Gerbs

Aktualumi

Volūda

Literatura

Viesture

Muoksla

Etnokultura

Dūmu meiti

Vasals
Bazneica
Školāni
Studenti
Breivī servisi

Gostu gruomota

Saitys













. (.)


latgola.lv

Apsavērt neits | Nūsyuteit atsaceišonu | Saroksts | Pyrmuokejuo viests | Cyta viests

vasals

Vēļ ap "eurom"

Syuteituojs: Armands <armands_kucens_N@N_yahoo.com> (server.lukrecija.lt)
Data: Trešdiņ, 2004 gods nojabra (solnu) mieneša 3 dīnys 15 stuņdēs 40 mynotūs

Atsaceišona iz: Re: "eiro" vs "euro" latgalu voluudaa (Ansis Ataols Berzins)

SANTA:
Latvīšim ir kino, bet pi myusim Viļānūs - kina. Nikuo nazynu!!! :)))

AŅSS:
I vēļ īguo pruotā vīna dzela - golyunis "o" latgalīšu
> volūdā že puorsavierš
>
par "a" (pīv., "Juoņs Ševčenka", a na "Juoņs
> Ševčenkys" voi l.)

Nui, ite styprys arguments. Pavuordēs eistyn "-ko" > "-ka" ("-nko" > "-nka", "-ško" > "-ška") i leidz.

Vēļ svareiguok, ka i cieškuok lītojamūs kūpeigajūs lītysvuordūs golyune "-o" puorsamej par "-a":

kino - kina,
radio - radeja...

Zynoms, rešuok lītojamūs "-o" izagloboj ("foto", "moto", "pikolo" - tik izškireibā nu latvīšu vol., latgalim obadiveji "o" -eisi). Tok labi redzīs teņdeņceja puormeit "-o" par "-a".

Paradzams, ka par godi četri pīci EUR apzeimīņs byus dyžan cieški lītojams vuords, deļ tuo varātumem saceit "eura" pa taidam pošam modeļam kai "kina".

Problema tik taida, ka gryuts byus dajyukt pi sīvīšu kuortys. Latvīšim gi niulejais "eiro" taipoš irā veirīšu kuortā. I lats irā veirīšu kuortā. Itymā vītā vuorda lītuotuoju psihologeja var "nūprotestēt".

Byutu labi sataiseit taidu kai eksperimentu ar kaidu vacu cylvāku, kurs soka "kina", "radeja" :) Pīvadumam, pasaceit jam nazcik reižu "euro" i paprovocēt situaceju, kab jys tū vuordu izlūceitu. Byutu radzams, kaidys juo asociacejis - "euro" byus "sīvīts" ci "veirīts"?:)

Arm.

Viests itamā neitī