Gerbs

Aktualumi

Volūda

Literatura

Viesture

Muoksla

Etnokultura

Dūmu meiti

Vasals
Bazneica
Školāni
Studenti
Breivī servisi

Gostu gruomota

Saitys













. (.)


latgola.lv

Apsavērt neits | Nūsyuteit atsaceišonu | Saroksts | Pyrmuokejuo viests | Cyta viests

vasals

interveja ar L. Rundāni

Syuteituojs: Harijs Bernans <harijs.bernans_N@N_ctco.lv> (217.21.164.205)
Data: Trešdiņ, 2004 gods juņa (vosorys) mieneša 16 dīnys 10 stuņdēs 41 mynotā


This is a multi-part message in MIME format.

------=_NextPart_000_0001_01C4538E.C01FFDC0
Content-Type: multipart/alternative;
boundary="----=_NextPart_001_0002_01C4538E.C01FFDC0"

------=_NextPart_001_0002_01C4538E.C01FFDC0
Content-Type: text/plain;
charset="windows-1257"
Content-Transfer-Encoding: quoted-printable

Pie sava turoties

http://www.latvijasavize.lv/index.php?la=286&li=2042916

Autors Linda Kusiņa
Publicēšanas datums: 2004. gada 15. jūnijs

Latgaliešu valodu uztveram dažādi, taču tepat līdzās tā dzīvo. Daudzi
Latvijas austrumu novada iedzīvotāji to uztver kā pirmo, dzimto valodu un
latviešu literāro valodu sāk īsti mācīties skolā. Taču arī latgaliešu mēlei
ir pietiekami ilga un bagāta grāmatniecības vēsture. Francis Trasūns, Jānis
Klīdzējs, Augusts Smagars, Pēteris Jurciņš — daži no latgaliešu
rakstniecības zelta fonda. Viņiem pievienojas jaunie literāti, starp kuriem
minama Līga Rundāne ar pirmo grāmatu "Leluos atlaidys" — nosaukums saistīts
ar grēku piedošanu.

Līga Rundāne ir latviešu valodas un literatūras skolotāja Kārsavas
ģimnāzijā. Pirms pāris gadiem Latgales pedagogu nometnē "Vosoruošana" radās
viņas pirmie dzejoļi, bet nupat iznākusi grāmatiņa "Leluos atlaidys".
Nometne kļuvusi par ikgadēju notikumu un šovasar tā jau ceturto reizi
apliecinās Latgales skolotāju kultūras misijas apziņu.

Grāmatas, kuras latgaliešu mēlē un par austrumu novadam svarīgo izdod
"Latgales Kultūras centrs" Jāņa Elkšņa gādībā, līdz Rīgai dažreiz nemaz
nenonāk. Tomēr to ir diezgan daudz: gan Latgales klasiķu darbu pārizdevumi,
gan jaunu literātu pirmie soļi, kā Līgas dzejoļi. Bērnībā pasakas gan
patikušas, tomēr ne par skolotājas, ne literātes karjeru viņa nav domājusi:
— Saceju, ka nikod myužā nastruoduošu par školuotuoju, bet izguoja tai, ka
struodoju gon. Vaira nasoku vuorda "nikod".

Sirsnīgie latgalieši

Dzimusi Kārsavā, pusaudža un agrās jaunības gadus pavadījusi Rogovkā,
beigusi Nautrēnu vidusskolu. Par savu latgalietes būtību jūtas lepna un uz
tādiem jokiem kā "tu troks vai nu Rogovkys" atsaka: — Nu Rogovkys. Tad dažs
labs apraujoties gan: — Bet tei ir tīsa, ka Rogovkys cylvākūs irā nazkas
sovpateigs. Maņ pateik, ka es asu nu tuo gola cālusēs. Tomēr latgaliešus ar
pārnovadniekiem cenšas salīdzināt vien tik daudz, ka savējie šķiet
sirsnīgāki, vienkāršāki un dzīvespriecīgāki: — Izaver, ka puornūvodnīki par
daudzi gryb leidzynuotīs vuocīšim ci vēļ kai cytaiž nadabiski smolki
ruodeitīs, bet tai jī zaudej poši sevi.

Līgas Rundānes latgaliskā būtība sakņojas ģimenē, sevišķi vecāsmātes
klātbūtnē:

— Muna vacuo muote beja pavysam parosta sīvīte, ticeiga katuolīte, bet reizē
ari cīš naparosta. Nikod, cikom jei dzeivuoja, natyku dzierdiejuse, ka jei
kaidu byutu aprunuojuse voi ar kaidu skandaliejuse.

Tieši vecaimātei Līga pateicas par krāšņo latgaliešu valodu. Tagad viņa pati
latgaliski raksta dzejoļus, runā ar saviem bērniem un, cik var — ar
skolēniem. Tādēļ Līgas teikto atstāju viņas būtības, viņas dzejoļu mēlē. Jo
Vuords vuordu sateik / Bolss bolsu sateik / I cylvākam lobuok teik.

Šis "Lelūs atlaidu" dzejolis likts par Latgales skolotāju nometnes
"Vosoruošana" mājas lapas moto. Pirmoreiz pedagogi sanāca kopā 2000. gadā,
lai mācītos labāk apzināties Latgales kultūras saknes, tās kopt un
iedzīvināt. Taču pamazām nākusi atskārta, ka ar to nepietiek. Skolotāji gan
kļūst arvien zinošāki un drošāki, bet informācija paliek slēgtā lokā. Tādēļ
šogad notiks pirmā nometne vidusskolēniem "Atzolys". Tajā 40 jaunieši no
visām Latgales pusēm septiņas dienas varēs pavadīt vienaudžu vidū, izzinot
latgalisko, lai no tā nekautrētos, bet uztvertu kā bagātību.

Atnāk paši

Kā pirms pusotra gada dzejoļi sākuši rakstīties, tā arī tagad nākot paši.
Vajagot tikai mazliet miera, laika pašai sev un dzejoļos ierakstās viss, kas
Līgai sāp un priecē, bijuši un nebijuši notikumi — dzīva cilvēka jūtas un
pārdomas, nevis mākslīgi konstruēti salīdzinājumi vai tīši elegantas panta
formas. Tie neesot arī pārāk laboti, ja nu kāds vārds ar citu pamainīts.

Pati labprāt lasa gan ārzemju rakstniekus, gan nu par Latvijas dzejas
klasiķiem kļuvušos Ojāru Vācieti, Imantu Ziedoni, no jaunajiem — Gundegu
Repši, Latgales jauno rakstnieku Oskaru Seikstu un Martu Pujātu. To domas un
izteiksmes veids šķietot vistuvākie. Viņas audzēkņi skolā gan pārāk ar
lasīšanu neaizraujas. Jo tehnoloģiju laikmets kāri uz grāmatām īpaši
nerosina. Tomēr ir arī cerīgas stīgas: — Par varis laseit nadaspīssi, bet
irā jau kas i losa, i poši rauga raksteit. Pa manim, svareiguok jūs kai
cylvākus nūviertēt, runuot ar jim, aiziņteresēt i tai pamazeit var da
laseišonys datikt.

Valodas straumes

Latgales drukas aizlieguma atcelšanai domātajos pasākumos kāds no runātājiem
pieminēja, ka latviešu literārā valoda ir kā Daugava, bet dialekti,
izloksnes un apvidvārdi — kā mazās ieteku upītes. Ja tās maina virzienu, tad
lielā straume, pieteku ūdeņus nesaņemot, kļūs krietni vien seklāka un
netīrāka. Diemžēl dialektus parasti neuztveram kā vērtību. Runājot
latgaliešu mēlē Rīgā, liela iespēja, ka saņemsi tiešu vai aizmugurisku
pasmīkņāšanu — skat, čangalis atbraucis. Taču dialekta lietotājam savas
puses valoda parasti šķiet mīļāka un garšīgāka par it kā literāri pareizajām
formām. Līga Rundāne, mīlot latgalisko, nenoliedz arī izteiksmīgās kursiskās
izloksnes: — Latvīšu literaruo volūda ir par daudzi "pareiza", jai tryukst
dzeiveiguma. Latgalisku tekstu var puorceļt literarajā volūdā, bet tys nikod
tai eisti naskanēs, kam tī irā atškireigi vuordu saisteibys lykumi i
gramatiskuos formys. A manī tys vyss irā dzeivs nu munys babenis runuotuos
volūdys, koč i daudzi cylvāku taidu vuordu vaira narunoj.

Tikai bagātina

Citā pusē dzīvojam Līga Rundāne sevi nevar iedomāties. Ciemos aizbraukt — to
jā: — Palikšonu Latgolā nasaistu ar kaidu īpašu patriotismu, tys vīnkuorši
tai ruodejuos dabiski. Tagad vyspuor navaru īsadūmuot sevi, pīvadumam,
kurzemnīku storpā dzeivojūt. Maņ jī taidi drupeit "solti" ruodīs, bet lai jī
pīdūd. Varbyut es jūs vīnkuorši nasaprūtu. Tomēr esot gadījies dzirdēt
jautājumus, vai Latgalē maz ir veikali un elektrība. Īpaši priecīga
nešķietot arī novada un valodas nākotne, taču: — Grybātūs, lai latgalīšu
volūda dzeivoj, lai jaunī cylvāki Latgolā nasabeist runuot latgaliski,
nasakaunej nu sova latgaliskuma. Pagaidām gan viss kultūras darbs, ko
Latgalē dara, balstoties tīrā entuziasmā. Gribētos vairāk valsts atbalsta:

— Latgalīšu volūda nivīnu nikai naapdraud, bet gon dora myusus vysus
boguotuokus. Pazaudēt vysu irā cīš vīglai, bet tai jau var ari vysi latvīši
pagaist lelajā volūdu saimē. Juosatur pi sova. Juosatur.

------=_NextPart_001_0002_01C4538E.C01FFDC0
Content-Type: text/html;
charset="windows-1257"
Content-Transfer-Encoding: quoted-printable

<html>

<head>
<META HTTP-EQUIV="Content-Type" CONTENT="text/html;
charset=windows-1257">

<meta name=Generator content="Microsoft Word 10 (filtered)">

<style>
<!--
/* Font Definitions */
_N@N_font-face
{font-family:Tahoma;
panose-1:2 11 6 4 3 5 4 4 2 4;}
/* Style Definitions */
p.MsoNormal, li.MsoNormal, div.MsoNormal
{margin:0in;
margin-bottom:.0001pt;
font-size:12.0pt;
font-family:"Times New Roman";
color:windowtext;}
h4
{margin-right:0in;
margin-left:0in;
background:white;
font-size:12.0pt;
font-family:Tahoma;
color:black;
font-weight:bold;}
a:link, span.MsoHyperlink
{color:blue;
text-decoration:underline;}
a:visited, span.MsoHyperlinkFollowed
{color:purple;
text-decoration:underline;}
p
{margin-right:0in;
margin-left:0in;
font-size:10.0pt;
font-family:Tahoma;
color:black;}
span.EmailStyle17
{font-family:Arial;
color:windowtext;}
p.author, li.author, div.author
{margin-right:0in;
margin-left:0in;
font-size:10.0pt;
font-family:Tahoma;
color:#666666;}
_N@N_page Section1
{size:8.5in 11.0in;
margin:1.0in 1.25in 1.0in 1.25in;}
div.Section1
{page:Section1;}
-->
</style>

</head>

<body lang=EN-US link=blue vlink=purple>

<div class=Section1>

<h4><b><font size=3 color=black face=Tahoma><span lang=ES
style='font-size:
12.0pt'>Pie sava turoties</span></font></b></h4>

<p class=author><font size=2 color="#666666"
face=Tahoma><span lang=ES

style='font-size:10.0pt'>http://www.latvijasavize.lv/index.php?la=286&li=2042916</span></font></p>;

<p class=author><font size=2 color="#666666"
face=Tahoma><span lang=ES
style='font-size:10.0pt'>Autors <strong><b><font face=Tahoma><span
style='font-family:Tahoma'>Linda Kusiņa</span></font></b></strong><br>
Publicēšanas datums: 2004. gada 15. jūnijs<br>
</span><img width=265 height=1
src="cid:image001.gif_N@N_01C4538E.BE262990"></font></p>

<p><font size=2 color=black face=Tahoma><span lang=ES
style='font-size:10.0pt'>Latgaliešu
valodu uztveram dažādi, taču tepat līdzās tā dzīvo. Daudzi Latvijas austrumu
novada iedzīvotāji to uztver kā pirmo, dzimto valodu un latviešu literāro
valodu sāk īsti mācīties skolā. Taču arī latgaliešu mēlei ir pietiekami ilga un
bagāta grāmatniecības vēsture. Francis Trasūns, Jānis Klīdzējs, Augusts
Smagars, Pēteris Jurciņš — daži no latgaliešu rakstniecības zelta fonda. Viņiem
pievienojas jaunie literāti, starp kuriem minama Līga Rundāne ar pirmo grāmatu
"Leluos atlaidys" — nosaukums saistīts ar grēku
piedošanu.</span></font></p>

<p><font size=2 color=black face=Tahoma><span lang=ES
style='font-size:10.0pt'>Līga
Rundāne ir latviešu valodas un literatūras skolotāja Kārsavas ģimnāzijā. Pirms
pāris gadiem Latgales pedagogu nometnē "Vosoruošana" radās viņas
pirmie dzejoļi, bet nupat iznākusi grāmatiņa "Leluos atlaidys".
Nometne
kļuvusi par ikgadēju notikumu un šovasar tā jau ceturto reizi apliecinās
Latgales skolotāju kultūras misijas apziņu.</span></font></p>

<p><font size=2 color=black face=Tahoma><span lang=ES
style='font-size:10.0pt'>Grāmatas,
kuras latgaliešu mēlē un par austrumu novadam svarīgo izdod "Latgales
Kultūras centrs" Jāņa Elkšņa gādībā, līdz Rīgai dažreiz nemaz nenonāk.
Tomēr
to ir diezgan daudz: gan Latgales klasiķu darbu pārizdevumi, gan jaunu literātu
pirmie soļi, kā Līgas dzejoļi. Bērnībā pasakas gan patikušas, tomēr ne par
skolotājas, ne literātes karjeru viņa nav domājusi: — Saceju, ka nikod myužā
nastruoduošu par školuotuoju, bet izguoja tai, ka struodoju gon. Vaira nasoku
vuorda "nikod".</span></font></p>

<p><font size=2 color=black face=Tahoma><span lang=ES
style='font-size:10.0pt'>Sirsnīgie
latgalieši</span></font></p>

<p><font size=2 color=black face=Tahoma><span lang=ES
style='font-size:10.0pt'>Dzimusi
Kārsavā, pusaudža un agrās jaunības gadus pavadījusi Rogovkā, beigusi Nautrēnu
vidusskolu. Par savu latgalietes būtību jūtas lepna un uz tādiem jokiem kā
"tu troks vai nu Rogovkys" atsaka: — Nu Rogovkys. Tad dažs labs
apraujoties gan: — Bet tei ir tīsa, ka Rogovkys cylvākūs irā nazkas sovpateigs.
Maņ pateik, ka es asu nu tuo gola cālusēs. Tomēr latgaliešus ar pārnovadniekiem
cenšas salīdzināt vien tik daudz, ka savējie šķiet sirsnīgāki, vienkāršāki un
dzīvespriecīgāki: — Izaver, ka puornūvodnīki par daudzi gryb leidzynuotīs
vuocīšim ci vēļ kai cytaiž nadabiski smolki ruodeitīs, bet tai jī zaudej poši
sevi. </span></font></p>

<p><font size=2 color=black face=Tahoma><span lang=ES
style='font-size:10.0pt'>Līgas
Rundānes latgaliskā būtība sakņojas ģimenē, sevišķi vecāsmātes klātbūtnē:
</span></font></p>

<p><font size=2 color=black face=Tahoma><span lang=ES
style='font-size:10.0pt'>—
Muna vacuo muote beja pavysam parosta sīvīte, ticeiga katuolīte, bet reizē ari
cīš naparosta. Nikod, cikom jei dzeivuoja, natyku dzierdiejuse, ka jei kaidu
byutu aprunuojuse voi ar kaidu skandaliejuse.</span></font></p>

<p><font size=2 color=black face=Tahoma><span lang=ES
style='font-size:10.0pt'>Tieši
vecaimātei Līga pateicas par krāšņo latgaliešu valodu. Tagad viņa pati
latgaliski raksta dzejoļus, runā ar saviem bērniem un, cik var — ar skolēniem.
Tādēļ
Līgas teikto atstāju viņas būtības, viņas dzejoļu mēlē. Jo Vuords vuordu sateik
/ Bolss bolsu sateik / I cylvākam lobuok teik.</span></font></p>

<p><font size=2 color=black face=Tahoma><span lang=ES
style='font-size:10.0pt'>Šis
"Lelūs atlaidu" dzejolis likts par Latgales skolotāju nometnes
"Vosoruošana" mājas lapas moto. Pirmoreiz pedagogi sanāca kopā 2000.
gadā, lai mācītos labāk apzināties Latgales kultūras saknes, tās kopt un
iedzīvināt. Taču pamazām nākusi atskārta, ka ar to nepietiek. Skolotāji gan
kļūst arvien zinošāki un drošāki, bet informācija paliek slēgtā lokā. Tādēļ
šogad notiks pirmā nometne vidusskolēniem "Atzolys". Tajā 40 jaunieši
no visām Latgales pusēm septiņas dienas varēs pavadīt vienaudžu vidū, izzinot
latgalisko, lai no tā nekautrētos, bet uztvertu kā bagātību.</span></font></p>

<p><font size=2 color=black face=Tahoma><span lang=ES
style='font-size:10.0pt'>Atnāk
paši</span></font></p>

<p><font size=2 color=black face=Tahoma><span lang=ES
style='font-size:10.0pt'>Kā
pirms pusotra gada dzejoļi sākuši rakstīties, tā arī tagad nākot paši. Vajagot
tikai mazliet miera, laika pašai sev un dzejoļos ierakstās viss, kas Līgai sāp
un priecē, bijuši un nebijuši notikumi — dzīva cilvēka jūtas un pārdomas, nevis
mākslīgi konstruēti salīdzinājumi vai tīši elegantas panta formas. Tie neesot
arī pārāk laboti, ja nu kāds vārds ar citu pamainīts.</span></font></p>

<p><font size=2 color=black face=Tahoma><span lang=ES
style='font-size:10.0pt'>Pati
labprāt lasa gan ārzemju rakstniekus, gan nu par Latvijas dzejas klasiķiem
kļuvušos Ojāru Vācieti, Imantu Ziedoni, no jaunajiem — Gundegu Repši, Latgales
jauno rakstnieku Oskaru Seikstu un Martu Pujātu. To domas un izteiksmes veids
šķietot vistuvākie. Viņas audzēkņi skolā gan pārāk ar lasīšanu neaizraujas. Jo
tehnoloģiju laikmets kāri uz grāmatām īpaši nerosina. Tomēr ir arī cerīgas
stīgas: — Par varis laseit nadaspīssi, bet irā jau kas i losa, i poši rauga
raksteit. Pa manim, svareiguok jūs kai cylvākus nūviertēt, runuot ar jim,
aiziņteresēt i tai pamazeit var da laseišonys datikt.</span></font></p>

<p><font size=2 color=black face=Tahoma><span lang=ES
style='font-size:10.0pt'>Valodas
straumes</span></font></p>

<p><font size=2 color=black face=Tahoma><span lang=ES
style='font-size:10.0pt'>Latgales
drukas aizlieguma atcelšanai domātajos pasākumos kāds no runātājiem pieminēja,
ka latviešu literārā valoda ir kā Daugava, bet dialekti, izloksnes un
apvidvārdi
— kā mazās ieteku upītes. Ja tās maina virzienu, tad lielā straume, pieteku
ūdeņus nesaņemot, kļūs krietni vien seklāka un netīrāka. Diemžēl dialektus
parasti neuztveram kā vērtību. Runājot latgaliešu mēlē Rīgā, liela iespēja, ka
saņemsi tiešu vai aizmugurisku pasmīkņāšanu — skat, čangalis atbraucis. Taču
dialekta lietotājam savas puses valoda parasti šķiet mīļāka un garšīgāka par it
kā literāri pareizajām formām. Līga Rundāne, mīlot latgalisko, nenoliedz arī
izteiksmīgās kursiskās izloksnes: — Latvīšu literaruo volūda ir par daudzi
"pareiza", jai tryukst dzeiveiguma. Latgalisku tekstu var puorceļt
literarajā volūdā, bet tys nikod tai eisti naskanēs, kam tī irā atškireigi
vuordu saisteibys lykumi i gramatiskuos formys. A manī tys vyss irā dzeivs nu
munys babenis runuotuos volūdys, koč i daudzi cylvāku taidu vuordu vaira
narunoj.</span></font></p>

<p><font size=2 color=black face=Tahoma><span lang=ES
style='font-size:10.0pt'>Tikai
bagātina</span></font></p>

<p><font size=2 color=black face=Tahoma><span lang=ES
style='font-size:10.0pt'>Citā
pusē dzīvojam Līga Rundāne sevi nevar iedomāties. Ciemos aizbraukt — to jā: —
Palikšonu Latgolā nasaistu ar kaidu īpašu patriotismu, tys vīnkuorši tai
ruodejuos
dabiski. Tagad vyspuor navaru īsadūmuot sevi, pīvadumam, kurzemnīku storpā
dzeivojūt. Maņ jī taidi drupeit "solti" ruodīs, bet lai jī pīdūd.
Varbyut
es jūs vīnkuorši nasaprūtu. Tomēr esot gadījies dzirdēt jautājumus, vai Latgalē
maz ir veikali un elektrība. Īpaši priecīga nešķietot arī novada un valodas
nākotne, taču: — Grybātūs, lai latgalīšu volūda dzeivoj, lai jaunī cylvāki
Latgolā nasabeist runuot latgaliski, nasakaunej nu sova latgaliskuma. Pagaidām
gan viss kultūras darbs, ko Latgalē dara, balstoties tīrā entuziasmā. Gribētos
vairāk valsts atbalsta: </span></font></p>

<p><font size=2 color=black face=Tahoma><span lang=ES
style='font-size:10.0pt'>—
Latgalīšu volūda nivīnu nikai naapdraud, bet gon dora myusus vysus boguotuokus.
Pazaudēt vysu irā cīš vīglai, bet tai jau var ari vysi latvīši pagaist lelajā
volūdu saimē. </span>Juosatur pi sova. Juosatur.</font></p>

<p class=MsoNormal><font size=2 face=Arial><span
style='font-size:10.0pt;
font-family:Arial'> </span></font></p>

</div>

</body>

</html>

------=_NextPart_001_0002_01C4538E.C01FFDC0--

------=_NextPart_000_0001_01C4538E.C01FFDC0
Content-Type: image/gif;
name="image001.gif"
Content-Transfer-Encoding: base64
Content-ID: <image001.gif_N@N_01C4538E.BE262990>

R0lGODdhCQEBAHcAACH+GlNvZnR3YXJlOiBNaWNyb3NvZnQgT2ZmaWNlACwAAAAACQEBAIDV4rkB
AgMCDoSPqcvtD6OctNqLs4YFADs
------=_NextPart_000_0001_01C4538E.C01FFDC0--

Viests itamā neitī

  • interveja ar L. Rundāni (apsavārta 1396 reizis)
    Harijs Bernans (217.21.164.205) -- Trešdiņ, 2004 gods juņa (vosorys) mieneša 16 dīnys 10 stuņdēs 41 mynotā
    • Re: interveja ar L. Rundāni (apsavārta 1191 reizi)
      ilona (193.178.151.84) -- Catūrtdiņ, 2004 gods juņa (vosorys) mieneša 17 dīnys 8 stuņdēs 26 mynotūs
    • Re: interveja ar L. Rundāni (apsavārta 1082 reizis)
      Ansis Ataols Berzins (mail3.latnet.lv) -- Pīktdiņ, 2004 gods juņa (vosorys) mieneša 18 dīnys 10 stuņdēs 21 mynotā
    • Re: interveja ar L. Rundāni (apsavārta 1762 reizis)
      Anna Stafecka (81.198.154.216) -- Svātdiņ, 2004 gods juņa (vosorys) mieneša 20 dīnys 16 stuņdēs 42 mynotūs

 

Nūsyuteit atsaceišonu

Vuords, pavuorde:
E-posts adress:
Tema:
Viests: