Gerbs

Aktualumi

Volūda

Literatura

Viesture

Muoksla

Etnokultura

Dūmu meiti

Vasals
Bazneica
Školāni
Studenti
Breivī servisi

Gostu gruomota

Saitys













. (.)


latgola.lv

Apsavērt neits | Nūsyuteit atsaceišonu | Saroksts | Pyrmuokejuo viests | Cyta viests

vasals

Sibireja.

Syuteituojs: ilona <zaicih_N@N_one.lv> (193.178.151.84)
Data: Trešdiņ, 2004 gods seņtebra (rudiņa) mieneša 29 dīnys 17 stuņdēs 53 mynotūs

Ite es drupeit papluovuoju pa internetu i atrodu puors lobu rokstu:

Sibīrijā vēl runā latgaliešu valodā

Egita Terēze Jonāne

Kādas unikālas valodas vērtības glabā latgaliešu apmetnes Sibīrijā! – sajūsmu pauda filoloģijas zinātņu doktore Lidija Leikuma, stāstot par ciemošanos pie Sibīrijas latgaliešiem šogad jūlijā.
Ceļā viņa bija devusies pēc Sanktpēterburgas universitātes mācībspēku ierosinājuma. Šogad šajā universitātē darbu uzsāka Baltistikas nodaļa. Zinātnieki devušies uz Sibīriju, lai pētītu Sibīrijas latviešu ikdienā lietoto latviešu literāro valodu. Kad Lidija Leikuma ieraudzījusi iecerēto brauciena maršrutu, no sirds nopriecājusies – ceļš vedis gar pirmo latgaliešu apmetni Sibīrijā -- Ačinsku --, kur pagājušā gadsimta 30. gados kūsājusi latgaliešu kultūras dzīve, jo tur, pedagoģiskajā tehnikumā, tika mācīti latgaliešu valodas skolotāji darbam latgaliešu skolās Krievijā. Par to Latvijas ciemiņiem stāstījusi skolotāja, tehnikuma absolvente Emīlija Puka.

Jāatgādina, ka pirmie latgalieši Sibīrijā iebraukuši jau 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā, uzklausīdami Krievijas cara aicinājumu apmesties uz brīvās zemes. Lidijai Leikumai un Latvijas Universitātes maģistrantūras studentei Guntai Nešporei, un doktorantūras studentei Olitai Rausei kopā ar Sanktpēterburgas kolēģiem nedēļa aizsteigusies turp un atpakaļ ceļā vien. Latvijas pārstāvji palikuši Ačinskā kopā ar pavadoni Annu Gaļcovu no Sanktpēterburgas. Divās ekspedīcijas nedēļās ceļotājas satikušas tur dzīvojošos latgaliešus un “veldzējušās pie latgaliešu valodas avota, kurš Sibīrijas latgaliešu saturēts esot tik pat dzidrs kā pirms gadsimta”, atzina L.Leikuma.

Gan runā paši, gan māca citiem

Pirmo latgalieti -- Nadeždu Francs -- Latvijas grupa satikusi jau Krasnojarskā. Viņa brīvi pārvaldījusi latgaliešu valodu, taču viņas gados jaunākā māsa latgaliski nerunājusi.

Latvijas izceļotāju pēcteči Juļus un Vaņdja Bobrovi (dzimtas uzvārds Babri) savā starpā runājot tikai latgaliski, izdomādami arī jaunvārdus, stāstīja valodniece. Piemēram, tehnisko spirtu, kuru Sibīrijas ļaudis patērējot tikpat čakli kā Latvijā, viņi nodēvējuši par „šandig”. Līdzīgi darot arī sastaptās Maļinoukys latgalietes. Protams, jaunākās audzes latgaliskajā runā ieviesušies krievu vārdi. Savukārt kāda latgaliete apprecējusies ar čuvašu, kurš iemācījies latgaliešu valodu. Lūk, kāds veiksmīgs integrācijas piemērs!

Lai gan pavadonis Genādijs Rancāns ar viešņām nerunājis latgaliski, tomēr uzzinādams Latgales slavenāko Rancānu dzīvesstāstus, juties kā īstens latgalietis un savu uzvārdu sācis izrunāt ar garo „ā” nevis ar īso, kā pirms tam. Jāpiebilst, ka ceļotājas iepazinušās ar ansambļa „Sudaruškas” vadītāju, kura solījusi, ka repertuārā ietveršot arī latgaliešu dziesmas.

Slavenā Kruoslauka aizaug

„Lielvārdē dzīvoja no Sibīrijas atgriezies Aleksandrs Kudiņš, kurš man stāstīja, ka Sibīrijā iedzīvojušies arī daudzi Krāslavas (Kruoslaukas) un tās apkārtējo pagastu iedzīvotāji, izveidodami ciematu Kruoslauka. Par to liecina arī 1938. gadā Vilberta Krasnaja izdotā monogrāfija „Latviešu kolonijas”.

Izrādās, Kruoslauka izaugusi tundrā, apkārtnē, kas atgādina Sauleskalna ainavu. Tur, kalnu ielejā, arī upi Cuļgu latgalieši pārsaukuši par Kruoslauku. Ciematā bijušas izveidotas 600 saimniecības, vēlāk tās visas izputinātas. Jāpiebilst, ka kaimiņos – Algaštikā -- bijušas 70 saimniecības, Maļinoukā – apmēram 70, Vitebkā – ap 100.

1937. un 1938. gadā bez tiesas sprieduma tika sodīta lielākā daļa ciemata jaunekļu un jauno vīriešu, un vēl šodien radinieki nezina, kur viņi pazuduši.

Kruoslaukā latgalieši bija uzcēluši divu stāvu koka baznīcu, kuru padomju varasvīri pārcēluši uz Algaštiku un pārveidojuši par klubu. Darbojusies arī latgaliešu skola. “Kruoslavkys vietā tagad redzami vien aizaugošie lauki,” pastāstīja L. Leikuma. Daudziem Krievijā dzīvojošajiem latgaliešiem padomju vara piešķīrusi divas tautības – latvietis un latgalietis. Algaštikas ciemā Voronko valodnieces redzējušas 70. gados izdoto padomju kara klausības apliecību, kurā bijis ierakstīta tautība “latgalietis”.

Bogatoje un Ščastļivoje ciematā valodnieces satstapušas tikai Balvu puses ļaužu runu runājošus latgaliešus, lai arī liela daļa viņu Latgalē un Latvijā nav bijuši. Viņi zinājuši, ka ir latgalieši, kaut gan nebija izpētījuši savu dzimtas koks.

Valodniece Lidija Leikuma ir sajūsmināta par Sibīrijā redzēto: „Vai tas nav brīnišķīgi, ka, pēc 100 gadiem, atbraucot pie Sibīrijas latgaliešiem, var pateikt, no kurienes viņu senči ir izceļojuši? Tas ir sociāllingvistisks fenomens, kuru vajag celt vērtību augstumos un pētīt un pētīt.”

(puorpubliciets nu "Latgalis laika")

Viests itamā neitī

  • Sibireja. (apsavārta 1781 reizi)
    ilona (193.178.151.84) -- Trešdiņ, 2004 gods seņtebra (rudiņa) mieneša 29 dīnys 17 stuņdēs 53 mynotūs
    • Re: Sibireja. (apsavārta 1033 reizis)
      juoņs (80.232.170.70) -- Catūrtdiņ, 2004 gods seņtebra (rudiņa) mieneša 30 dīnys 12 stuņdēs 55 mynotūs
    • Re: Sibirs (apsavārta 1229 reizis)
      Armands (srv.marijos-nostalgija.lt) -- Pyrmūdiņ, 2004 gods oktebra (leita) mieneša 11 dīnys 11 stuņdēs 45 mynotūs

 

Nūsyuteit atsaceišonu

Vuords, pavuorde:
E-posts adress:
Tema:
Viests: