Gerbs

Aktualumi

Volūda

Literatura

Viesture

Muoksla

Etnokultura

Dūmu meiti

Vasals
Bazneica
Školāni
Studenti
Breivī servisi

Gostu gruomota

Saitys













. (.)


latgola.lv

Apsavērt neits | Nūsyuteit atsaceišonu | Saroksts | Pyrmuokejuo viests | Cyta viests

vasals

ES aizrāda Krievijai par izturēšanos pret mazo tautu - mariešiem (Diena)

Syuteituojs: Harijs Bernans <harijs.bernans_N@N_ctco.lv> (217.21.164.214)
Data: Pīktdiņ, 2005 gods marta (pavasara) mieneša 18 dīnys 11 stuņdēs 47 mynotūs


ES aizrāda Krievijai par izturēšanos pret mazo tautu — mariešiem

Sanita Jemberga Briselē, Gustavs Strenga

Somija un Igaunija pārmet Krievijai somugru — mariešu apspiešanu

Somija ir īpaši noraizējusies par varas iestāžu izturēšanos pret Krievijā
dzīvojošajiem mariešiem un grib, lai Eiropas Savienība (ES) ar Krieviju
runātu par somugru valodu grupai piederošās tautas cilvēktiesību ievērošanu,
trešdien Briselē paziņoja Somijas ārlietu ministrs Erki Tuomioja. Igaunijas
un Somijas sabiedriskie darbinieki sākuši vākt parakstus, lai pieprasītu
Krievijas valdībai aizstāvēt mariešu tiesības. Akcijā piedalās arī amerikāņu
politologs Pols Goubls, bijušais Igaunijas prezidents Lennarts Meri,
bijušais Somijas ārlietu ministrs Perti Pāsio un bijušais Igaunijas ārlietu
ministrs Tomass Hendriks Ilvess. Igaunijas Cilvēktiesību institūts paudis
bažas, ka marieši tiek apspiesti un Mari autonomās republikas varas iestādes
cenšas traucēt mariešu kultūras atdzimšanu.

"Mūsu rūpes par attieksmi pret mariešiem aug. Mari autonomajā republikā
netiek ievērotas iedzīvotāju tiesības, lai gan viņi ir arī Krievijas
pilsoņi. Pēc vēlēšanām pērn decembrī, kas nebija brīvas un godīgas, mēs esam
redzējuši pieaugošu opozīcijas politiķu un masu mediju vajāšanu, bet uz to
nav bijis nekādas reakcijas. Mēs gribam, lai Krievija ievērotu minoritāšu
konvenciju," Dienai sacīja E.Tuomioja, piebilstot, ka Somiju atbalsta
Igaunija un Ungārija, kas arī pieder somugru valodu grupai.

Līdz šim cilvēktiesību kontekstā Eiropas Savienības sarunās ar Krieviju
vienmēr dominējušas tās sūdzības par krievu stāvokli Latvijā un Igaunijā,
bet Rietumi ne pārāk uzstājīgi runājuši par stāvokli Čečenijā, un šī ir
pirmā reize, kad ES sāk norādīt Krievijai uz tās izturēšanos pret pašas
minoritātēm. "Mēs beidzot esam guvuši dažas mācībstundas, un man šķiet, ka
valda relatīvi liela sapratne, ka nevar gaidīt nekādus panākumus, ja Eiropas
Savienības valstis nerunā vienā balsī un par tiem pašiem mērķiem," sacīja
E.Tuomioja.

Diplomāti Dienai apstiprināja, ka mariešu un vēl vienas minoritātes —
galvenokārt Krasnodaras apgabalā dzīvojošo Meshetijas turku — stāvoklis īsi
pieminēts nesen notikušajās pirmajās Eiropas Savienības un Krievijas
cilvēktiesību konsultācijās, kad Krievijai pieprasīti paskaidrojumi.

Tautu ietekmē fiziski

Mariešu stāvoklis autonomajā Mari republikā pēdējās nedēļās ieņēmis
prominentu vietu Somijas un Igaunijas medijos, bet ārpus tām palicis
nepamanīts. "Marieši sūdzas par politiskās apspiešanas vilni, par ko
atbildīgi ir krievu nacionālisti.

Uzbrukumi sākās pēc prezidenta vēlēšanām decembrī, kurās viņi atbalstīja
etnisko mariešu kandidātu Mihailu Dolgoviju. Kad uzvarēja pašreizējais
vadītājs Leonīds Markelovs, amatpersonas sāka kampaņu dumpīgo mariešu
iebiedēšanai. Markelova vadības laikā opozīcijas piekritēju sišana ar metāla
stieņiem ir kļuvusi par rutīnu," raksta somu laikraksts Helsingin Sanomat.
Brutālajā veidā jau nogalināti divi žurnālisti un izdevējs, no nāves par
matu izglābies vēl viens žurnālists un viņa kolēģe sieviete smagi piekauta.
Par uzbrukumiem neviens nav aizturēts. Draudu dēļ darbu pametot mariešu
skolotāji, un arī aptuveni 1000 amatpersonu atlaišana tiek uzlūkota kā
atriebība mariešu minoritātei. Izglītības ministrijā izformēta nodaļa, kas
bija atbildīga par izglītības plānu sagatavošanu mariešu valodā, un lai gan
tai ir oficiālas valodas statuss, preses izdevumu izdošana tajā vairs nav
atļauta. Tikai divi no ministriem ir mariešu izcelsmes un republikas
administrācijā valda krievi.

Starptautisko organizāciju uzmanība Mari republikai pievērsta arī tādēļ, ka
marieši kā etniska grupa sāk lēnām izzust. Lai gan oficiāli Krievijā dzīvo
670 000 mariešu, vairs tikai retais no viņiem runā mariešu valodā. Mari
republikā palikuši tikai ap 300 000 cilvēku, kuri sevi uzskata par
mariešiem. Kā etniska grupa marieši ir izveidojušies mūsu ēras pirmā gadu
tūkstoša beigās. Krievijas valsts sastāvā viņu apdzīvotās zemes tika
iekļautas tikai XVI gadsimtā, līdz tam marieši bija Zelta Ordas un Kazaņas
hanistes pakļautībā. Pēc nonākšanas Krievijas impērijas pakļautībā daļa
mariešu, negribēdami samierināties ar piespiedu kristianizāciju, palika
pagāni un sāka izceļot uz Urāla kalniem, kur Krievijas vara bija vāja.
Daudzi uzskata, ka marieši, kuri palika dzīvot savā dzimtenē, spītīgi
paliekot pie pagāniskās pārliecības, vairāku gadsimtu gaitā ir spējuši
saglabāt savu kultūru un valodu.

Tikai sākot ar boļševiku nākšanu pie varas 1917.gadā mariešiem tika
piešķirta autonomija.

Markelova republika

Mariešu opozīcija un tās atbalstītāji ārpus Krievijas par galveno mariešu
tiesību apspiedēju uzskata nelielās republikas prezidentu L.Markelovu, kurš
ir Liberāldemokrātiskās Vladimira Žirinovska partijas biedrs. L.Markelovs
Mari republikā pie varas jau ir vairāk nekā četrus gadus un viņš tika
ievēlēts uz vēl vienu termiņu pagājušā gada decembrī. Mariešu opozīcija
uzskata, ka vēlēšanu rezultāti bija viltoti, jo L.Markelovu par prezidentu
ievēlēja jau pirmajā vēlēšanu kārtā, kurā viņš ieguva vairāk nekā 50% balsu,
vēsta Helsingin Sanomat. Viens no opozīcijas līderiem Vladimirs Kozlovs pauž
savu neizpratni par to kā L.Markelovs varēja uzvarēt vēlēšanas, ja republikā
ir tik liela neapmierinātība ar viņa vadīšanas stilu un metodēm.

Lai gan opozīcija ir iesniegusi vairākus lūgumus Krievijas prezidentam
Vladimiram Putinam, lai viņš izvērtētu L.Markelova rīcību, līdz šim centrālā
vara nav iejaukusies opozīcijas apspiešanā Mari republikā. L.Markelovs
necieš nekādu pretdarbību un visi, kas nostājušies pret viņu, agrāk vai
vēlāk ir cietuši. Iespējams tā ir nejaušība un Mari republikas
galvaspilsētas Joškarolas kriminogēnās situācijas īpatnība, bet pēdējos
trijos gados ir nosisti vai sakropļoti vairāki žurnālisti, uzņēmēji un
sabiedriskie darbinieki, kuri nostājās pret prezidentu. "Uzbrukumi parasti
notiek pēc viena parauga. Trīs uzbrucēju grupa piezogas no muguras un sit
cilvēkam ar metāla caurulēm pa galvu, turpinot to darīt, arī tad kad upuris
bezsamaņā nokrīt uz zemes," stāstījis neatkarīgais žurnālists Vladimirs
Malčevs, kuram arī uzbruka pirms trīs gadiem.

Eiropa aizstāv

Mariešu lieta ir nonākusi arī līdz Eiropas Parlamentam (EP), kurā
Mazākumtautību un reģionālo valodu komisija ir ierosinājusi pieņemt
rezolūciju, kurā tiktu nosodīta Krievijas politika, vēsta portāls mari.ee.
EP Ārlietu komisijas vicepriekšsēdētājs T.H.Ilvess uzskata, ka Krievijas
pārmetumi par cilvēktiesību pārkāpumiem Latvijā un Igaunijā, atgriežas
atpakaļ kā "bumerangs". Intervijā Somugru tautu informācijas centram
T.H.Ilvess atzina, ka mariešu tautas tiesību pārkāpumi un Mari republikas
demokrātiskās opozīcijas apspiešana liecina par cilvēktiesību neievērošanu
Krievijā, kura pati apspiež savus pilsoņus. Amerikāņu politologs P.Goubls
rakstā avīzē The Washington Times, norāda uz mariešu beztiesiskumu savā
etniskajā dzimtenē, jo viņiem nav nekādu iespēju stāties pretim
L.Markelovam, kurš vada Mari republiku, bet nav marietis. Pēc P.Goubla
domām, L.Markelovs ir pilnībā izolējis Mari republiku, neļaujot darboties
vietējiem neatkarīgiem medijiem un liedzot darboties arī Viskrievijas
informācijas aģentūrām.

Krievijas presē gan dominē viedoklis, ka cilvēktiesību neievērošanai Mari
republikā nav nacionālu iemeslu. Drīzāk esot vērojama prezidenta vēlme visu
varu iegūt sev un prezidentam pakļautie miliči sitot gan krievus, gan
mariešus, prezidenta pretiniekus īpaši nešķirojot.

Publicēšanas datums: Piektdiena, 2005. gada 18. marts.
Rubrika: (1. lpp.)

Viests itamā neitī

 

Nūsyuteit atsaceišonu

Vuords, pavuorde:
E-posts adress:
Tema:
Viests: