Gerbs

Aktualumi

Volūda

Literatura

Viesture

Muoksla

Etnokultura

Dūmu meiti

Vasals
Bazneica
Školāni
Studenti
Breivī servisi

Gostu gruomota

Saitys













. (.)


latgola.lv

Apsavērt neits | Nūsyuteit atsaceišonu | Saroksts | Pyrmuokejuo viests | Cyta viests

vasals

Re: Saļmu dzīduošona

Syuteituojs: ilona <zaicih_N@N_one.lv> (159.148.167.9)
Data: Pyrmūdiņ, 2005 gods pebraļa (svacainis) mieneša 28 dīnys 18 stuņdēs 9 mynotūs

Atsaceišona iz: Re: Saļmu dzīduošona (Ilze Sperga)

Ā“SluoptiĆ² sluopa dviesele muna piec DĆ®va dzeiva.
Kod atnuokĆ°u un pasaruodeiĆ°u prĆ®kĆ° DĆ®va vaiga.Ā”

Ideja

A jau pavysam naparosti i nagaideiti beja rodusĆ®s dĆ»ma, ka ir daguojs tys laiks, kod juosuok vuiceitĆ®s dzĆ®duot saĆÆmus.Vyss apleik teik runuots, ka ir juosagloboj sovys tautys kulturys montuojums, ka navar pĆ®ĆÆaut juo aizƮưonu nabyuĆ°onĆ¢, tik ar tĆ» dareiĆ°onu tai paĆ°vakuok saĆ®t. I kai vĆ®na nu myusu latgalƮưu sovpateibom ir saĆÆmu dzĆ®duoĆ°ona, nav ari nikaids nĆ»slĆ¢pums, ka saĆÆmus dzĆ®d vacuo paaudze, kas ari nav myuĆ¾eigi, dĆ®vam Ć¾Ć¢ĆÆļŒ Pa tam i tika nūorganizeits pavysam natradicionals latgalīšu pasuokums Latvejis Universitatis Filologejis fakuļtatē 18.janvarī “Saļmu dzīduošona”.
Dzīduošona

Dzīduoja nu Stanislava Vaikuļa gruomotys 1939 g. “Uz augšu sirdis! Lyugšonu un dzīšmu grōmota katōlim.” Melodeja i ituos gruomotys izmontuošona ir īsaguojs Reigys latgalīšim nu 50-tīm godim.
Dzīduotuoji

Dzīduotuoji beja sarunuoti nu Reigys Sv. Madaļys bazneicys, a vīna dzīduotuoja beja nu Jākuba katedralis draudzis. Dzīduotuoji – latgalīši, kas ir devušīs iz Reigu pieckara laikā, kab īgiut izgleiteibu, a tai i palykuši iz dzeivi ite. Kostance īt nu Varakļuonu pusis i Reigā ir nu 1953. goda, dzīd kūpā ar veiru Vladislavu, kas ir leivuonīts i Reigā dzeivoj nu 1946. goda, ir bazneickunga vacuoki. Stanislava nu Pušmucovys Ludzys rajona, Reigā ir nu 1950. goda. Leontine nu Šķaunis (Kruoslovys raj.) Reigā nu 1947. goda. Rita iz Reigu puorsacēluse 15 godūs nu Kaunatys pusis Malnuo Dukstygola draudzis. Veneranda īt nu Rogovkys ir beiguse Rēzeknis Pedagogiskū Institutu, ir vuiciejuse myusu kardinalu Juoni Pujatu i poša ir vuiciejusīs pi J. Endzelina. 1949. godā beja izsyuteita iz Sibiri, atsagrīžūt iz Latveju 1960. godā apsameta Reigā iz dzeivi.
Leidza dzīduotuoji

Latgolys Studentu centra dalinīki i ļauds, kas atguoja ci puorskaitūt informaceju, ci ziņkuorys dzeits. Jaunī ļauds, kas īt nu Latgolys i Reigā ir īsarodūš īgiut izgleiteibu, kai ari dorbu, tik navar jau zynuot, moš i jī paliks iz dzeivi Reigā taipoš kai myusu dzīduotuoji i turpynuos saglobuot latgaliskuos tradicejis ite pat. Vēļ beja atguojuši Ontons Slyšāns i Anna Stafecka, kas piec saļmu dzīduošonys stuostieja par saļmim jūs pusī.
Puordūmys

Izaruod, ka nav jau tai, ka jaunī nimoz nazynuotu, kas tei taida saļmu dzīduošona iraida (cyta nūvoda puorstuovi nazyna), nav ari tai, ka jaunī nagryb dzīduot. Zyn, muok i gryb dzīduot. Leluoka bāda ir tei, ka tāņ labi, ja reizi godā saīt dzīduot saļmys, nav jau kai vacajūs laikūs, kod tys beja bīžuok, pa tam jau ari babeņom saļmu dzīduošona īsaguoja poša pa sevi bez vysaidys vuiceišonys, a myusu dīnuos saīt, ka vajag speciali organizeit taidu padzīduošonu. Tik izaruod, ka vyss nav tik sprostai ir juozyna, ka 1) kotrā pusē dzīd sovaižuok, 2) kotrā pusē izmontoj cytaiduokys puotoru gruomotys nu kurom teik dzīduots.
A kas tod ir saļmys?

Rituala originalais nūsaukums ir Officium defunctorum, myrušū ofīcijs, aizlyugums par myrušajim, lyugšonas par nūmyrušim, reitine par nūmyrušim, saļmes, psaļmes, psalmes, saļmas, salmes, saļmys, psaļmys,

Pyrmais saļmu dzīduošonys tradiceju suoka pieteit 1971. godā Mikeļs Jermacāns, jis veica tautys dzīšmu audioīrokstus, īrakstieja ari saļmu dzīduošonys tradicionalū nūrisi Baļtinovys i Škilbānu pogosta teritorejā.1992. godā Mārtiņš Boiko suoka pīsavierst katuoliskajai muzykalajai tautys tradicejai.

Myrušū ofīcijs ir rodīs kai stuņdu lyugšonys paveids. Ap 800. godu pasaruoda officium defunctorum –myrušū ofīcijs, kas teik izpyldāts bieru dīnā. Kļasterūs 10. i 11. gs. izplotuos paraža jū izpiļdeit kai kasdīnys vingrynuojumu, kas dreikstieja izpalikt tikai Leldīņu laikā i lelūs svātkūs. Piec Trientys koncila lāmuma nu 1568. goda tika atcalts pīnuokums myrušū ofīciju izpiļdeit privati, tak saglobuojuos praseiba jū nūtureit korā bieru dīnā i 2. novembrī. Godu symtu laikā tei ir pazeistama kai lyugšona, kū nūtur bazneickungi i kas nūteik latiņu volūdā.

Pa tam puorsteidzūši ir tys, ka suokūt ar 18. gs. beigom myrušū ofīcijs teik izpyldāts Dīnvidaustrumulatvejis īdzeivuotuoju tradicionalā repertuarā jūs dzymtajā volūdā kai folklorizeitu, dalieji mutiski puormontuojamu fenomenu, kū izpylda golvonūkuort sātā i bez bazneickunga leidzdaleibys. Myrušū ofīciju izplateišonys suokums ir datejams ar 1786.godu, kod izīt gruomota Naboźeństwo ku czci y chwale Boga w Trójcy Swiętey Jedynego i itymā gruomotā ir nūdaļa Officium Za Umerłych. Łyugszonas Por Numyruszim. Piec saļmom vysod teik dzīduotys goreigys dzīsmis, dzīsmis par myrušajīm – dzīsmis par kaidu nu svātajim, kuo vuords saskaņ ar nūmyrušuo krysteitū ci īstyprynuotū vuordu, tod sekoj dzīsmis par dzeivajim. Vaicuots par sovys melodejis zynuošonu, dzīduotuojs vysod nūruoda, ka ir īsavuiciejs nu īprīkšejuos paaudzis, kurym leidz dzīduots tika īsavuiceitis ituos melodejis. Saļmys agruok dzīduoja ik vokoru da bierem, a tāņ tik piedejā vokorā. Kūpā saīt saime, sābri, myrušuo rodi i draugi. Dzīd pi taisnstyura golda ustobā, kas apkluots ar bolta lynu goldautu. Iz tuo aizdagtys divejis svecis i nalels krucifiks, i maize ar suoli iz škeiva. Dzīd, kod ir paguojušys četrudesmit dīnys, gods ci kasgodu par vysim nūmyrušajim.

Viests itamā neitī

  • Saļmu dzīduošona (apsavārta 995 reizis)
    ilona (kab221.filf.lu.lv) -- Sastdiņ, 2005 gods janvara (jaunagods) mieneša 8 dīnys 14 stuņdēs 9 mynotūs
    • Re: Saļmu dzīduošona (apsavārta 1011 reižu)
      Ilze Sperga (62.85.62.117) -- Ūtardiņ, 2005 gods janvara (jaunagods) mieneša 11 dīnys 16 stuņdēs 42 mynotūs
      • Re: Saļmu dzīduošona (apsavārta 957 reizis)
        ilona (159.148.167.9) -- Pyrmūdiņ, 2005 gods pebraļa (svacainis) mieneša 28 dīnys 18 stuņdēs 9 mynotūs

 

Nūsyuteit atsaceišonu

Vuords, pavuorde:
E-posts adress:
Tema:
Viests: