Gerbs

Aktualumi

Volūda

Literatura

Viesture

Muoksla

Etnokultura

Dūmu meiti

Vasals
Bazneica
Školāni
Studenti
Breivī servisi

Gostu gruomota

Saitys













. (.)


latgola.lv

Apsavērt neits | Nūsyuteit atsaceišonu | Saroksts | Pyrmuokejuo viests | Cyta viests

vasals

Re: Sibirs

Syuteituojs: Armands <armands_kucens_N@N_yahoo.com> (srv.marijos-nostalgija.lt)
Data: Pyrmūdiņ, 2004 gods oktebra (leita) mieneša 11 dīnys 11 stuņdēs 45 mynotūs

Atsaceišona iz: Sibireja. (ilona)

Ite div lobi rakstīni ap Bogatojis i Sčastlivojis solom, kurys iņtervejā pīminiejuse L.Leikuma:

http://krasrab.krsn.ru/archive/2003/11/28/34/view_article

http://krasrab.krsn.ru/archive/2003/11/22/05/view_article

Arm.

> Sibīrijā vēl runā latgaliešu valodā
> Egita Terēze Jonāne
> Kādas unikālas valodas vērtības glabā latgaliešu apmetnes Sibīrijā!
> – sajūsmu pauda filoloģijas zinātņu doktore Lidija Leikuma,
> stāstot par ciemošanos pie Sibīrijas latgaliešiem šogad jūlijā.
> Ceļā viņa bija devusies pēc Sanktpēterburgas universitātes
> mācībspēku ierosinājuma. Šogad šajā universitātē darbu uzsāka
> Baltistikas nodaļa. Zinātnieki devušies uz Sibīriju, lai pētītu
> Sibīrijas latviešu ikdienā lietoto latviešu literāro valodu. Kad
> Lidija Leikuma ieraudzījusi iecerēto brauciena maršrutu, no
> sirds nopriecājusies – ceļš vedis gar pirmo latgaliešu apmetni
> Sibīrijā -- Ačinsku --, kur pagājušā gadsimta 30. gados kūsājusi
> latgaliešu kultūras dzīve, jo tur, pedagoģiskajā tehnikumā, tika
> mācīti latgaliešu valodas skolotāji darbam latgaliešu skolās
> Krievijā. Par to Latvijas ciemiņiem stāstījusi skolotāja,
> tehnikuma absolvente Emīlija Puka.
> Jāatgādina, ka pirmie latgalieši Sibīrijā iebraukuši jau 19.
> gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā, uzklausīdami Krievijas
> cara aicinājumu apmesties uz brīvās zemes. Lidijai Leikumai un
> Latvijas Universitātes maģistrantūras studentei Guntai Nešporei,
> un doktorantūras studentei Olitai Rausei kopā ar
> Sanktpēterburgas kolēģiem nedēļa aizsteigusies turp un atpakaļ
> ceļā vien. Latvijas pārstāvji palikuši Ačinskā kopā ar pavadoni
> Annu Gaļcovu no Sanktpēterburgas. Divās ekspedīcijas nedēļās
> ceļotājas satikušas tur dzīvojošos latgaliešus un “veldzējušās
> pie latgaliešu valodas avota, kurš Sibīrijas latgaliešu saturēts
> esot tik pat dzidrs kā pirms gadsimta”, atzina L.Leikuma.
> Gan runā paši, gan māca citiem
> Pirmo latgalieti -- Nadeždu Francs -- Latvijas grupa satikusi jau
> Krasnojarskā. Viņa brīvi pārvaldījusi latgaliešu valodu, taču
> viņas gados jaunākā māsa latgaliski nerunājusi.
> Latvijas izceļotāju pēcteči Juļus un Vaņdja Bobrovi (dzimtas
> uzvārds Babri) savā starpā runājot tikai latgaliski, izdomādami
> arī jaunvārdus, stāstīja valodniece. Piemēram, tehnisko spirtu,
> kuru Sibīrijas ļaudis patērējot tikpat čakli kā Latvijā, viņi
> nodēvējuši par „šandig”. Līdzīgi darot arī sastaptās Maļinoukys
> latgalietes. Protams, jaunākās audzes latgaliskajā runā
> ieviesušies krievu vārdi. Savukārt kāda latgaliete apprecējusies
> ar čuvašu, kurš iemācījies latgaliešu valodu. Lūk, kāds
> veiksmīgs integrācijas piemērs!
> Lai gan pavadonis Genādijs Rancāns ar viešņām nerunājis latgaliski,
> tomēr uzzinādams Latgales slavenāko Rancānu dzīvesstāstus,
> juties kā īstens latgalietis un savu uzvārdu sācis izrunāt ar
> garo „ā” nevis ar īso, kā pirms tam. Jāpiebilst, ka ceļotājas
> iepazinušās ar ansambļa „Sudaruškas” vadītāju, kura solījusi, ka
> repertuārā ietveršot arī latgaliešu dziesmas.
> Slavenā Kruoslauka aizaug
> „Lielvārdē dzīvoja no Sibīrijas atgriezies Aleksandrs Kudiņš, kurš
> man stāstīja, ka Sibīrijā iedzīvojušies arī daudzi Krāslavas
> (Kruoslaukas) un tās apkārtējo pagastu iedzīvotāji, izveidodami
> ciematu Kruoslauka. Par to liecina arī 1938. gadā Vilberta
> Krasnaja izdotā monogrāfija „Latviešu kolonijas”.
> Izrādās, Kruoslauka izaugusi tundrā, apkārtnē, kas atgādina
> Sauleskalna ainavu. Tur, kalnu ielejā, arī upi Cuļgu latgalieši
> pārsaukuši par Kruoslauku. Ciematā bijušas izveidotas 600
> saimniecības, vēlāk tās visas izputinātas. Jāpiebilst, ka
> kaimiņos – Algaštikā -- bijušas 70 saimniecības, Maļinoukā –
> apmēram 70, Vitebkā – ap 100.
> 1937. un 1938. gadā bez tiesas sprieduma tika sodīta lielākā daļa
> ciemata jaunekļu un jauno vīriešu, un vēl šodien radinieki
> nezina, kur viņi pazuduši.
> Kruoslaukā latgalieši bija uzcēluši divu stāvu koka baznīcu, kuru
> padomju varasvīri pārcēluši uz Algaštiku un pārveidojuši par
> klubu. Darbojusies arī latgaliešu skola. “Kruoslavkys vietā
> tagad redzami vien aizaugošie lauki,” pastāstīja L. Leikuma.
> Daudziem Krievijā dzīvojošajiem latgaliešiem padomju vara
> piešķīrusi divas tautības – latvietis un latgalietis. Algaštikas
> ciemā Voronko valodnieces redzējušas 70. gados izdoto padomju
> kara klausības apliecību, kurā bijis ierakstīta tautība
> “latgalietis”.
> Bogatoje un Ščastļivoje ciematā valodnieces satstapušas tikai Balvu
> puses ļaužu runu runājošus latgaliešus, lai arī liela daļa viņu
> Latgalē un Latvijā nav bijuši. Viņi zinājuši, ka ir latgalieši,
> kaut gan nebija izpētījuši savu dzimtas koks.
> Valodniece Lidija Leikuma ir sajūsmināta par Sibīrijā redzēto: „Vai
> tas nav brīnišķīgi, ka, pēc 100 gadiem, atbraucot pie Sibīrijas
> latgaliešiem, var pateikt, no kurienes viņu senči ir izceļojuši?
> Tas ir sociāllingvistisks fenomens, kuru vajag celt vērtību
> augstumos un pētīt un pētīt.”
> (puorpubliciets nu "Latgalis laika")

Viests itamā neitī

  • Sibireja. (apsavārta 1781 reizi)
    ilona (193.178.151.84) -- Trešdiņ, 2004 gods seņtebra (rudiņa) mieneša 29 dīnys 17 stuņdēs 53 mynotūs
    • Re: Sibireja. (apsavārta 1033 reizis)
      juoņs (80.232.170.70) -- Catūrtdiņ, 2004 gods seņtebra (rudiņa) mieneša 30 dīnys 12 stuņdēs 55 mynotūs
    • Re: Sibirs (apsavārta 1230 reižu)
      Armands (srv.marijos-nostalgija.lt) -- Pyrmūdiņ, 2004 gods oktebra (leita) mieneša 11 dīnys 11 stuņdēs 45 mynotūs

 

Nūsyuteit atsaceišonu

Vuords, pavuorde:
E-posts adress:
Tema:
Viests: