Gerbs

Aktualumi

Volūda

Literatura

Viesture

Muoksla

Etnokultura

Dūmu meiti

Vasals
Bazneica
Školāni
Studenti
Breivī servisi

Gostu gruomota

Saitys













. (.)


latgola.lv

Apsavērt neits | Nūsyuteit atsaceišonu | Saroksts | Pyrmuokejuo viests | Cyta viests

vasals

par Atzolom Diinaa

Syuteituojs: Harijs Bernans <harijs.bernans_N@N_ctco.lv> (217.21.164.228)
Data: Pyrmūdiņ, 2004 gods juļa (sīna) mieneša 19 dīnys 10 stuņdēs 2 mynotūs


Eiropieti Roberto māca runāt latgaliski
Anna Rancāne Rēzeknē

Latgales skolu jaunatnes nometnē Atzolys ceļ jauno latgaliešu pašapziņu

Loba dīna! — ieejot Kārsavas ģimnāzijā, laipni sveicinu garu puisi ar
rūtainu žokejcepuri galvā. Atbilde, kā par brīnumu, neseko. "Tas mums ir
eiropietis Roberto, mēs viņam mēģinām iemācīt latgaliešu valodu un
kultūrvēsturi, taču zēnam ir grūta galva un joprojām nav ne nieka apguvis,"
smejas Latgales skolu jaunatnes nometnes Atzolys vadītāja, Kārsavas
ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja Līga Rundāne. Manekens
ir apģērbts pēc pēdējās Eiropas modes, pat šņorzābaki nolikti blakām, kaut
gan nebēdnīgajos latgaliešu dančos labāk laisties basām kājām. To arī ik
vakaru no 11. līdz 17.jūlijam Kārsavas ģimnāzijā ir darījuši ap četrdesmit
jauniešu, kurus apvieno prieks un lepnums par to, ka viņi ir latgalieši.
Latgales skolu jaunatnes nometne Atzolys šogad tiek rīkota pirmo reizi, un
tās mērķis ir iepazīstināt Latgales jauniešus ar sava dzimtā novada vēsturi
un kultūru, palīdzēt apzināties tā kultūras bagātības un stiprināt
latgaliskās identitātes apziņu, jo vārds atzolys latviski nozīmē atvases.

Repot var arī latgaliski

Nometnes jauniešus uz sarunu dabūt nav viegli — viņi ir nepārtrauktā
kustībā. Lai arī iepriekšējos vakarus dancots līdz pat trijiem naktī, viņi
paspēj noklausīties lekcijas par latgaliešu rakstu valodu, literatūru un
folkloru, doties garā pārgājienā uz Salnavas pagastu, dejot internāta
gaiteņos, apmeklēt svēto misi Malnavas Romas katoļu baznīcā un vēl uzmanīgi
uzklausīt dzīves gudrības, ko stāsta sirmais arhimandrīts tēvs Viktors
Kārsavas pareizticīgo baznīcā, kaut arī galvas dažbrīd bīstami noklanās uz
leju. Meitenes visas kā viena nofotografējušās kopā ar Talantu fabrikas
dalībnieku da Gunchi, īstajā dzīvē — kārsavieti Gunti Rasimu. Rēzeknes
ģimnāzijas audzēkne, topošā dzejniece Dace Skrauča atzīst, ka viņai
visvairāk patikušas semināru nodarbības, bet Baiba Luriņa un Zane Ūzuliņa no
Preiļu rajona Smelteriem jūsmoja par iespēju mācīties latgaliešu dziesmas un
dančus.

Dažs labs jaunietis atzīstas, ka tieši da Gunchi drosme publiski pateikt, ka
viņš ir no Latgales, un dziedāt Talantu fabrikā latgaliešu dziesmas,
palīdzējusi arī viņam nekautrēties no savas valodas un izcelsmes. Maltas
1.vidusskolas 12.klases audzēknis Aigars Runčis stāsta, ka kopā ar savu
rokgrupu mēģinot rakstīt latgaliešu repu. "Braucot pa Latviju, visur, pirms
es saku, ka mani sauc Aigars, saku, ka esmu no Latgales." Aigaram ir kauns
par tādiem vienaudžiem, kuri kautrējas, ka viņi ir no Latgales. "Zini, es
Cēsīs nometnē dziedāju latgaliski, un pēc tam viena meitene man pienāca klāt
un teica, ka pirms tam bija nolēmusi nevienam neteikt, ka ir no Daugavpils.
Kā var būt kauns par to, kas ir nācis cauri gadsimtiem, par to, ko mums
babiņas, mamma, tētis ir mācījuši? Tad jau var kaunēties arī no saviem
vecākiem!"

