.com> (bay22-f37.bay22.hotmail.com)
Data: Pīktdiņ, 2005 gods marta (pavasara) mieneša 18 dīnys 12 stuņdēs 7 mynotūs

Atsaceišona iz: ES aizrāda Krievijai par izturēšanos pret mazo tautu - mariešiem (Diena) (Harijs Bernans)


Jau labs laiks kaa nav Mari Autonomaas PSR, ir Mari El Republika.
Es arii parakstiiju s'o aicinaajumu.
Juris Cibul's

>From: "Harijs Bernans" <harijs.bernans_N@N_ctco.lv>
>Reply-To: vasals_N@N_latgola.lv
>To: <vasals_N@N_latgola.lv>
>Subject: vasals: ES aizrāda Krievijai par izturēšanos pret mazo tautu -
>mariešiem (Diena)
>Date: Fri, 18 Mar 2005 11:53:27 +0200

>ES aizrāda Krievijai par izturēšanos pret mazo tautu — mariešiem

>Sanita Jemberga Briselē, Gustavs Strenga

>Somija un Igaunija pārmet Krievijai somugru — mariešu apspiešanu

>Somija ir īpaši noraizējusies par varas iestāžu izturēšanos pret Krievijā
>dzīvojošajiem mariešiem un grib, lai Eiropas Savienība (ES) ar Krieviju
>runātu par somugru valodu grupai piederošās tautas cilvēktiesību
>ievērošanu,
>trešdien Briselē paziņoja Somijas ārlietu ministrs Erki Tuomioja. Igaunijas
>un Somijas sabiedriskie darbinieki sākuši vākt parakstus, lai pieprasītu
>Krievijas valdībai aizstāvēt mariešu tiesības. Akcijā piedalās arī
>amerikāņu
>politologs Pols Goubls, bijušais Igaunijas prezidents Lennarts Meri,
>bijušais Somijas ārlietu ministrs Perti Pāsio un bijušais Igaunijas ārlietu
>ministrs Tomass Hendriks Ilvess. Igaunijas Cilvēktiesību institūts paudis
>bažas, ka marieši tiek apspiesti un Mari autonomās republikas varas
>iestādes
>cenšas traucēt mariešu kultūras atdzimšanu.

>"Mūsu rūpes par attieksmi pret mariešiem aug. Mari autonomajā republikā
>netiek ievērotas iedzīvotāju tiesības, lai gan viņi ir arī Krievijas
>pilsoņi. Pēc vēlēšanām pērn decembrī, kas nebija brīvas un godīgas, mēs
>esam
>redzējuši pieaugošu opozīcijas politiķu un masu mediju vajāšanu, bet uz to
>nav bijis nekādas reakcijas. Mēs gribam, lai Krievija ievērotu minoritāšu
>konvenciju," Dienai sacīja E.Tuomioja, piebilstot, ka Somiju atbalsta
>Igaunija un Ungārija, kas arī pieder somugru valodu grupai.

>Līdz šim cilvēktiesību kontekstā Eiropas Savienības sarunās ar Krieviju
>vienmēr dominējušas tās sūdzības par krievu stāvokli Latvijā un Igaunijā,
>bet Rietumi ne pārāk uzstājīgi runājuši par stāvokli Čečenijā, un šī ir
>pirmā reize, kad ES sāk norādīt Krievijai uz tās izturēšanos pret pašas
>minoritātēm. "Mēs beidzot esam guvuši dažas mācībstundas, un man šķiet, ka
>valda relatīvi liela sapratne, ka nevar gaidīt nekādus panākumus, ja
>Eiropas
>Savienības valstis nerunā vienā balsī un par tiem pašiem mērķiem," sacīja
>E.Tuomioja.

>Diplomāti Dienai apstiprināja, ka mariešu un vēl vienas minoritātes —
>galvenokārt Krasnodaras apgabalā dzīvojošo Meshetijas turku — stāvoklis īsi
>pieminēts nesen notikušajās pirmajās Eiropas Savienības un Krievijas
>cilvēktiesību konsultācijās, kad Krievijai pieprasīti paskaidrojumi.

>Tautu ietekmē fiziski

>Mariešu stāvoklis autonomajā Mari republikā pēdējās nedēļās ieņēmis
>prominentu vietu Somijas un Igaunijas medijos, bet ārpus tām palicis
>nepamanīts. "Marieši sūdzas par politiskās apspiešanas vilni, par ko
>atbildīgi ir krievu nacionālisti.

>Uzbrukumi sākās pēc prezidenta vēlēšanām decembrī, kurās viņi atbalstīja
>etnisko mariešu kandidātu Mihailu Dolgoviju. Kad uzvarēja pašreizējais
>vadītājs Leonīds Markelovs, amatpersonas sāka kampaņu dumpīgo mariešu
>iebiedēšanai. Markelova vadības laikā opozīcijas piekritēju sišana ar
>metāla
>stieņiem ir kļuvusi par rutīnu," raksta somu laikraksts Helsingin Sanomat.
>Brutālajā veidā jau nogalināti divi žurnālisti un izdevējs, no nāves par
>matu izglābies vēl viens žurnālists un viņa kolēģe sieviete smagi piekauta.
>Par uzbrukumiem neviens nav aizturēts. Draudu dēļ darbu pametot mariešu
>skolotāji, un arī aptuveni 1000 amatpersonu atlaišana tiek uzlūkota kā
>atriebība mariešu minoritātei. Izglītības ministrijā izformēta nodaļa, kas
>bija atbildīga par izglītības plānu sagatavošanu mariešu valodā, un lai gan
>tai ir oficiālas valodas statuss, preses izdevumu izdošana tajā vairs nav
>atļauta. Tikai divi no ministriem ir mariešu izcelsmes un republikas
>administrācijā valda krievi.

>Starptautisko organizāciju uzmanība Mari republikai pievērsta arī tādēļ, ka
>marieši kā etniska grupa sāk lēnām izzust. Lai gan oficiāli Krievijā dzīvo
>670 000 mariešu, vairs tikai retais no viņiem runā mariešu valodā. Mari
>republikā palikuši tikai ap 300 000 cilvēku, kuri sevi uzskata par
>mariešiem. Kā etniska grupa marieši ir izveidojušies mūsu ēras pirmā gadu
>tūkstoša beigās. Krievijas valsts sastāvā viņu apdzīvotās zemes tika
>iekļautas tikai XVI gadsimtā, līdz tam marieši bija Zelta Ordas un Kazaņas
>hanistes pakļautībā. Pēc nonākšanas Krievijas impērijas pakļautībā daļa
>mariešu, negribēdami samierināties ar piespiedu kristianizāciju, palika
>pagāni un sāka izceļot uz Urāla kalniem, kur Krievijas vara bija vāja.
>Daudzi uzskata, ka marieši, kuri palika dzīvot savā dzimtenē, spītīgi
>paliekot pie pagāniskās pārliecības, vairāku gadsimtu gaitā ir spējuši
>saglabāt savu kultūru un valodu.

>Tikai sākot ar boļševiku nākšanu pie varas 1917.gadā mariešiem tika
>piešķirta autonomija.

>Markelova republika

>Mariešu opozīcija un tās atbalstītāji ārpus Krievijas par galveno mariešu
>tiesību apspiedēju uzskata nelielās republikas prezidentu L.Markelovu, kurš
>ir Liberāldemokrātiskās Vladimira Žirinovska partijas biedrs. L.Markelovs
>Mari republikā pie varas jau ir vairāk nekā četrus gadus un viņš tika
>ievēlēts uz vēl vienu termiņu pagājušā gada decembrī. Mariešu opozīcija
>uzskata, ka vēlēšanu rezultāti bija viltoti, jo L.Markelovu par prezidentu
>ievēlēja jau pirmajā vēlēšanu kārtā, kurā viņš ieguva vairāk nekā 50%
>balsu,
>vēsta Helsingin Sanomat. Viens no opozīcijas līderiem Vladimirs Kozlovs
>pauž
>savu neizpratni par to kā L.Markelovs varēja uzvarēt vēlēšanas, ja
>republikā
>ir tik liela neapmierinātība ar viņa vadīšanas stilu un metodēm.

>Lai gan opozīcija ir iesniegusi vairākus lūgumus Krievijas prezidentam
>Vladimiram Putinam, lai viņš izvērtētu L.Markelova rīcību, līdz šim
>centrālā
>vara nav iejaukusies opozīcijas apspiešanā Mari republikā. L.Markelovs
>necieš nekādu pretdarbību un visi, kas nostājušies pret viņu, agrāk vai
>vēlāk ir cietuši. Iespējams tā ir nejaušība un Mari republikas
>galvaspilsētas Joškarolas kriminogēnās situācijas īpatnība, bet pēdējos
>trijos gados ir nosisti vai sakropļoti vairāki žurnālisti, uzņēmēji un
>sabiedriskie darbinieki, kuri nostājās pret prezidentu. "Uzbrukumi parasti
>notiek pēc viena parauga. Trīs uzbrucēju grupa piezogas no muguras un sit
>cilvēkam ar metāla caurulēm pa galvu, turpinot to darīt, arī tad kad upuris
>bezsamaņā nokrīt uz zemes," stāstījis neatkarīgais žurnālists Vladimirs
>Malčevs, kuram arī uzbruka pirms trīs gadiem.

>Eiropa aizstāv

>Mariešu lieta ir nonākusi arī līdz Eiropas Parlamentam (EP), kurā
>Mazākumtautību un reģionālo valodu komisija ir ierosinājusi pieņemt
>rezolūciju, kurā tiktu nosodīta Krievijas politika, vēsta portāls mari.ee.
>EP Ārlietu komisijas vicepriekšsēdētājs T.H.Ilvess uzskata, ka Krievijas
>pārmetumi par cilvēktiesību pārkāpumiem Latvijā un Igaunijā, atgriežas
>atpakaļ kā "bumerangs". Intervijā Somugru tautu informācijas centram
>T.H.Ilvess atzina, ka mariešu tautas tiesību pārkāpumi un Mari republikas
>demokrātiskās opozīcijas apspiešana liecina par cilvēktiesību neievērošanu
>Krievijā, kura pati apspiež savus pilsoņus. Amerikāņu politologs P.Goubls
>rakstā avīzē The Washington Times, norāda uz mariešu beztiesiskumu savā
>etniskajā dzimtenē, jo viņiem nav nekādu iespēju stāties pretim
>L.Markelovam, kurš vada Mari republiku, bet nav marietis. Pēc P.Goubla
>domām, L.Markelovs ir pilnībā izolējis Mari republiku, neļaujot darboties
>vietējiem neatkarīgiem medijiem un liedzot darboties arī Viskrievijas
>informācijas aģentūrām.

>Krievijas presē gan dominē viedoklis, ka cilvēktiesību neievērošanai Mari
>republikā nav nacionālu iemeslu. Drīzāk esot vērojama prezidenta vēlme visu
>varu iegūt sev un prezidentam pakļautie miliči sitot gan krievus, gan
>mariešus, prezidenta pretiniekus īpaši nešķirojot.

>Publicēšanas datums: Piektdiena, 2005. gada 18. marts.
>Rubrika: (1. lpp.)

>---------------------------------------------
>Itū viesti nūsyuteja Harijs Bernans iz viestu eili vasals.
>Inpormaceja i arkivs: http://latgola.lv/meiti/vasals/

_________________________________________________________________
MSN Messenger : discutez en direct avec vos amis !
http://www.msn.fr/msger/default.asp

Viests itamā neitī

 

Nūsyuteit atsaceišonu

Vuords, pavuorde:
E-posts adress:
Tema:
Viests: