Gerbs

Aktualumi

Volda

Literatura

Viesture

Muoksla

Etnokultura

Dmu meiti

Vasals
Bazneica
kolni
Studenti
Breiv servisi

Gostu gruomota

Saitys













. (.)


latgola.lv

Apsavrt neits | Nsyuteit atsaceionu | Saroksts | Pyrmuokejuo viests | Cyta viests

vasals

Latgolys atteisteibys agenturu vadeis latgals.

Syuteituojs: Harijs Bernans <harijs.bernans_N@N_bernans.com> (217.21.164.242)
Data: tardi, 2004 gods marta (pavasara) mienea 30 dnys 11 studs 54 mynots


http://www.diena.lv/otra_puse/lasit.php?id=214004

Paapzias aentras direktors
Anna Rancne

Mris Bozovis uzskata, ka jmains valsts attieksmei pret reioniem

Aiz Latgales reiona attstbas aentras (LRAA) Daugavpils biroja logiem plaa un nevaldma pavasara palos pludo Daugava. Jaunais LRAA direktors Mris Bozovis sarunas laik ik pa brdim pace skatienu uz palojoo upi. Mrim ir tikai 26 gadi, tau via latgalieu valod un runas veid jauams tds Latgales zemnieka pamatgums un stabilitte. Savu pirmo oficilo darba nedu vi, k jau jaun slota, uzscis ar sakrjuos dokumentu kaudu prskatanu.
Mris smaida, ka tas nebt nenozmjot, ka valsts pirms pavaldbu dibints attstbas aentras darbs tagad tiks btiski maints kop ar iepriekjo aentras direktori Ingu Goldbergu, kas prgjusi darb Daugavpils pavaldb, prrunti galvenie darbbas virzieni, kas paliks iepriekjie prstvt Latgales pavaldbu un uzmju intereses nacionlaj lmen un paldzt tiem Eiropas Savienbas ldzeku apguv. "Pats galvenais jlau ieskstjuie domanas stereotipi, ka ms neko nevaram. Latgales liela nelaime ir prk zemais panovrtjums. Jliek notict ja tu sksi darboties pareizaj virzien, turklt vl darboties pareizi, tev ir lielas iespjas gt pankumus," optimistiski saka Mris Bozovis.

Jaunu cilvku komanda

Ar reiona attstbas jautjumiem Mris Bozovis scis nodarboties jau kop otr kursa Daugavpils universittes Ekonomikas fakultt, kad Inga Goldberga paaicinjusi jauno studentiu pa vasaru piepaldzt tikko izveidots Latgales attstbas padomes darb. Tiei tad, 1998.gad, scies darbs pie Latgales reiona attstbas stratijas izstrdanas, un Mris kuvis par projekta vadtjas asistentu. aj darb tikusi gta nenovrtjama pieredze, acmredzot tpc, projektam beidzoties, vi pieemts jaunizveidots Latgales reiona attstbas aentras tatos un ar pc augstskolas beiganas palicis Daugavpil. "Ilgu laiku es biju jaunkais darbinieks, tagad esmu tikai otrais jaunkais," nopietni saka Mris, tau ar prj LRAA desmit cilvku komanda ir jauna un eneriska gan Rgas un Ziemelatgales biroju vadtjas Iveta Maina un Sandra Emale, gan biznesa konsultanti Andris Kucins un Anna Stankevia, gan projektu vadtji Inna Kukare un Nikolajs alenko, gan ar citi. Aentras apakstruktra ir Eiropas Savienbas informcijas birojs, kura galvenais uzdevums ir nodroint ar informciju un paldzt uzmjiem un pavaldbm sagatavot projektu pieteikumus ES fondu apguvei.

Latgal ir spcgi profesioni

Mris ir dzimis un audzis stipr un latgalisk pagast Ludzas rajona Malnav, kuru ilgus gadus vada via tvs Juris Bozovis. T ir sagadans, ka obrd rotcijas krtb Mra tvs vada ar Latgales attstbas padomi. Mris atzst, ka tvs nav ne mudinjis, ne ar liedzis dlam startt jaunaj amat, tikai devis savu svtbu. Viedoki par valsts un novada attstbu gan viiem abiem dakrt atiroties dls ir noskaots cergk un optimistiskk, ka ar ar tiem resursiem, kuri obrd ir pieejami, ar Latgal var pankt btiskus uzlabojumus. Liela uzvara tva uzskatu lauan bijusi pagast stenotais, apjomgais ES PHARE 2001 projekts, kura rezultt Malnavas lauksaimniecbas tehnikums prtapis par lauksaimniecbas koledu, kur tiek sagatavoti Eiropas lmea augsti kvalificti automehnii. "Gan ie PHARE, gan citi ieviestie projekti pierda to, ka Latgal ir spcgi profesioni, kas var strdt ar Eiropas Savienbas projektiem," saka Mris. Valdbas pieemto pamatnostdni, ka ES strukturlo fondu apguv Latvija tiek uzskatta par vienu reionu, vi nosauc par aentru attstbas spju nenovrtanu un valsts neuzticanos reionu kapacittei. Laika prbaudi neesot izturjui ministriju argumenti par to, ka reioniem neesot ne kvalitatvu projektu, ne cilvku, kas spjgi ar tiem strdt, gan ar tas, ka vienu reionu pieprasot Eiropas Savienba. "Ar du argumentu mums Eiropa to pieprasa valsts institciju prstvji tagad veikli iemcjuies manipult. Faktiski Eiropa saka vienu ms jums dodam naudu attstbai, bet js pai sav starp izlemiet, kur to izlietot, lai maksimli efektvi nodrointu reionlo attstbu," sautis opon Mris. Vi uzskata, ja valst maintos attieksme pret reioniem, to attstbas lmeni vartu pacelt daudz straujk.

Latgale ES naudai gatava

Uz jautjumu, vai, viaprt, Latgale ir gatava paemt Eiropas naudu, Mris atbild ar spontnu pretjautjumu vai valsts institcijas bs gatavas noteikt tdus sples nosacjumus, lai Latgale vartu o naudu paem? "Ja ie valsts izvirztie sples nosacjumi bs pieemami un izdevgi, mums nebs nekdu problmu," saka Mris, piebilstot, ka lielks grtbas Latgales un ar citu reionu pavaldbm bs ar ldzfinansjumu, jo aktvks pavaldbas, kuras rus pie infrastruktras sakrtoanas pauspkiem, ir jau daji izsmluas savus kredtresursus. Tomr Eiropas Savienbas strukturlie fondi nav vieng un pdj panaceja, ar ko Latvijai btu jsaista visas cerbas.

Jraugs, k, izmantojot ES ldzekus, vartu sakrtot uzmjdarbbas vidi, jo, k uzskata Mris, tiei Latgales uzmji, cilvki, kuri eit dzvo un invest savu naudu, ir tie, no kuriem atkarga reiona nkotne. "Ja bs daudz du cilvku, kas prats saraot jaunas preces un pakalpojumus un sekmgi tos prdot rpus reiona, tad ms dzvosim. Jsekm privt iniciatva," prliecints Mris.

Bet ko jaunais LRAA direktors jt tad, kad atkal un atkal tiek atkrtots, ka Latgale ir nabadzgkais ES reions?

"Protams, nav patkami to dzirdt, bet neieu jau lkt kjs un baut, ka t nav. Vienu otru reizi tas nospl mums par labu, sevii vl zinot, ka ar Kurzeme un Vidzeme nemaz nav tik tlu bgusi," mazliet viltgi saka Mris, atzstoties, ka gauans nemaz neesot via dab, viam tikai esot l, ka darba d arvien mazk paliekot laika uzsplt iemotobasketbolu.

Publicanas datums: Otrdiena, 2004. gada 30. marts.
Rubrika: (12. lpp.)

Lastju komentri
Lai pievienotu savu komentru par lasto rakstu, aizpildiet formas laukus
un nospiediet "Pievienot".

A.c.,/Sincerely,

Harijs Bernans.

Viests itam neit