Skolā nemāca novada kultūru

Kaut arī jau piekto gadu šovasar Preiļu rajona Vārkavā notiks skolotāju un
studentu vasaras kursi Vosoruošona, kuru rīko Latgales valodas un
kultūrvēstures skolotāju asociācija, tikai retais jaunietis atzīst, ka skolā
kaut ko ir mācījies par Latgales vēsturi vai literatūru. "Mums Maltā neko
nemācīja. Mēs savā starpā runājām latgaliski un mēģinājām meklēt kādu
literatūru par to," saka A.Runčis. Zane gribētu vismaz apmeklēt fakultatīvu
latgaliešu valodas un kultūras pulciņu, taču viņu skolā tāda nav. Arī
nometnes vadītāja Līga Rundāne piekrīt, ka vēl joprojām līdz šim sava novada
vēstures un kultūras mācīšana ir atstāta uz pašu skolotāju sirdsapziņas. "Ja
kāds skolotājs ir ar mieru uz sava brīvā laika rēķina kaut ko darīt, tas arī
ir. Skolu programmā nekas tāds netiek ietverts." Laikam tāpēc arī nometnē
vairāk ir jauniešu no aktīvākajiem — Rēzeknes, Ludzas, Preiļu un Balvu
rajoniem, bet no Krāslavas un Daugavpils — neviena. Skolēni zaudē savu
identitāti, un nereti šo pilsētu latviešu skolās starpbrīžos vairāk dzird
krievu valodu. "Lauku skolās vēl māca latgaliešu tradīcijas, bet pilsētu
skolās tas tiek pamests novārtā. Visi uzskata, ka jāiet uz Eiropu," saka
Dace Skrauča. Kārsavas pilsētas ģimnāzijas skolniece Inga Koklače atzīstas,
ka tikai šeit nometnē apguvusi latgaliešu valodu un uzskatot, ka tas nemaz
nav bijis tik viegli, jo valodas atšķiroties. Savukārt Pičuks, īstajā vārdā
kārsavietis Pēteris Orinskis lepni saka: "Tā ir mana valoda, un man ir
pienākums to aizsargāt. Latgaliešu valodu es nekad neaizmirsīšu, vienalga,
kādā valodā es turpmāk runāšu — latviešu, angļu vai franču."

Nometnes projekta vadītāja Ilona Zaiceva no Latgales studentu centra atzīst,
ka sākumā ļoti baidījusies, vai vispār kāds pieteiksies. "Es jau teicu Līgai
— labi, ja pieteiksies kādi desmit, pārējos tu spaidu kārtā paņemsi no
saviem skolēniem." Tomēr atsaucība bijusi apbrīnojama. Nometnes darbību
šogad finansiāli atbalstīja Valsts kultūrkapitāla fonds, pašiem dalībniekiem
bija jāmaksā tikai pieci lati. Līga atzīst, ka iztikšana bijusi paknapa,
tomēr, zinot situāciju Latgalē, baidījušies likt vairāk, lai kādam bērnam
naudas trūkums nekļūtu par šķērsli piedalīties. Iespējams, ja nometne notiks
arī nākamgad, dalības maksa varētu būt nedaudz lielāka.

"Mēs šeit esam nosmēluši Latgales jauniešu krējumu un ceram, ka arī nākamgad
šis krējums nepaliks šķidrāks," saka Ilona, bet mazā Baibiņa atzīstas:
"Vyslobuokais beja, ka nūmetnē vysi runuoja latgaliski. Vīnmār, kod runoj
latgaliski, taida muojeiga sajyuta rūnās."

Viests itamā neitī

  • par Atzolom Diinaa (apsavārta 1032 reizis)
    Harijs Bernans (217.21.164.228) -- Pyrmūdiņ, 2004 gods juļa (sīna) mieneša 19 dīnys 10 stuņdēs 2 mynotūs
    • Re: par Atzolom Diinaa (apsavārta 879 reizis)
      Armands (cable6161.tele2internet.lt) -- Catūrtdiņ, 2004 gods juļa (sīna) mieneša 22 dīnys 6 stuņdēs 58 mynotūs

 

Nūsyuteit atsaceišonu

Vuords, pavuorde:
E-posts adress:
Tema:
Viests: