Gerbs

Aktualumi

Volūda

Literatura

Viesture

Muoksla

Etnokultura

Dūmu meiti

Vasals
Bazneica
Školāni
Studenti
Breivī servisi

Gostu gruomota

Saitys













. (.)


latgola.lv

Apsavērt neits | Nūsyuteit atsaceišonu | Saroksts | Pyrmuokejuo viests | Cyta viests

vasals

Re: sagurui?

Syuteituojs: ilona <zaicih_N@N_one.lv> (193.178.151.84)
Data: Pyrmūdiņ, 2004 gods maja (lopu) mieneša 31 dīnys 8 stuņdēs 26 mynotūs

Atsaceišona iz: Re: sagurui? (saprge)

> A pastosti kas tur nutyka. Ite Rubineits.
> >
> Nav tik vīgli. Paraleli nūtyka kaidi 4 - 5 latgalīšu pasuocīni
> vysaiduos Latvejis vītuos, nabeja 1 cylvāka spākūs apvīnuot
> vaira par 2.

tai jau vysod, ka viinlaik nuuteik vysakuo cik interesanta, ka pi lobuojuos grybys vysu navar aizspiet.

Par Bolvim:
Cik loba līta myusu dīnuos ir internets, jū pa tū najauši dabuoju zynuot, ka laikā nu 21. da 23. maja teik pīduovuots pīsadaleit teoretiski praktiskā seminarā par Maja dzīduojumim pi krucifiskim, kū organizieja Ruta Cybule, Anda Beitāne i Dzintars Čerbakovs. I tai roduos moza treju dīnu dīnysgruomota:
21. majs.
Ap trejom stundem beju Bolvūs, kur mani jau sagaidieja sylta sauleite i seminara iniciatore Ruta, beja tik juosagaida puorejī seminara dalinīki, organizatori i lektori, piec eisys sapazeišonuos, mes devomīs ceļā. Braucamais aizvyzynuoja iz Susuoju pogostu, kur ari suokuos īpazeišonuos ar ceļa krystim.
- Egļovys krysts, kas atsarūn pi Nizinsku sātys i kū atjaunuoja ituos sātys saiminīki ( Muora Nizinska) i mūceņu nu kūka izgrieba M. Nizinskys veirs.
- Vonagovys krysts
- Susuoju krystu vacajā vītā atjaunuoja Leontina Bukovska ar saimi. Krystu īsvietieja dekans Pīters Vilcāns i iz īsvieteibom beja īsaroduš daudzeji cīma ļauds, ka cytim tik atlyka breinuotīs, cik ticeigs cīmots.
- Puokšovys krysts atsarūn pi Vitolda Korņeva sātys. Krysts ir sovdabeigs ar tū, ka jam ir dalykts viersā cīma krysts ar kū izvoda nabašnīku. ( bēruos krystu nas nabašnīka krystdāls)
- Sviļpovys krysts atsarūn pi vacuo Bolvu – Viļakys ceļa i iz Joannys Myurneicys zemis, pi bejušuos sātys, kurys vairs nav.
- Skockovys krysts atjaunuots vacā vītā pi Annys Rupkys dzymtuos sātys i cīši smuki izavēra, jū izrūtuots ar syunu veitni , a navys ar plastmasa pučom.
- Meirovys krysts pastateits jaunā vītā, jū sātys saiminīki Eleonora i Oļgerts Sprukuli izsacieja vieleišonūs.
Tuoļuok ceļš aizveda iz Mednevys pgosta Vyduču kopim, kur beja saguojušys cioceitis i Maja dzīduojums jau beja suocīs. Nūskaitieja rožancu tik dreižā tempā, ka jauna byudama ar mūkom tiku leidza, tod dzīduoja litaneju Vysusv. Jaunovai Marijai i cytys dzīsmis Dīvmuotis gūdam. Dzīsmis dzīduoja ni tik nu puotoru gruomotys „Teicit Kungu”, a nu vacom lapeņom ar rūku raksteitom. Dzīduojumu vysod beidz ar dzīsmi „Loba nakts, o Jezus! Tu muna mīleiba..” Tai i nasaprotu par kū vacuos cioceitis skaita „Myužeigu mīru..” , a ni „Myužeigu duseišonu..”. Juosoka, kai ir , bet vysjautruokais pasuokums ir značku vylkšona, jū ar napacīteibu gaidieju sovu kuortu i tik cerieju, ka naizvylkšu tū jūceigū značkeņu, kura pīsoka, nasavērt iz tū pusi iz kuru vysvairuok grybīs. Nūsolu gon „piec suņa”, da i sunim nav ni vainis, jū cikom dzīduoja, tikom diveji suni beja atguojuši pakaļ sovom saimineicom, sok, navar jau zynuot kur tī saiminīki volkojās apleik, ka nav sātā.

22. majs.
Deveņūs nu reita suokuos seminara teoretiskuo daļa.
1. lekceja. Mārtiņš Boiko „ Z – Latgolys tradicynaluos muzykys viesturiskī i stilistiskī sluoni.” Mozi pīroksti nu burtneicys : Z – Latgolys treis pogosti Viļakys, Škilbānu i Baļtynovys veidoj sovpateigu tradicionalu muzykys materialu. Lels folklorys kūpu bleivums saleidzynuojumā ar vysu Latveju. Jaunais sluoņs vairuok ir mažorā, a vacais – minorā. Dzīd pa vieju, pret vieju nadzīd. Kai dzīd tolkā dzīduotuoji, tai dūmoj par pošu tolku i saiminīkim. Latgolys katuoliski tradicyonaluo muzyka ir religiskis dzīsmis i saļmi. Latgolā religiskis dzīsmis dzīd ni tikai bazneicā, a ari uorpus tuos. Tei ir daudzveideiga paruodeiba, kas masveidā pasaruoda pasaulī 18. godu symta pādeigā caturksnī. Saļmu teksti ir nu lyugšonu gruomotom, a melodeja teik puormontuota mutiski. Saļmu dzīduošona ir daudzuos zemēs. Tautisdzīsmis „ Purvi, purvi, meži, meži” melodeja ir religiskuos dzīsmis „Dzīd gūdu Marijai” refremam.
2. lekceja. Mārtiņš Boiko „Jezuiti. Mentalitate i montuojums.” Jezuita ordeņa dibynuotuojs ir Ignācejs Lojols, kas beja da tam soldots. Jezuitu ordenī vaļdieja dzeļžaina disciplina. Jezuiti beja ari Paragvajā i Kīnys Republikā, es ta dūmuoju , ka tikai Eiropā.
3. lekceja. Anda Beitāne „Maja dzīduojumi pi krysta.” Drupeit damygu, ite ni lektoris vaine, a tai saguoja, jū uorā leits leja. Ir atrosti dokumenti par tū , ka pi krystim dzīduoja ari Padūmju Savīneibys laikā. Blokussiedeituoja īroksts burtneicā „Bet breineigi, ka čiuli atkluojuši naizpieteitu nišu – katōlicismu i Latgolu.”
4. lekceja. Muosa Klāra „ Latgalīšu goreigū dzīsmu gruomotys godsymtu gaitā”.
Prast dzīsmis ir gūda līta. „ Kas prūt, tys prūt nu obim golym.” (lobs saciejums). Osyunys evangeliju izdevs Livonejis klērs, tys ir cylvāks, kas ir inkardineits Livonejis diecezī i jezuiti tī navarātu byut, pa tam ir maldeigs pījāmums, ka jezuiti ir izdevuši „Evangelia toto anno..” Myusu Zīmassvātku dzīsmis ir cīši leidzeigys pūļu. Ari bazneicys latgalīšu volūdā ir izmainis: gaspaža – jumprova – jaunova. Beja dzīsmis, kas aizstuoja Vacū Dereibu. Prostā volūdā puorstuosteiti nūtykumi, kas ir apraksteiti Svātajūs Rokstūs. Garuos dzīsmis nu myusdīnu lyugšonu gruomotom ir pazudušys. Urrrāaaa! Beidzūt es tū zynu, jau paseņ beju dzierdiejuse, ka dzīsmis „Auga, auga rūžeņa” melodejai ir leidzeiga religiskai dzīsmei i tei ir „ Muna tu prīca, o Jezu muns”. Maja dzīduojumi Latgolā datejami ar 19. godsymta vydu.
5. lekceja. Ontons Rancāns „ Krucifisku izcelsme.” Krucifisku paruodeišonūs saista ar jezuitim. Rēzeknis rajona Feimaņu mūceņš ir īpaš ar tū, ka pīrostuo ieršku krūņa vītā Jezum Krystum iz golvys ir karaļa krūņs. Mūceņu lelums Bolvu rajonā ir 70 – 140 cm. Sovā laikā ir bejs ap 2 000 krucifisku.
6. lekceja. Bazneickungs Ivars Babris „ Krysta tāls Svātū Rokstu kontekstā”. Par Krysta tālu myusim kotram ir sovi prīkšstoti. Jezus laika bīdri ir juo muocekli, apustuli. Citati nu Lūkasa evangeleja. Runojūt par Pesteituoju, rūnās tāls – krystā systuo.
7. lekceja. Veronika Irbeite „ Literatūrys apskots par temu.” Gruomotys, kuruos ir raksteits maja dzīduojumim. Oto Svenne „Vecā un jaunā Latgale” 1923.g., St. Škutāna „Dīva Mōtes kults un Mōras zeme.” 1954.g., Jezups Grišāns „Pa pagōtnis stygom.” , „Acta Latgalica II ” , 2003. goda „Dienas” pīlykumā „Sestdiena” Annys Rancānys roksts.
Vyss beidzūt var izkustynuot kuojis i piec kopeja braucom iz Bierzpiļs pogosta Austerim, tī cioceitis saguojušys nu apkuortejuom sātom pi krysta dzīd i drupeit jaunuokys dzīsmis, nu gruomotys „Krystus gaisma”. Krysts ir iz kolna i tyucs staiguoja vysapleik, bet apsažāluo, nu apkuortejīm sasaklausieju , ka leits nalej pa tam, ka asom iz kolna da i pi krysta. I ite piec nalelys strāčeitis atguoja suņs, roduos prīkšstots, ka suņs pi krysta, kur dzīd Dīvmuotei par gūdu ir naatjemoma līta. Pa ceļam apsavērom Beļausku divejus krystus, tod braucūt iz Bieržu bazneicu pamaniejom, ka pi Bierzpiļs centra krysta ir saguojušys četrys cioceitis, liecom uorā nu autobuseņa i guojom pasaklauseit, kai ta juos tū dora, oi, kaids satraukums cioceitem izguoja, to skusteņš ni taids, to capure sprosta apmaukta, ite cioceitis dzīduoja jau nu Ontona Matvejāna gruomotom. Cīši lels leits izguoja, samierku. Piec laiceņa turpynuojom īsuoktū ceļu da bazneicai. Smuka i gaiša bazneica, koč i cioceite stuostiejs, ka vajadzeigs remonts, a naudys nav, da i kai nūmyra vacais bazneickungs, tai nav sova patstuoveiguo bazneickunga. Pa ceļam iz Bolvim i dabasi skaidruoki palyka, i myusu dzīsmis skaneiguokys.
23. majs.
Pi rūbežsorgim dabuojom caurlaidis, jū braucīņs byus pīrūbežys jūslā, pa ceļam pajiemom Ontonu Slišānu i īpazeišonuos ar Škilbānu pogosta krystim varieja suoktīs.
- Komugreivys krysta vacums varātu byut dateits ar 19. gs. pyrmū pusi. Krysts atsarūn vaca ceļa molā, vaca cīma centrā. Komunistu laikā mūka ( itymā pusī mūceņu sauc par mūku, tautā par kūdu cylvāku soka: sakaļts kai kūka mūka) tyka nūjimts i īmests purvā, a tai kai ļauds syudzejuos, tod uzlyka atpakaļ. Krysts ir daudz kū pīredziejs, jū daudzis frontis ir guojušys garom, blokus sātā 1919. godā atsaroda lazarete, 1940-tūs godūs vuoci apšuova natuoli komunistu pīkritiejus. Jau kai ostoņus godus nanūteik dzīduošona pi krysta.
- Lotušu kopu krucifisks, itys ir bejušais cīma krysts, kas puornasts iz kopim. Ituo krysta mūka ir smaidūšs.
- Zelču krysts ir sakūpts, koč dzīduošona pi juo nanūteik, jū nu leluo cīma 30 sātom tik diveji vacpuiši ir veļ dzeivi.
Dabraucom pi Oduma Vizuļa sātys, kur ir pīmenis zeime, a tod myusu ceļš veda iz Baļtynovys pogosta Sviļpovu, kur pi Sviļpovys krysta gaidieja sabraukušī drycānīši ar Ontonu Matvejānu i krysta kūpieja i dzīduotuoja Baiba Supe ar bruoli i unuku. Ontons Matvejāns beja leidza pajiems vacu vacuos zeimeitis, tai, ka vysi dzīduotuoji varieja pīsadaleit značku vylkšonā (Sorgojīs, vysu dīnu nu bōršonōs). Pa ceļam eimūt iz ūtru Sviļpovys krystu myus rikteigi nūsvietieja krusa zierņa lelumā, tod i leits atguoduoja, ka seņ nav par sevi lics maneit i ar vysu dabasu svieteibu i pi ituo krysta nūdzīduojom dzīsmis Dīvmuotis gūdam.

Paļdis organizietuojim par vīnreizieju īspieju īpazeit sovys dzymtuos pusis tradicejis i cereibā iz sasatikšonu cytu godu pi kaida krysta maja mienesī.

Par Riezeknī:
Drupeit jau ir byuts, bet gola rezeltats ir rezoluceja, kas nuupubliceita i itymaa lopaa.

Par Reigu:
Pasuociiņs Breivdobys muzejaa - Latgalīšu dīnys, ar itymā lopā ir publiceits.

Par Daugpili:
Beja konference, informacejis vairuok nav ,jū Daugpilī nav nūdybynuoti kontakti, a poši kai partizani klusej.

Viests itamā neitī

  • Re: sagurui? (apsavārta 920 reižu)
    Arturs Rubenis (dialup-4.159.86.251.Dial1.Chicago1.Level3.net) -- Trešdiņ, 2004 gods maja (lopu) mieneša 26 dīnys 23 stuņdēs 42 mynotūs
    • Re: sagurui? (apsavārta 958 reizis)
      saprge (62.85.62.117) -- Catūrtdiņ, 2004 gods maja (lopu) mieneša 27 dīnys 15 stuņdēs 11 mynotūs
      • Re: sagurui? (apsavārta 1154 reizis)
        ilona (193.178.151.84) -- Pyrmūdiņ, 2004 gods maja (lopu) mieneša 31 dīnys 8 stuņdēs 26 mynotūs
        • Re: sagurui? (apsavārta 974 reizis)
          saprge (62.85.62.117) -- Pyrmūdiņ, 2004 gods maja (lopu) mieneša 31 dīnys 17 stuņdēs 41 mynotā

 

Nūsyuteit atsaceišonu

Vuords, pavuorde:
E-posts adress:
Tema:
Viests: