Gerbs

Aktualumi

Volūda

Literatura

Viesture

Muoksla

Etnokultura

Dūmu meiti

Vasals
Bazneica
Školāni
Studenti
Breivī servisi

Gostu gruomota

Saitys













. (.)


latgola.lv

Nūsyuteit atsaceišonu | Saroksts | Pyrmuokejuo viests | Cyta viests

vasals

Dialekts ir bagātība

Syuteituojs: Harijs Bernans <harijs.bernans_N@N_bernans.com> (217.21.164.214)
Data: Ūtardiņ, 2004 gods seņtebra (rudiņa) mieneša 7 dīnys 11 stuņdēs 41 mynotā


http://www.diena.lv/lasit.php?id=227718

Dialekts ir bagātība
Ieva Alberte

Tālredzīgs darba devējs izvēlas darbinieku ar dialektu

Atvainojiet, jums ir dialekts — Vācijas darba meklētāju portālā jobpilot.de kā
argumentu darba atteikumam kādā Vācijas ziemeļdaļas bankā min meitene no
Bavārijas. Šādu piemēru netrūkst arī Latvijā — īpaši rudenī, kad darbu
meklē studenti. "Tā ir diskriminācija. Tas ir tāpat kā pateikt — vīrieši
ir labāki darbinieki. Dialekts ir bagātība, kuru sabiedrība nespēj
novērtēt. Dialekts norāda sabiedrības demok-rātijas attīstības pakāpi,"
skaidro LU Filoloģijas fakultātes dekāne Janīna Kursīte. RTU Rīgas Biznesa
institūta pasniedzēja Inese Ešenvalde tādus darba ņēmējus dēvē par šauri
domājošiem — tādiem, kuri neprot pieņemt atšķirīgo un dažādo. "Darba
intervijā darbinieku nevajadzētu vērtēt pēc dialekta, bet sasniegumiem un
pieredzes," skaidro

I. Ešenvalde.

Papildu tilts un robežu jaucējs

Dialekts karjerā var būt gan traucēklis, gan palīgs. Drēzdenes menedžmenta
konsultāciju firmas speciāliste Konstance Vaksmane jobpilot.de skaidro, ka
dialektā runājoša cilvēka vieta darba tirgū atkarīga no ieņemamā amata un
uzņēmuma veida.

K.Vaksmane liek iedomāties, cik uzkrītošs ir dialektā runājošs cilvēks, kurš
strādā ātrās reaģēšanas vienībā vai izziņu birojā, kur liela nozīme katrai
zilbei. Politiķe Anta Rugāte ir pārliecināta, ka nozīmīgs rādītājs ir
darbības joma. "Publiskajā darbības jomā cilvēks nedrīkst runāt kā
pagadās. Valodai jābūt perfektai. Tas nenozīmē, ka jāaizmirst dialekts,
taču jāiemācās tās lietas atšķirt un apzināties. Pasaules klases
vijolnieki un čīgātāji lauku kapelā muzicē atšķirīgi, bet viņi visi spēlē
notis, kas atbilst patiesībai. Valodā ir gluži tāpat. Tu drīksti, kad
vajag. Kad valoda ir savā vietā, tā ir spoža bagātība, pretējā gadījumā
nonākam pie aprobežotības un vienveidības," skaidro A.Rugāte un kā piemēru
min valodu mākslas filmā Cilvēka bērns. A.Rugāte min pieņēmumu, ka cilvēks
politikā esot it kā kaut kur tālu. "Tā nav. Valoda ir instruments, kas
liecina, ka esi tepat. Dialekts politikā ļoti palīdz — tas nojauc robežu."
I.Ešenvalde skaidro, ka cilvēks ar dialektu uzņēmumā ir veicinošs faktors,
jo ienes dažādību. Ne velti ārzemēs darba ņēmēji veidojot multinacionālas
kompānijas. "Mēs izvēlamies vieglāko. Apkalpojošajā sfērā ierasts pieņemt
darbiniekus ar augstu verbālo intelektu, skaidru valodu, bez ķermeņa
defektiem. Tikai ļoti tālredzīgs darba devējs pieņems cilvēku ar akcentu."
Piemēram, tālredzīgs autosalona vadītājs noteikti pieņems darbinieku ar
dialektu, tādējādi iekarojot pircējus no reģioniem. A.Rugāte atceras, ka
dialekts ļoti palīdzējis laikā, kad strādājusi par žurnālisti. "Aizbraucot
uz Latgali, saruna izdevās, ja runāju latgaliski. Vispirms izķidājam, no
kura gala katrs nākam, līdz ar to biju kļuvusi par savējo." J.Kursīte
skaidro, ka dialekts rada tuvību un ir kā papildu tilts komunikācijas
veidošanā. Tā ir atpazīšanas zīme — darba devējam bez ieskatīšanās CV ir
skaidra viena no cilvēka iezīmēm.

Cilvēks robots

"Vidusskolā mēģināju tikt vaļā no akcenta — kaut kā tā gribējās, arī latviešu
valodas skolotāja skubināja. Mūsu pusē cilvēku vārdus lieto vīriešu
dzimtē, ir citi locījumi, noraujam galotnes. Valoda pielīp, tāpēc pirmajā
studiju gadā jau runāju, kā mani vecāki saka, apaļām galotnēm," stāsta
Jānis Geste, užavietis un Latvijas televīzijas žurnālists. Jānis nekad
neesot izjutis nicinošu attieksmi pret viņa dialektu vai dzimto pusi.
J.Kursīte cer, ka kādreiz arī Latvijā izveidosies tendence kā
Lielbritānijas televīzijās — pieņemt diktorus ar dialektu, lai parādītu,
cik viņu zeme ir daudzveidīga. "Ja komentētājam būs kāda detaļa, ar kuru
viņš atšķirsies, — jauki, bet, ja tās būs lielā blāķī — tā būs netīrība,"
— tā A.Rugāte. Ar dialektu sabiedrībā saprot tieši latgaliskās izloksnes,
un latgaliešu valoda tiek uzskatīta par tādu, kam sociālais prestižs ir
zems. "Latgali kultūrvēsturiski uzskata par atpalikušu reģionu, bet ir
stereotipiski domāt, ka cilvēki no turienes ir mazāk kvalificēti. Tomēr šī
patoloģiskā ķēde turpinās," secina I.Ešenvalde un kā līdzīgu piemēru min
Itālijas reģionus. J.Kursīte skaidro, ka dalījums — literārā un neliterārā
valoda — pastāvējis gan Ulmaņa, gan padomju laikos, kad cilvēkiem
vajadzēja kaut ko vienotu. Tagad latvieši baidoties būt paši. "Tie, kas
runā ar dialektu, ir stipri, jo nākas atšķirties no pūļa un sevi
pierādīt." A.Rugāte valodu dalījumu skaidro teorētiski — tautai ir
nepieciešamība pēc kaut kā perfekta, vienota izveides.

"Mūs grib padarīt par robotiem. Tas ir briesmīgi — valoda kļuvusi ļoti
racionāla. Globalizēšanās rezultātā Eiropas kultūra iet bojā. Bet pasaule
nevar iztikt bez emocionālā un savdabīgā! Jābrauc uz Balviem! Jārīko Rīgā
izloksnes dienas, jāveido klubi!" sparīgi runā J.Kursīte. Lai dialekts
būtu prestižs, valodniece uzskata, ka sabiedrībā jābūt uzjundījumam.
Biznesa sfēra noteikti nebūšot pirmā, jo tur svarīga formula: nauda —
produkts — nauda. Kā valodas savdabības saglabātājus J.Kursīte min
skolotājus. "Jaunajai paaudzei jāatmet tie kompleksi par pareizu un
nepareizu valodu. Jo dažādāki mēs esam, jo bagātāki. Kāpēc mēs tiecamies
uz vietām, kas ar kaut ko atšķiras? Tās ir interesantas." Lingvists
Helmuts Spīkermans no Freiburgas gan ir skarbs — viņš iesaka palikt savā
dzimtajā novadā un tur arī strādāt. "Viņi būs saprasti un darba tirgū ļoti
vajadzīgi. Saglabāsies gan vienmērīga apdzīvotība, gan valodas īpatnības.
Un nevienam neuzmetīsies zosāda!"

*No latgaļu valodas "byuds" — vaigs

* * * * *

Kā jūsu karjeru ietekmējis dialekts?

Raimonds Vējonis no Madonas, Vides ministrs:

Pats nejutu, ka runāju ar akcentu, līdz kursabiedri pajautāja — kāpēc tev tie ē
tik jocīgi un runā tik spiedzoši? Mans Praulienas — Sarkaņu dialekts dzīvē
tikai palīdzējis. Pēc vizītēm un semināriem bieži vien pienāk klāt kāds
svešs cilvēks un pajautā — neesat gadījumā no Madonas puses? Tādējādi esmu
iepazinis daudzus cilvēkus. Dialekts veicina komunikāciju. Ja cilvēkam ir
dialekts, man uzreiz veidojas priekšstats par viņu. Nekad neesmu izjutis
negatīvu attieksmi — ministrs ar akcentu. Man patīk, ka mani asociē ar
manu novadu.

Inga Misāne no Ludzas rajona Mērdzenes, Latvijas Nacionālā teātra aktrise:

Dialekts manā profesijā ir ļoti liels traucēklis. Manā valodā nebija ne ķ, ne ģ
skaņas, teicu "pukes, kakis". Lai citi varētu saprast, ko saku, biju
spiesta no tā atbrīvoties. Daudz palīdzēja pasniedzēja Ruta Vītiņa un
kursabiedri, jo vēl šobrīd pasprūk pa nepareizam vārdam. Man ļoti jādomā
līdzi, kā runāju, citādi pasaku tā, ka griež ausīs. Studiju laikā etīdēs
nevarēju ļaut vaļu jūtām, jo domāju par akcentu. Pret savu valodu neesmu
noskaņota naidīgi. Tai ir cits, īpašs skanējums. Maniem kursabiedriem
patīk, kā es latgaliski dziedu.

Ainārs Dimants no Valdemārpils, Mediju institūta vadītājs:

Dialekts var nākt tikai par labu. Kad esmu dzimtajā pusē, runāju ar akcentu, jo
tas atvieglo komunikāciju ar vietējiem. Tas gan vairs nav dialekts, bet
intonācijas, jo Rīgā nav ar ko sarunāties pa kurzemnieciskam. Uzskatu, ka
dialektu saglabāt svarīgi pašvaldību amatpersonām. Kurzemnieku dialekts
nav uzkrītošs. "Viš ir atnācs" — saka gan par vīrieti, gan sievieti,
raksturīgi ir arī noraut galotnes. Kurzemē to mēģina skaust, lai
pieskaņotu kopējai latviešu valodai un skolā nebūtu problēmu. Ja katru
valodas stilu izmanto noteiktā vidē, to neuzskata par negatīvu.

Jūsu viedokli par publicēto aicinām sūtīt: ilze_arklina_N@N_diena.lv

Publicēšanas datums: Otrdiena, 2004. gada 7. septembris.
Rubrika: (3. lpp.)

 

Nūsyuteit atsaceišonu

Vuords, pavuorde:
E-posts adress:
Tema:
Viests: