Gerbs

Aktualumi

Volūda

Literatura

Viesture

Muoksla

Etnokultura

Dūmu meiti

Vasals
Bazneica
Školāni
Studenti
Breivī servisi

Gostu gruomota

Saitys













. (.)


latgola.lv

Apsavērt neits | Nūsyuteit atsaceišonu | Saroksts | Pyrmuokejuo viests | Cyta viests

vasals

ci vyss, kuu gryb latgali ir tik "Maskavys ruuka"?

Syuteituojs: Juris Dubrovskis <yuradub_N@N_unet.lv> (195.62.133.178)
Data: Pīktdiņ, 2004 gods oktebra (leita) mieneša 8 dīnys 11 stuņdēs 51 mynotā

Atsaceišona iz: Re: ...tī jau tys suņs aprokts... (Jureits)



Naseņ izlaseju:
(runa ir por vyru un setu voludam).
Maņ, kai krÄ«valodÄ«gim cÄ«Å”i interesanti, čī tā ir taisneiba?
Interse par latgalim nū KROL pusis cīŔi lela (kai 90.godu sokumā beja
Interfrontei), tas gon nanūzeimej, kai latvīŔim jāsabeistās nū
regionalys identitatys un jātaisa vyss piec vīnota standarta. Ni jau
vysy atbalsta OKROL, bet nū dažaidu kenvenceju ratifikacejis īguvums
byus gan tim, kas atbalsta, gan taipat citaiž dūmajuŔim cylvakim:).

Citati nu Igaunejis (krīviski):

" Pretenzii na novoe pozicionirovanie juzhnojestonskogo jazyka tak napugali,
chto razdalis' golosa, budto Ā«vneshnie sily (chitaj Rossija. ā€” Avt. )
mogut vospol'zovat'sja precedentom v svoih interesahĀ». Skol'ko by ni
uverjal Georg Pelisaar (predstavitel' naroda setu v sozdannoj komissii),
chto nikto iz juzhnojestoncev ne sobiraetsja pokushat'sja na status
gosudarstvennogo jazyka dlja vƵro keel i setu keel, zato ljudi regiona
smogut pol'zovat'sja imi v mestnom deloproizvodstve, direktor Instituta
jazyka i literatury Urmas Sutrop stojal na svoem: jeto ne jazyk, a
dialekt. Ni o vƵro keel, ni o setu keel kak o samostojatel'nyh rechi byt'
ne mozhet. A esli davat' juzhnojestonskomu jazyku status regional'nogo, to
pridetsja sdelat' jeto i v otnoshenii russkogo jazyka.

Pugaja opytom Latvii, direktor instituta soobshhal, chto tam s latgal'cami
takaja zhe problema. Oni javno podstrekaemy specsluzhbami Rossii.
Ā«Rossija, ā€” citirovala gazeta Sutropa, ā€” hochet sdelat' iz
latgal'skogo dialekta samostojatel'nyj jazyk, togda sobstvenno latyshej v
strane ostanetsja menee pjatidesjati procentov i russkij jazyk pridetsja
ob#javljat' vtorym gosudarstvennym jazykom LatviiĀ».

Pohozhe, chto mnenie jazykoveda sovpadaet s mneniem Ministerstva inostrannyh
del. Vo vsjakom sluchae, Postimees, prodolzhaja otslezhivat' rabotu
special'noj komissii, soobshhila, chto za podpis'ju kanclera ministerstva
komissija poluchila lapidarnoe mnenie: Ā«Ministerstvo inostrannyh del ne
podderzhivaet idei zakonodatel'noj fiksacii pravovogo statusa
juzhnojestonskogo jazyka ni v Zakone o jazyke, ni v kakom-libo inom
zakoneĀ».

Kommentiruja zakljuchenie MID, chlen special'noj komissii JAak Allik skazal,
chto emu neponjatno protivostojanie ministerstva planu prisoedinit'sja k
Evropejskoj hartii regional'nyh i nacional'nyh men'shinstv, kotoraja daet
pravo kazhdoj strane samostojatel'no opredeljat' status svoih regional'nyh
jazykov. Allik schitaet, chto nikakoj ugrozy iz-za regional'nogo statusa
juzhnojestonskogo jazyka so storony russkogo jazyka ne budet. Ā«Dlja menja
stranny opasenija MIDa, ā€” citiruet Postimees Allika, ā€” tam dumajut,
chto, prisoedinivshis' k hartii, nam pridetsja davat' russkomu jazyku
status jazyka nacional'nogo men'shinstva. No uzhe sejchas russkij jazyk
imeet u nas bolee shirokie prava, chem dazhe predusmatrivaet hartija. Im s
pozvolenija pravitel'stva mozhno pol'zovat'sja dlja vnutrennego
deloproizvodstva v mestnyh samoupravlenijah, u nas vyhodjat gazety na
russkom jazyke, est' russkij teatr, russkie radioperedachiĀ». "

Molodezh' JEstonii :: 31/03/2004 :: Tii ā€” doroga k vozrozhdeniju,
http://www.netinfo.ee/smi/print/?ridB155&query=

Taipat vīnam setu volūdnikam taidas dūmas:
"...Takoj terpimosti, tolerantnosti k tem, kto otlichaetsja ot titul'noj nacii
i titul'nogo jazyka, nam eshhe predstoit uchit'sja. Ved' nedaleki eshhe
vremena, kogda Ā«ingermanlandecĀ» bylo v JEstonii chut' li ne
oskorbleniem, kogda Ā«setuĀ» obzyvali vseh, kto rodilsja k jugu ot
JEmajygi, a v shkolah detej nakazyvali za ih vyruskij jazyk. Nam pridetsja
uchit'sja terpimosti k evrejam, cyganam i v konce koncov k russkim,
zhivushhim v JEstoniiĀ». ...

... O teme russkih v JEstonii avtor zamechaet: trogat' ee ne osobenno
osmelivajutsja. Zato hvataet smelosti grozit' pal'cem vyruscam i setuscam
ā€“ budete trebovat' oficial'nogo statusa dlja svoego jazyka, za vami
potjanutsja i russkie.

Ā«Na samom dele, ā€” prodolzhaet Kama, ā€” russkij jazyk davno imeet pravovoj
status v JEstonii. Zakon o kul'turnoj avtonomii odnoznachno nazyvaet
russkih v JEstonii nacional'nym men'shinstvom. Bolee togo, my
prisoedinilis' k ramochnoj Evropejskoj konvencii o zashhite prav
nacional'nyh men'shinstv i prinjali na sebja mezhdunarodnoe objazatel'stvo
zashhishhat' jazyki nacional'nyh men'shinstv, v tom chisle i russkij.

Pri jetom prodolzhaem igrat' v strausinye prjatki. S odnoj storony, legal'no ne
realizuem prav nacmen'shinstv, predusmotrennyh zakonami, s drugoj ā€”
zakryvaem glaza na to, chto neoficial'no russkij ispol'zuetsja u nas v
uchrezhdenijah i institutah, gde po zakonu ne dolzhen ispol'zovat'sja.
Esli zhe vniknut' v sut', to ja ne ponimaju, pochemu JEstonija dolzhna
zapreshhat' gimnazii na rodnom jazyke dlja teh, kto ih hochet imet'?

Skoro 15 let nezavisimosti gosudarstva, a my vse eshhe vedem sebja kak
batraki-podzhigateli barskih usadeb. Pora by uzhe samim stat' hozjaevami.
".
Molodezh' JEstonii :: 24/05/2004 :: JAzyki nacmen'shinstv, ili O terpimosti
http://www.netinfo.ee/smi/print/?ridC032&query=
Padējuo dÅ«ma maņ cÄ«Å”i pateik. Byutu labi, kab ari Latvejā tys lelokais
etnoss beidzūt pajimtu atbiļdeibu par itu vaļsti ar visām labām
sekām priekŔ dažaidam minoritatim:).

P.s. Ŕpīks naasmu:).

-----Original Message-----
From: owner-vasals_N@N_skudra.folklora.lv [mailto:owner-vasals_N@N_skudra.folklora.lv]
On Behalf Of Jureits
Sent: piektdiena, 2004. gada 8. oktobrī 10:01
To: vasals_N@N_latgola.lv
Subject: vasals: Re: ...tĆ® jau tys suĆ²s aprokts...

....vysi runoj.
Uorzemu specialisti soka - regionim ir nuokƻtne, vajag jƻs atteistƧt...
i mes latgalƮưi prƮcojamƮs, ka nazkas nazkur pasaceja nazkƻ par Latgolu. A
poĆ°i ni valna nadoram. Vajag ceĆÆtĆ®s kuojuos i poĆ°im saceit - na tikai
saceit,
bet ari jimt!
Vys vƧĆÆ gaidam buoguotuo dzadzkis nu Australejis... ;->

---------------------------------------------
Itƻ viesti nƻsyuteja Jureits iz viestu eili vasals.
Inpormaceja i arkivs: http://latgola.lv/meiti/vasals/

Viests itamā neitī

  • ... (apsavārta 1227 reizis)
    Harijs Bernans (217.21.164.214) -- Catūrtdiņ, 2004 gods oktebra (leita) mieneša 7 dīnys 13 stuņdēs 12 mynotūs
    • Re: ...tī jau tys suņs aprokts... (apsavārta 1145 reizis)
      Jureits (80.232.170.70) -- Pīktdiņ, 2004 gods oktebra (leita) mieneša 8 dīnys 10 stuņdēs 1 mynotā
      • ci vyss, kuu gryb latgali ir tik "Maskavys ruuka"? (apsavārta 1203 reizis)
        Juris Dubrovskis (195.62.133.178) -- Pīktdiņ, 2004 gods oktebra (leita) mieneša 8 dīnys 11 stuņdēs 51 mynotā
        • par cytu temu - vacu i apvozuotu (apsavārta 1150 reižu)
          saprge (62.85.62.117) -- Pīktdiņ, 2004 gods oktebra (leita) mieneša 8 dīnys 14 stuņdēs 7 mynotūs
          • Re: par cytu temu - vacu i apvozuotu (apsavārta 1118 reižu)
            Iļža Mežnīce (62.85.30.23) -- Svātdiņ, 2004 gods oktebra (leita) mieneša 10 dīnys 6 stuņdēs 47 mynotūs
            • vasala, ilzhenj:)) (apsavārta 1204 reizis)
              flora@tvnet.lv (195.13.241.59) -- Ūtardiņ, 2005 gods pebraļa (svacainis) mieneša 22 dīnys 10 stuņdēs 40 mynotūs
              • Re: vasala, ilzhenj:)) (apsavārta 1160 reižu)
                Ilzeite Mežnīce (62.85.30.21) -- Ūtardiņ, 2005 gods pebraļa (svacainis) mieneša 22 dīnys 11 stuņdēs 0 mynotūs
                • Re: vasala, ilzhenj:)) (apsavārta 1123 reizis)
                  Ilzeite Mežnīce (62.85.30.21) -- Ūtardiņ, 2005 gods pebraļa (svacainis) mieneša 22 dīnys 11 stuņdēs 11 mynotūs
      • ...i lai jam vīglys smiļkts... (apsavārta 1200 reižu)
        saprge (62.85.62.117) -- Pīktdiņ, 2004 gods oktebra (leita) mieneša 8 dīnys 13 stuņdēs 58 mynotūs
      • RE: ...tī jau tys suņs aprokts... (apsavārta 1180 reižu)
        Harijs Bernans (217.21.164.214) -- Pyrmūdiņ, 2004 gods oktebra (leita) mieneša 11 dīnys 9 stuņdēs 6 mynotūs
        • Deļ Harija... (apsavārta 1173 reizis)
          Jureits (server.latgale.lv) -- Ūtardiņ, 2004 gods oktebra (leita) mieneša 12 dīnys 21 stuņdē 7 mynotūs

 

Nūsyuteit atsaceišonu

Vuords, pavuorde:
E-posts adress:
Tema:
Viests: