Gerbs

Aktualumi

Volūda

Literatura

Viesture

Muoksla

Etnokultura

Dūmu meiti

Vasals
Bazneica
Školāni
Studenti
Breivī servisi

Gostu gruomota

Saitys













. (.)


latgola.lv

Apsavērt neits | Nūsyuteit atsaceišonu | Saroksts | Pyrmuokejuo viests | Cyta viests

vasals

Latgolys atteisteibys agenturu vadeis latgals.

Syuteituojs: Harijs Bernans <harijs.bernans_N@N_bernans.com> (217.21.164.242)
Data: Ūtardiņ, 2004 gods marta (pavasara) mieneša 30 dīnys 11 stuņdēs 54 mynotūs


http://www.diena.lv/otra_puse/lasit.php?id=214004

Pašapziņas aģentūras direktors
Anna Rancāne

Māris Bozovičs uzskata, ka jāmainās valsts attieksmei pret reģioniem

Aiz Latgales reģiona attīstības aģentūras (LRAA) Daugavpils biroja logiem plaša un nevaldāma pavasara palos pludo Daugava. Jaunais LRAA direktors Māris Bozovičs sarunas laikā ik pa brīdim paceļ skatienu uz palojošo upi. Mārim ir tikai 26 gadi, taču viņa latgaliešu valodā un runas veidā jaušams tāds Latgales zemnieka pamatīgums un stabilitāte. Savu pirmo oficiālo darba nedēļu viņš, kā jau jaunā slota, uzsācis ar sakrājušos dokumentu kaudžu pārskatīšanu.
Māris smaida, ka tas nebūt nenozīmējot, ka valsts pirmās pašvaldību dibinātās attīstības aģentūras darbs tagad tiks būtiski mainīts — kopā ar iepriekšējo aģentūras direktori Ingu Goldbergu, kas pārgājusi darbā Daugavpils pašvaldībā, pārrunāti galvenie darbības virzieni, kas paliks iepriekšējie — pārstāvēt Latgales pašvaldību un uzņēmēju intereses nacionālajā līmenī un palīdzēt tiem Eiropas Savienības līdzekļu apguvē. "Pats galvenais — jālauž iesīkstējušie domāšanas stereotipi, ka mēs neko nevaram. Latgales liela nelaime ir pārāk zemais pašnovērtējums. Jāliek noticēt — ja tu sāksi darboties pareizajā virzienā, turklāt vēl darboties pareizi, tev ir lielas iespējas gūt panākumus," optimistiski saka Māris Bozovičs.

Jaunu cilvēku komanda

Ar reģiona attīstības jautājumiem Māris Bozovičs sācis nodarboties jau kopš otrā kursa Daugavpils universitātes Ekonomikas fakultātē, kad Inga Goldberga paaicinājusi jauno studentiņu pa vasaru piepalīdzēt tikko izveidotās Latgales attīstības padomes darbā. Tieši tad, 1998.gadā, sācies darbs pie Latgales reģiona attīstības stratēģijas izstrādāšanas, un Māris kļuvis par projekta vadītājas asistentu. Šajā darbā tikusi gūta nenovērtējama pieredze, acīmredzot tāpēc, projektam beidzoties, viņš pieņemts jaunizveidotās Latgales reģiona attīstības aģentūras štatos un arī pēc augstskolas beigšanas palicis Daugavpilī. "Ilgu laiku es biju jaunākais darbinieks, tagad esmu tikai otrais jaunākais," nopietni saka Māris, taču arī pārējā LRAA desmit cilvēku komanda ir jauna un enerģiska — gan Rīgas un Ziemeļlatgales biroju vadītājas Iveta Maļina un Sandra Ežmale, gan biznesa konsultanti Andris Kucins un Anna Stankeviča, gan projektu vadītāji Inna Kukare un Nikolajs Čalenko, gan arī citi. Aģentūras apakšstruktūra ir Eiropas Savienības informācijas birojs, kura galvenais uzdevums ir nodrošināt ar informāciju un palīdzēt uzņēmējiem un pašvaldībām sagatavot projektu pieteikumus ES fondu apguvei.

Latgalē ir spēcīgi profesionāļi

Māris ir dzimis un audzis stiprā un latgaliskā pagastā — Ludzas rajona Malnavā, kuru ilgus gadus vada viņa tēvs Juris Bozovičs. Tā ir sagadīšanās, ka šobrīd rotācijas kārtībā Māra tēvs vada arī Latgales attīstības padomi. Māris atzīst, ka tēvs nav ne mudinājis, ne arī liedzis dēlam startēt jaunajā amatā, tikai devis savu svētību. Viedokļi par valsts un novada attīstību gan viņiem abiem dažkārt atšķiroties — dēls ir noskaņots cerīgāk un optimistiskāk, ka arī ar tiem resursiem, kuri šobrīd ir pieejami, arī Latgalē var panākt būtiskus uzlabojumus. Liela uzvara tēva uzskatu laušanā bijusi pagastā īstenotais, apjomīgais ES PHARE 2001 projekts, kura rezultātā Malnavas lauksaimniecības tehnikums pārtapis par lauksaimniecības koledžu, kurā tiek sagatavoti Eiropas līmeņa augsti kvalificēti automehāniķi. "Gan šie PHARE, gan citi ieviestie projekti pierāda to, ka Latgalē ir spēcīgi profesionāļi, kas var strādāt ar Eiropas Savienības projektiem," saka Māris. Valdības pieņemto pamatnostādni, ka ES strukturālo fondu apguvē Latvija tiek uzskatīta par vienu reģionu, viņš nosauc par aģentūru attīstības spēju nenovērtēšanu un valsts neuzticēšanos reģionu kapacitātei. Laika pārbaudi neesot izturējuši ministriju argumenti par to, ka reģioniem neesot ne kvalitatīvu projektu, ne cilvēku, kas spējīgi ar tiem strādāt, gan arī tas, ka vienu reģionu pieprasot Eiropas Savienība. "Ar šādu argumentu — mums Eiropa to pieprasa — valsts institūciju pārstāvji tagad veikli iemācījušies manipulēt. Faktiski Eiropa saka vienu — mēs jums dodam naudu attīstībai, bet jūs paši savā starpā izlemiet, kur to izlietot, lai maksimāli efektīvi nodrošinātu reģionālo attīstību," sašutis oponē Māris. Viņš uzskata, ja valstī mainītos attieksme pret reģioniem, to attīstības līmeni varētu pacelt daudz straujāk.

Latgale — ES naudai gatava

Uz jautājumu, vai, viņaprāt, Latgale ir gatava paņemt Eiropas naudu, Māris atbild ar spontānu pretjautājumu — vai valsts institūcijas būs gatavas noteikt tādus spēles nosacījumus, lai Latgale varētu šo naudu paņem? "Ja šie valsts izvirzītie spēles nosacījumi būs pieņemami un izdevīgi, mums nebūs nekādu problēmu," saka Māris, piebilstot, ka lielākās grūtības Latgales un arī citu reģionu pašvaldībām būs ar līdzfinansējumu, jo aktīvākās pašvaldības, kuras ķērušās pie infrastruktūras sakārtošanas pašuspēkiem, ir jau daļēji izsmēlušas savus kredītresursus. Tomēr Eiropas Savienības strukturālie fondi nav vienīgā un pēdējā panaceja, ar ko Latvijai būtu jāsaista visas cerības.

Jāraugās, kā, izmantojot ES līdzekļus, varētu sakārtot uzņēmējdarbības vidi, jo, kā uzskata Māris, tieši Latgales uzņēmēji, cilvēki, kuri šeit dzīvo un investē savu naudu, ir tie, no kuriem atkarīga reģiona nākotne. "Ja būs daudz šādu cilvēku, kas pratīs saražot jaunas preces un pakalpojumus un sekmīgi tos pārdot ārpus reģiona, tad mēs dzīvosim. Jāsekmē privātā iniciatīva," pārliecināts Māris.

Bet ko jaunais LRAA direktors jūt tad, kad atkal un atkal tiek atkārtots, ka Latgale ir nabadzīgākais ES reģions?

"Protams, nav patīkami to dzirdēt, bet neiešu jau lēkt kājās un bļaut, ka tā nav. Vienu otru reizi tas nospēlē mums par labu, sevišķi vēl zinot, ka arī Kurzeme un Vidzeme nemaz nav tik tālu bēgusi," mazliet viltīgi saka Māris, atzīstoties, ka gaušanās nemaz neesot viņa dabā, viņam tikai esot žēl, ka darba dēļ arvien mazāk paliekot laika uzspēlēt iemīļotobasketbolu.

Publicēšanas datums: Otrdiena, 2004. gada 30. marts.
Rubrika: (12. lpp.)

Lasītāju komentāri
Lai pievienotu savu komentāru par lasīto rakstu, aizpildiet formas laukus
un nospiediet "Pievienot".

A.c.,/Sincerely,

Harijs Bernans.

Viests itamā neitī