vasals

autortīseibys - par "uo" redigeišonu

Syuteituojs: saprge <saprge_N@N_navigator.lv> (62.85.62.117)
Data: Catūrtdiņ, 2004 gods maja (lopu) mieneša 27 dīnys 15 stuņdēs 9 mynotūs

Atsaceišona iz: Aleksandrs Adamāns (ilona)

Izaklausa cīš iņteresnai - par 1987. godu i Viejānu.

Tys veļreiz daruoda, ka divskaņa [uo] apzeimuojuma "ō" i "uo" kari ir muoksleigi izpyusti laikam tok 90. goduus, tai nūsaformejūt konfliktam, kur lela lūma varbyut atškireigom paaudzem, varbyut kaidom cytom latgalīšu sabīdreibys daļom.
Kab 90. godu suokuos byutu tykuši pi vīna sliedzīņa, ari vairuok byutu sasnāguši - ka tyvredzeigai namaklātu īkšejū inaidnīku tī, kur taida nimoz nav - mierki to, carams, vysim vīnaidi. Globuot, kūpt, atteisteit volūdu i latgaliskumu.

Ite simptomatiska ruodīs 2003. goda suokuos Reigā nūtykušuo diskuseja par latgalīšu rokstu volūdys vaicuojumim - tymā, pīsadolūt goreigajai i laiceigajai inteligeņcei, kūpeigi tyka panuokta vīnuošonuos, ka volūda ir juokūp, juonormej specialistim - taitod volūdnīkim. Par tū ari tyka izveiduota ortografejis komiseja. A puorejī, tymā skaitā bazneica, jims tū vārā i volūdu lītuos taidā raksteibā, kaida byus volūdnīku normāta. Taidu vīdūkli paude kardinals Juoņs Pujats, taidu atbaļstēja ari cyti.
Kas nūteik piec laika? Rēziknē veiskupa Juoņa Buļa bazneicys vadeibys īkšejā sapuļcē vīnojās, ka pīsaturēs pi vacuos ortografejis. Viņs sūļs iz prīšku, div atpakaļ.

Plaisa pliešās jo plotuoka - školuos fakuļtativi vuica i školuotuoju vosorys kursūs "Vosoruošona", školānu nūmetnē "Atzolys" lītoj, olimpiadis reikoj i cytus volūdys aktualizeišonys pasuocīņus veidoj, jemūt vārā 20. gs. beiguos, 20./21. gs. mejā normātu raksteibu, a goreidznīceiba, vīneiguo latgalīšu izdevnīceiba vysleidza turīs pi sova. Kai te lai nasuoc dūmuot, ka latgalīši poši sev ir leluokī īnaidnīki?

Juodūmoj par nuokūtni, par volūdys atteisteibu laikūs iz prīšku, na itū momentu i nazkaidim principim, kam niele nasavar puorkuopt puori. Latgaliski izeimūšus voi latgaliskūs tekstus publicejūšūs izdavumu redaktori pīsauc bailis nu bazneicys (cik daudz jei myusu dīnuos kas dīnys, na iz papeira vaira kūp, lītoj volūdu? - vysu cīnu paguotnei), bailis nu skaiteituoja, kas pīrads pi vīnys tradicejis.

A cik ir tūs, kas pīroduši pi ūtrys? Cik vyspuor ir skaiteituoju? Par kū taida tolerance nu vīnys pusis, a piļneiga nasariekinuošona ar cytā tradicejā rokstūšim autorim i skaitūšim cylvākim? To itī na auditoreja? Par daudz jauni varbyut i var tikt vīglu rūku pastumti pi molys? A kas byus piec godu 20?

Tiuleņ maņ kriss viersā i oponēs, skaitūt stereotipiskū panteņu, ka nivīns jau piec 20 godu latgaliski narunuos, pat saimē nā, i naskaitēs nikai.
Te juovaicoj - kur ta mes vysi paliksim. Kai beja, tai byus - tik cik lelā mārā. Ite vareiba itymā laikā īspaiduot nuokušū laiku - na meklejūt muksleigus konfliktus, prūtama līta.

Cerīs, ka kaids rysynuojums vysleidza tiks atrosts - ka ni vaira, to vysmoz nuokušā paaudzē. Munejuo (20 gadeigī) laikam jau par vacu.

Muna puorlīceiba - lai roksta ar "ō" tī, kas tai roksta jau godim ilgi, - ka tik roksta. Bet lai redaktori napuormej munus rokstus taipat kai es leidzeigā gadīnī nameju cytu raksteitū.

Tys ir suopeiguokais punkts - ruodīs, ka ar jūceigu speiteibu i zviereigu apjiemeibu vysu ar "uo" raksteitū mej iz "ō" - ite dūmoju "Tāvu Zemes kalendaru", "Katōļu Dzeivi", lelā mārā ari "Rēzeknes Vēstis" i cytus.

Tys patīseibā var ari tikt pagrīzts (varbyut vajadzātu?) kai autortīseibu puorkuopums - seviški, ka runa par originaltekstim.
Ar kaidom tīseibom redaktors puormej pat dzeju?
Kur tok kotrai skanei, kotrai grafiskai zeimei, seviški 20., 21. gs. tradicejā, lela nūzeime. Ir tok atškireiba, voi aliteracejis gadīnī dzejūlī nazcik reižu atsakuortoj skanis "uo", kū grafiski ruoda ari atpazeistams divskaņa apzeimuojums "uo", voi nazkaidi muoksleigys konvencejis rezultatā pījimti simboli "ō", kas zynuotuojim ir juosaprūt kai divskaņs - kur lela dale pat latgalīšu (cik lela vyspuor ir skaiteišonys prakse) puorskaiteis kai garū "o".
Voi ite nacīš teksts, nasaveidoj jau jauns teksts??? I kas itaidā gadīnī autors - dzejnīks, redaktors voi ortografeja?

Nu tuo ari muna skepse par publiceišonūs itymūs izdavumūs, koč varbyut i byutu kū īdūt. Gols golā, var tok iztikt - es to tūs tekstus zynu taipat, par kū maņ jūs dūt publicēt i skaitēt kaidam cytam...

Viests itamā neitī

• Aleksandrs Adamāns (apsavārta 1303 reizis)
  ilona (193.178.151.84) -- Catūrtdiņ, 2004 gods maja (lopu) mieneša 27 dīnys 10 stuņdēs 16 mynotūs
  • autortīseibys - par "uo" redigeišonu (apsavārta 1478 reizis)
    saprge (62.85.62.117) -- Catūrtdiņ, 2004 gods maja (lopu) mieneša 27 dīnys 15 stuņdēs 9 mynotūs
  • Re: Aleksandrs Adamāns (apsavārta 1319 reižu)
    Ansis Ataols Berzins (mail3.latnet.lv) -- Catūrtdiņ, 2004 gods maja (lopu) mieneša 27 dīnys 17 stuņdēs 4 mynotūs

Dūmu meits/viestu eile vasals dora iz WebBBS 2.25 i Majordomo 1.94.4.
Kūpāsalaids, piļneiguojs i latgaliskuojs © 2000 Aņss Ataols Bierzeņš        Myusu E-posta adress: latgola@latgola.lv