Gerbs

Aktualumi

Volūda

Literatura

Viesture

Muoksla

Etnokultura

Dūmu meiti

Vasals
Bazneica
Školāni
Studenti
Breivī servisi

Gostu gruomota

Saitys













. (.)


latgola.lv

Nūsyuteit atsaceišonu | Saroksts | Pyrmuokejuo viests | Cyta viests

vasals

Lobam pruotam!

Syuteituojs: ilona <zaicih_N@N_one.lv> (159.148.167.9)
Data: Sastdiņ, 2005 gods pebraļa (svacainis) mieneša 19 dīnys 8 stuņdēs 47 mynotūs

15. A. 332. Teicēja 76 g. veca Īva Staleidzāne, Atašienes pagastā.

Kaids puika beja pījemts par gonu pi saiminīka, bet nabeja nūrunuots, cik moksuot par ganīšonu. Puika nūganīja vīnu vosoru un rudenī saiminīks prosa: "Ar kū tev moksuot par ganīšonu?"

Gons atbildēja: "Man cyta nikuo navajag, lai tikai saimnīca izvuorej bīzas putras reizei paēst!"

Saimnīca izvuorēja bīzū putru, īlyka blūdiņā, pīlyka kluot svīsta, lai ir gorduoka, un atdevja gonam. Gons aizguoja. It jis pa ceļu un sateik svātu Meikulu. Svātais Meikuls prosa: "Nu kurīnes tu ej?"
"Par vosoru ganīju lūpus pi saiminīka. Saiminīks man īdevja par ganīšonu bļūdiņu bīzas putras, tagad eju, un kad satikšu lobu cylvāku, tad apēssim tū putru abēji; bet jo nasatikšu, tad apēsšu vīns pats," atbildēja puika.
Svātais Meikuls soka: "Ēssim mēs obi, es esmu lobs cylvāks!"
"Kas tu esi?" prosa puika.
Es esmu svātais Meikuls," atbildēia Meikuls.
"Na, tu naesi lobs," soka puika, "cytam tu esi labs, cytam slykts, jo vīnam rudzi teirumā izaug lobi, ūtram slykti."

Tai jis guoja otkon tuoļuok. Īt jis un sateik kaidu vecīti. Vecīts jam prosa: "Kur tu ej, puisīt?"
"Nu gonim eju! Par vosoru ganīju pi saiminīkai lūpus, saiminīks par ganīšonu man īdevja bļūdiņu bīzas putras. Tagad eju un, jo satikšu lobu cylvāku, tad apēssim obi, bet jo nasatikšu, apēsšu vīns pats," atbildēja puika.
Vecīts soka: "Ēssim mēs obi, es esmu lobs cylvāks!" "Kas tu esi?" prosa puika.
"Es esmu pats Dīvs," atbildēja vecīts.
"Na, tu naesi lobs," soka puika, "tu cytam dūd lobu dzeivi, cytam slyktu!"

Īt puika tuoļuok un sateik kaidu sīvīti. Sīvīte prosa: "Kur tu ej, puisīt?"
"Es eju nu gonim," atbildēja puika.
"Kū tev devja par ganīšonu?" prosa sīvīte.
"Man īdevja bļūdiņu bīzas putras! Tagad es eju un, jo satikšu lobu cylvāku, tad apēssim obi; bet jo nasatikšu, tad apēsšu vīns pats," atbildēja puika.
"Ēssim mēs obi," soka sīvīte, "es esmu lobs cylvāks!" "Kas tu esi?" prosa puika.
"Es esmu Nuove," atbildēja puika.
"Jo tai, tad ēssim obi divi," soka puika, "tu esi lobs cylvāks, tu pajem i nabogu, i boguotu!"
Atsasāda puika ar Nuovi, apēdja bīzu putru un aizguoja katrs sovu ceļu.

10. M. Garkolne no 76 g. v. Īvas Staleidzānes Atašienē.

Senejūs laikūs Dīvs ar svātū Meikulu staiguoja pa pasauli. Dīvs gribēja, ka sīva byutu vacuokuo saimē, bet svātais Meikuls gribēja, ka veiram byutu viersrūka. Tai jī runuodami un sprīzdami īguoja kaidā ustabiņā un pasaprasīja uz nakts muojom.
Ustabiņā sēdēja vecīts un soka: «Es īlaisšu, bet kad atīs muna sīva, tad var man un jyusim tikt!» «Mums vakariņu navajag, tik paruodi vītu, kur puorgulēt,» soka Dīvs ar Meikulu. Vecīts paruodīja vītu, kur gulēt, un Dīvs ar Meikulu atsagula. Na par garu laiku atguoja veča sīva. Vecīts izstuostīja, ka īlaidis divējus ceļa guojējus uz nakts muojom un jau īruodījis vītu un jī atsaguluši.
«Kai tu dreikstēji bez munas ziņas jūs lalst?» Vecene suoka sist veci un tad aizguoja systu Dīvu ar Meikulu. Dīvs gulēja car molu un vecene jū pyrmū suoka kulstīt, kuodēļ bez juos ziņas īguoja uz naktsmuojom. Tad vecene aizskrēja vēl systu sovu veci.
Meikuls, žāluodams Dīvu, tagad atsagula car molu un Dīvu palaidja pi sīnas, lai vecene vēl nasuoktu sist Dīvu. Na par garu laiciņu atskrēja vecene un soka: «Vajag sadūt car sīnu gulātuojam, car molu tam jau tyka.» Nū suoka otkon sist Dīvu. Tad vecene aizskrēja un atsagula.
Reitā Dīvs ar Meikulu pīsacēļa un īt taoluak. Tagad Meikuls prosa nu Dīva: «Kuram dūsim viersrūku: sīvai vai
veiram?» «Lai byus veirs par sīvas golvu!» atbildēja Dīvs un aizguoja tuoluok.

Dace Skrauča

Man šudin vyss ružovs!
Daže muokūņa byudi,
Kas greidā spīgeļojās.
A greida – sorkona i sylta!
Klusuo greida bez sūlim…

xxx

Padaleišu kotram pa
Krikšam nu munys
Zvaigznis ocu
Boltonumim!

Okleibu pīdūšu.
Varbyuteibys teoreju
Lūceišu i lauzeišu
Iz okulerim kankanu
doncuošu!

A pasauļs iz maņa…
Ar espansjolys
Knaukškeigīm
Papīdeišym.

Jana Čevere

Kotram sovs
rāmeits.
Tev zyls,
jai malns,
jam – nu kūka.
Munejīs dzaltons –
lai saulei tiuļuok
i zīmā syltuok.
Ka tev kaidreiz solts,
Nuoc munā rāmeitī sildētīs!

 

Nūsyuteit atsaceišonu

Vuords, pavuorde:
E-posts adress:
Tema:
Viests: